Strasbūrā hibrīdā formātā atklās Konferenci par Eiropas nākotni 5
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt Strasbūrā hibrīdā formātā – gan klātienē, gan attālināti – noritēs Konferences par Eiropas nākotni atklāšanas plenārsēde, kurā iecerētas prezentācijas par Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām un daudzvalodu digitālo platformu.
Dalībnieku skaitā būs dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī nacionālo parlamentu deputāti.
Tāpat būs pārstāvētas ES padomdevēja struktūras – Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.
Vārds visiem, īpaši jaunatnei
Plenārsēžu un Eiropas Savienības līmenī rīkojamo pilsoņu paneļdiskusiju kalendārs tika apstiprināts pagājušā mēneša nogalē, kad izkristalizējās arī katrā no četrām plānotajām paneļdiskusijām aplūkojamo pamattēmu loki, kas saistīti ar tiesiskumu un demokrātiju, klimata pārmaiņām un vidi, ekonomikas, digitālās pārveides, sociālā taisnīguma, kultūras un izglītības problemātiku, kā arī ar ES lomu pasaulē.
Tas, protams, ir tikai vispārējs orientējošs ietvars, jo ikvienam ir iespēja izvirzīt apspriežamus jautājumus vai piedāvāt risinājumus, turklāt debates jau daudzviet norisinās dalībvalsts, reģionālā vai vietējā līmenī. (Latvijā Eiropas nākotnes konferencei veltīta sarunu cikla atklāšana tiešsaistē notika 11. jūnijā ar Ministru prezidenta un citu amatpersonu un politiķu piedalīšanos.) Un tieši dalībvalstīs izrādīta aktivitāte būs svarīgākais rādītājs.
Ja ielūkojamies “Eirobarometra” veiktā pētījuma “Eiropas nākotne” rezultātos, tad liekas, ka iesaistīties gribētāju netrūkst. Daudzi jeb 44% aptaujāto eiropiešu (Latvijā – 38%) to būtu gatavi darīt, piedaloties sanāksmēs savas dzīvesvietas apkaimē.
Vai tiešsaistes pasākumos (ES kopumā – 30%, Latvijā – 24%). Gatavību izklāstīt idejas vai iesniegt priekšlikumus paudis 31% respondentu (Latvijā – 23%). Bet šoreiz nesakritība starp vārdiem un darbiem varētu izrādīties pārsteidzoši vai drīzāk prognozējami liela.
Minētā aptauja apliecināja viscaur Eiropā dominējošo viedokli (83%) par nepieciešamību piesaistīt Konferencei īpaši jaunatni. Tāds ir arī organizatoru mērķis.
Piemēram, Eiropas mēroga paneļdiskusijām dalībnieki gan tiks izraudzīti pēc nejaušības principa, lai nodrošinātu, ka viņi pārstāv ES daudzveidību ģeogrāfiskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes un izglītības līmeņa ziņā, tomēr jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem veidos trešdaļu no katras paneļdiskusijas dalībniekiem.
Virtuālā tuvināšanās
Jaunatnei pievilcīgs jaunievedums varētu būt tas, ka visus ar Konferenci saistītos pasākumus atspoguļo daudzvalodu jeb 24 ES oficiālo valodu digitālā platforma, kas tika oficiāli iedarbināta 19. aprīlī.
Turklāt tā ir vieta priekšlikumu izteikšanai, kritikai un debatēm ne tikai par interaktīvajā platformā ieteiktajām galvenajām tēmām, bet arī par jebkuru citu. Vienīgais nosacījums ir tāds, lai saturs būtu atbilstošs Konferences hartai (kas nepieļauj nelikumīgas, melīgas vai maldinošas informācijas izplatīšanu).
Pilsoņu paustais tiks apkopots plenārsēdē un galīgajā ziņojumā un ideālā variantā varēs pārtapt konkrēti īstenojamos projektos. Kā to sola Konferences kolektīvā vadība jeb valde, kurā Eiropas Parlamentu pārstāv deputāts no EP politiskās grupas “Renew Europe” Gijs Verhofstats, ES Padomi – tagadējās prezidējošās valsts Portugāles ES lietu valsts sekretāre Ana Paula Zakariaša, bet Eiropas Komisiju – priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica.
Viņi arī izvirzījuši uzdevumu sasniegt parasti klusējošo vairākumu un izkopt jaunu demokrātisku pieredzi, kas Eiropai noderēs politiskās kultūras veidošanā.
Bet komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas skatījumā tādējādi paveras “lieliska iespēja virtuāli tuvināt eiropiešus”.
Šaubas
Gan pastāv, kā vienmēr, šaubas, ciktāl tas spēj iespaidot un mainīt politisko realitāti. “Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka konference nav panaceja,” sacīja fon der Leiena, bet “mums jāieklausās visās balsīs.”
Agrākā eiropiešu uzrunāšanas un uzklausīšanas pieredze liecina, ka rast kopsaucēju ir grūti. Daudzi šajā sakarā atceras ES “Līguma par Konstitūciju Eiropai” noraidīšanu 2005. gada referendumos Francijā un Nīderlandē.
Tie pārvilka svītru Valerī Žiskāra d’Estēna vadītā Eiropas Konventa (2002–2003) darbam, kura uzdevums bija pielāgot ES uzbūvi un struktūru globalizācijas tendencēm.
Konkrēts Eiropai ejamais ceļš netika nosprausts arī iepriekšējā EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera laikā, kad sabiedrība bez pārliekas aizrautības debatēja par komisijas Baltajā grāmatā (2017) iezīmētajiem pieciem attīstības scenārijiem.
Kad aizpērn Francijas prezidents Emanuels Makrons vēstulē eiropiešiem jeb zināma veida uzsaukumā “par Eiropas atdzimšanu” ierosināja rīkot konferenci, tas jau sākotnēji šķita risks.
Tomēr Urzula fon der Leiena, pretendējot uz komisijas priekšsēdētājas amatu, iekļāva savā programmā šo ideju, kuras īstenošana pandēmijas dēļ krietni aizkavējās, bet nu ir materializējusies.
Turklāt vēl nepieredzētas krīzes apstākļos, kas šoreiz varbūt kalpos par pārmaiņu katalizatoru. Eiropas dinā Konferences svinīgajā atklāšanā Makrons deklarēja: “Mūsu Eiropas demokrātija ir kompromisu un līdzsvara demokrātija, kas ir aizsargājama vērtība, bet tā kļūst par vājumu, kad iestieg pašas procedūrās.”
Risinājumiem būtu jāparādās Konferences gala ziņojumā nākamā gada pavasarī. Proti, Francijas prezidentūras ES Padomē laikā. Pagaidām grūti prognozēt, kādi secinājumi tiks izdarīti un cik tālejoši tie būs.
Bet, ja reiz (atbilstoši “Eirobarometra” aptaujai) 90% eiropiešu vēlas, lai, lemjot par Eiropas nākotni, viņu viedokli ņemtu vērā, tad tagad ir īstais brīdis nākt ar to klajā.
Viedokļi
Dubravka Šuica, EK priekšsēdētājas vietniece, Konferences valdes līdzpriekšsēdētāja: “Mēs esam aizsniegušies līdz tiem, kas ir Konferences pašā sirdī, – mūsu pilsoņiem. Viņu ieguldījums, idejas, cerības un sapņi ir šī unikālā procesa galvenie virzītājspēki, kas lielā mērā veidos redzējumu par mūsu savienību. Konference mūsu pilsoņiem piedāvā viņiem tik nepieciešamo telpu, kurā apspriesties savā starpā un diskutēt ar pašu vēlētajiem pārstāvjiem – kā līdzīgam ar līdzīgu.”
Gijs Verhofstats, Eiropas Parlamentu pārstāvošais Konferences valdes līdzpriekšsēdētājs: “Mums ir jāpanāk, lai process noritētu absolūti nevainojami. No tā lielā mērā ir atkarīga Konferences leģitimitāte. Mūsu mērķis ir nostiprināt platformu, organizēt paneļdiskusijas un tajās iegūtos rezultātus efektīvi izmantot plenārsēdē. Esmu ievērojis, ka lielu interesi par Konferenci izrāda arī valstu parlamenti, pilsoniskās sabiedrības partneri un pilsoņi. Mūsu uzdevums ir Konferencē iesaistīt visu šo entuziasmu un enerģiju.”
Ana Paula Zakariaša, ES Padomes prezidējošo valsti pārstāvošā Konferences valdes līdzpriekšsēdētāja: “Pilsoņi vienmēr būs šī nozīmīgā Eiropas līmeņa pasākuma centrā, un mēs vēlamies dot viņiem iespēju patiesi iesaistīties un piedalīties tajā. Mūsu kopīgā nākotne ir viņu rokās.”
