Uzmanību! Eiropā jauns apdraudējums briežveidīgajiem – hroniskā novājēšanas slimība 5
Kamēr mēs vēl cīnāmies ar Āfrikas cūku mēri, Eiropu nesagatavotu skārusi jauna sērga – hroniskā novājēšanas slimība briežiem. Norvēģijas Veterinārais institūts diagnosticējis šo briežveidīgajiem nāvējošo kaiti Dienvidnorvēģijas ziemeļbriežu (reindeer) populācijā. Šī slimība ir izplatīta Ziemeļamerikā, tomēr šis ir pirmais konstatētais gadījums Eiropā. Tas ir arī pirmais savvaļas ziemeļbriežu saslimšanas gadījums.
Šā gada martā tika konstatēta slima ziemeļbriežu mātīte, kura nomira, un viņas ķermenis tika nodots laboratorijai. Veiktās dzīvnieku smadzeņu analīzes uzrādīja, ka tas slimojis ar šo nāvējošo slimību.
Hroniskā novājēšanas slimība (HNS) ir lipīga – tā apgalvo norvēģi – neiroloģiska saslimšana, kas skar briežveidīgo smadzenes. Slimība attīstās lēni, dzīvnieks lēnām novājē, mainās tā uzvedība. Rezultātā dzīvnieks iet bojā. Ziemeļamerikā šī slimība jau ieguvusi endēmisku raksturu.
Pirmo reizi HNS aprakstīta 1967. gadā, kad tā tika konstatētā briežu fermā Viskonsinā (ASV). Populācijā ar lielu dzīvnieku blīvumu slimība ātri izplatījās.
Infekcija izdalās ar siekalām un fekālijām, tādēļ piebarošanas vietas var kļūt par infekcijas perēkļiem. Mūsdienās daudzos Ziemeļamerikas štatos konstatēta saslimšana ar šo sērgu dažādām briežu sugām. Lai gan nav konstatēts, tomēr nav arī pierādījumu tam, ka slimība nevarētu apdraudēt cilvēkus un lauksaimniecības dzīvniekus.
Tā kā slimība konstatēta Eiropā, būtu jāveic uzmanīgs briežu populāciju monitorings. Interesanti, ka divas nedēļas pēc slimības atklāšanas nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Pārtikas drošības organizācija (EFSA) vēl nebija gatavas reaģēt, bet gaidīja rīkojumu kādas darbības sākšanai.
Kā tad infekcija nokļuvusi Norvēģijā? Visticamāk, tā importēta no ASV. Varbūt ceļotāji atveduši infekciju uz ziemeļbriežu apdzīvotām teritorijām. Iespējams arī, ka ziemā notiek dabiskā briežu migrācija no ASV uz ziemeļpolu. Nav izslēgta arī iespēja, ka slimība attīstījusies Norvēģijā.
Ir grūti spriest, kā slimība varētu izplatīties Eiropā. Iespējams, ka populācijas ir noturīgas pret šo infekciju, bet, ņemot vērā to, ka daudzviet Eiropā ir ļoti blīvas briežveidīgo populācijas, visiem ir jābūt uzmanīgiem un acīgiem.
Medniekiem vajadzētu atcerēties, ka nevajadzētu ievest gaļu, subproduktus vai trofejas no inficētajām teritorijām. Ir liela iespēja, ka tieši tas ir jaunās infekcijas avots. Infekciju var pārnēsāt arī ar apģērbu, tādēļ to noteikti vajadzētu mazgāt pēc inficētās teritorijas apmeklējuma.
Pārtikas un veterinārā dienesta skaidrojums:
Tā ir tā pati transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE), par lipīgu to grūti nosaukt, ierosinātājs ir prions – nesaprotams veidojums. Sliktākais ir tas, ka slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods.
Inficēšanās ceļi:
– ja apēd slimu dzīvnieku audus, respektīvi ar barību, bet tas gan ir lielāks risks mājdzīvniekiem, un katrs atcerēsies govju trakumsērgas trauksmi pirms desmit gadiem;
– no vecākiem tiek nodota pēcnācējiem – šis ir reālākais risks savvaļas dzīvniekiem, kas migrē un pārojas bez jebkādas piesardzības, vai ievedot dzīvniekus briežu dārzos un citur no slimības skartajiem apvidiem.
Pie TSE grupas pieder šādas slimības:
– govju sūkļveida encefalopātija (slimo liellopi, slimība pazīstama kopš 1986. gada),
– skrepi (slimo aitas, kazas, slimība pazīstama kopš 1732. gada),
– ūdeļu transmisīvā encefalopātija (slimība pazīstama kopš 1925. gada),
– briežu hroniskā novājēšanas slimība (ASV slimība pazīstama kopš 1967. gada),
– kaķu sūkļveida encefalopātija (slimība pazīstama kopš 1990. gada),
– kuru (slimo cilvēki, slimība pazīstama kopš 1900. gada),
– Kreicfelda-Jakoba slimība (slimo cilvēki, slimība pazīstama kopš 1920. gada; pārsvarā slimo par 60 gadiem vecāki cilvēki),
– Kreicfelda-Jakoba slimības variants (slimība pazīstama kopš 1996. gada; slimo pārsvarā jaunāki cilvēki, tiek uzskatīts, ka tās cēlonis ir ar GSE slimu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti),
– govju sūkļveida encefalopātija (GSE, angļu val. – BSE – Bovine spongiform encephalopathy; hroniska lēni progresējoša slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, galvas un muguras smadzeņu deģeneratīvas pārmaiņas – neironi galvas smadzeņu pelēkajā vielā deģenerēti un caurausti vakuolām un atgādina sūkli, no kā arī radies slimības nosaukums, – novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nobeigšanās).
Linda Dombrovska
