Mazie bēgļu palīgi tiek izmantoti kā noderīgie “vientieši”, gaisā pasisti antiņi. Egila Līcīša feļetons 23
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diez vai mazie bēgļu palīgi darbojas saziņā ar starptautiskām cilvēku kontrabandistu bandām. Drīzāk tiek izmantoti kā noderīgie, kā lai labāk pasaka, “vientieši”, gaisā pasisti antiņi.
Plašu uzmanību, atzinības vārdus un atbalsta sveicienus izpelnījās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš “LTV1” raidījumā “Šodienas jautājums” deva nepārprotamu atbildi ANO bēgļu aģentūras un atsevišķu pašmāju pretvalstisko organizāciju iebildēm par it kā mīkstsirdības trūkumu pret nelegālo imigrantu pūlīšiem, par cilvēku atgrūšanu, kuri cenšas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, nākot no Baltkrievijas puses.
Televīzijas skatītāju sirdīs atbalsojās “Vienotības” ministra precīzi pa punktam pilinātais, ka nedz Apvienoto Nāciju bēgļu draugus, nedz izpalīdzīgās vietējās NVO neuztrauc Latvijas aizsardzība.
Minētās organizācijas interesē tas, par ko tām dots mandāts – aprūpēt bēgļu intereses, turpretī mūsu bruņotie spēki dara labu darbu ES kopējo robežu sardzē.
Rinkēvičs kategoriski noraidīja apvainojumus robežsargiem un asi iedzēla bēgļu bēdubrāļiem, izsakot cerību, ka apsūdzības raksti netiekot rakstīti Maskavā vai Minskā. Šādos principiālos jautājumos mūsu ārlietnieks nr. 1 vienmēr bijis pareizi orientēts un vīrišķīgs.
Nevienam nav noslēpums, “bēgļi” patiesībā ir ekonomiskie migranti, kuri, kā baltkrievu diktatora Lukašenko nolīgti hibrīdkara instrumenti piesituši pēdu no Irākas un izvēlējušies Latviju kā vienu no satiksmes artērijām, pa kuru nokļūt pie Eiropas labumiem. Dzīve dzimtenē nav bijusi nekāda medusmaize, gribas tikt lejputrijā Vācijā.
Diemžēl ceļotāji nav izvēlējušies Latvijas apmeklējumam piemērotāko laiku – bez uzturēšanās atļaujas, bez iebraukšanai derīgiem dokumentiem svešzemnieki pūlas iekļūt mūsu robežpusē nelikumīgi.
Nav izslēgts, ka jaunekļu vidū ir speciāli apmācīti teroristi, radikālie islāmisti, kuri labprāt uzlaistu gaisā vāciešu iemīļoto cūku ribiņu restorānu.
Lielā daļa migrējošās publikas ir citas kultūras, reliģijas, teiksim tā, citas iekšējās konstitūcijas ahmedi un muhamedi no lielas tālienes. Ja arī šiem muhamedāņiem tiešām draudētu dzīvības briesmas, būtu prātīgāk meklēt palīdzību un patvērumu tuvāk mājām, nevis lauzties Eiropā, kur tos negaida.
Tiesa gan, ir viesmīlīgi aktīvisti no marginālām grupām, kuri aicina dalīties latviešus savos pieticīgos resursos un uzņemt kaut veselu bēgļu bangladešu. Šiem entuziastiem rūp, vai mežā tālu atbēgušajiem netrūkst našķu, papirosu, minerālīša, vai nesalst bez ziemas mēteļiem un pižikiem, vai garu ceļu gājušiem nav uzberztas tulznas. Žēlabainās balsīs bēgļu draugi lūdz labdarības paciņas un siltu papildinājumu garderobei.
Cilvēka tiesību aizstāvji grib lasīt morāli un izteikt pārmetumus robežsargiem par nehumānu rīcību. Aktīvisti ir zināmi – tāds Egīls Grasmanis, Miks Celmiņš, ideoloģiskā vadītāja Kažokjaunkundze, “Providus” pētniece Raubišķe, kura izteica vērtējumu, ka patvēruma jomā Latvija ir bankrotējusi.
Nu ārlietu ministrs pievilcis grožus, pateicis tprū, stāt, straujie zirgi! Droši vien nostopētie nabadziņi pēc asa Rinkēviča uzbrauciena vairs neatņems ministra sveicienu, bet maz ticams, ka viņi tiešām būtu totalitāro režīmu aģenti Latvijā. Diez vai mazie bēgļu palīgi darbojas saziņā ar starptautiskām cilvēku kontrabandistu bandām.
Drīzāk tiek izmantoti kā noderīgie, kā lai labāk pasaka, “vientieši”, gaisā pasisti antiņi.
Gribas teikt maldu ceļos aizklejojošām avīm mierinājuma vārdus – nepakļausim viņus striktam sabiedrības nosodījumam. Cerēsim, tādi gadījumi nākotnē neatkārtosies.
Uztraucošāk ir, ka migrantu masas, atdūrušās pie aizsprostotām Lietuvas, Polijas robežsienām, atradušas vājāko posmu un cer tikt uz Eiropu caur Latviju kā pa brodveju.
Apkaunojošā kārtā Iekšlietu ministrija netiek galā ar uzdevumu pārvērst Austrumu robežu par necaursitamu mūri, nepārkāpjamu žogu, atliekot robežas izbūves gala termiņu uz 2024. gadu. Diezgan stīvi darbojas iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Šī augsta ranga “Kustības Par” persona sākotnēji bija gruntīga bēgļu ielūdzēja, saucamās 160 velkomistu vēstules parakstītāja 2015. gadā. Tajā bija pausts, ka citas tautības cilvēki jālaiž iekšā uz karstām pēdām, ka mums jābūt atvērtiem pret citādo un atbraucēju personās valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, zinātņu vīrus, biznesa līderus.
Golubevai kļūstot valdības loceklei, īstenojot oficiālo politiku, uzskatiem vajadzēja pagriezties kājām gaisā. Vai tā nav noticis?
Interesanti, viens no aktīviem bēgļu draugiem līdz šai dienai, “sociālo pārmaiņu veicējs” Miks Celmiņš 2021. gada nogalē saņēmis paaugstinājumu – kļuvis “Par” partijas izpilddirektors. Vai tas nozīmē, ka Latvijas robežas vēl ilgi stāvēs vaļā un tiks ielaists katrs apkārtblandonis?
