Uzmācīgs klepus. Kā ārstēt? 0
Rudenī un ziemā plaušas nonāk īpašā riska zonā. Tiklīdz temperatūra stabili tuvojas nulles atzīmei un būtiski palielinās gaisa mitrums, aktivizējas vīrusi – bronhīta galvenie vaininieki.
Te kaut kas ir…
Elpošanas sistēma organismā ir viena no sarežģītākajām. Tā nodrošina gāzu apmaiņu asinīs, arī starp šūnām un apkārtējo vidi, piedalās aizsardzībā no tās kaitīgo faktoru ietekmes, termoregulācijā, hormonu regulācijā, ietekmējot ķermeņa aromātus, un rada pat skaņas. Šajos procesos pirmo vijoli spēlē bronhi. Tie ir elpvada sazarojums, ko var attēlot kā bronhiālu koku, pa kuru cirkulē gaiss uz plaušām un atpakaļ.
Ja bronhos nonāk vīrusi, tie bojā gļotādu epitēlija šūnas. Šīs iedarbības dēļ pazeminās makrofāgu darbība.
Šīs īpašas baltās asins šūnas rūpējas par vietēja mēroga imunitāti un veic sanitāra pienākumus, uzsūcot organismā nokļuvušās svešās daļiņas vai atmirušās šūnas. Kad vīrusi nomāc makrofāgus, rodas labvēlīgi apstākļi, lai bronhu audos nonāktu arī pneimokoki, stafilokoki un citi nevēlami mikroorganismi, kas pastiprina slimību ierosinātāju vīrusu darbību un tāizraisa smagas komplikācijas, tostarp pneimoniju.
Ķer mirkli!
Ļoti bieži bronhīts – bronhu gļotādas iekaisums – rodas kā iesnu sekas. Tāpēc ir apmēram diennakts, lai plaušu saslimšanu novērstu jau pirmsākumos, kamēr vīrusi no deguna nav nonākuši kaklā un bronhos.
Kad sākas klepus, ir jau par vēlu ķerties pie ātras iedarbības līdzekļiem – tie vairs nav efektīvi. Infekcijas ierosinātājs jau ir nonācis trahejā un bronhos. Par to liecina sauss, sāpīgs klepus, vispārējs vājums, nespēks, apgrūtināta elpošana. Šīs pazīmes norāda uz bronhiālās caurejamības traucējumiem.
Smagākos gadījumos paaugstinās temperatūra, balss iegūst zemāku toni. Pastāvīga klepus dēļ sāp krūškurvja muskulatūra. Pēc dažām dienām tas kļūst mīkstāks, rodas krēpas.
Piemērota ārstēšana akūtos simptomus mazina apmēram ceturtajā dienā. Pilnīga atveseļošanās novērojama vēl pēc trim dienām.
Tomēr dažkārt slimošana ievelkas un var pāriet hroniskā formā.
Jaunās hronikas
Bronhīts uzskatāms par hronisku, ja klepus ar krēpām nepāriet trīs mēnešus un atkārtojas vismaz divus gadus pēc kārtas. Šajā slimības formā iekaisums no bronhiālā sazarojuma apvalka pāriet dziļākos bronhu sieniņu slāņos, bojājot muskuļu elastīgās šķiedras. Noteicoša loma šādas situācijas izcelsmē ir atkārtotas respiratorās infekcijas, kā arī akūtu bronhītu recidīvi un smēķēšana. Svarīga loma ir arī iedzimtībai un vides apstākļiem, ko apstiprina hroniska bronhīta biežums lielu pilsētu iedzīvotājiem. Smagu slimības formu var izraisīt mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze – iedzimta ģenētiska slimība, kas skar plaušas, aizkuņģa dziedzeri un zarnu traktu.
Hroniskam bronhītam raksturīgs pastāvīgs klepus, kas īpaši pastiprinās rītos. Ar laiku tas kļūst mokošs, sāpīgs, ar gļotainiem izdalījumiem, kā arī apgrūtina elpošanu.
Ja hronisks bronhīts atkārtojas, tas pāriet vēl smagākā formā – hroniskā obstruktīvā plaušu slimībā jeb HOPS. Tad bronhu sašaurinājuma dēļ apgrūtināta gaisa plūsma, un izelpas laikā dzirdama svelpjoša skaņa, ieelpojot – čerkstoša. Nav izslēgta bronhiālās astmas vai plaušu emfizēmas attīstība, kas bīstama ar postošām izmaiņām bronhu sieniņās.
Ieelpojiet! Aizturiet elpu!
Akūta bronhīta diagnostikā nav nekā sarežģīta. Ārsts šo slimību atpazīst jau pirmās vizītes laikā, pamatojas uz pacienta sūdzībām, un ar fonendoskopu paklausoties plaušas, kur dzirdamas specifiskas skaņas. Slimības sākumā trokšņi raksturojami kā sausi, bet vēlāk – mitri. Dažreiz nepieciešama rentgenoloģiska izmeklēšana, lai izslēgtu pneimoniju – plaušu iekaisumu. Savukārt asins analīze palīdz novērtēt slimības smagumu, iespējamās komplikācijas un atveseļošanās gaitu.
Par iekaisumu liecina palielināts eritrocītu grimšanas ātrums un leikocītu skaita pieaugums. Var palielināties hemoglobīna līmenis. Tā organisms kompensē skābekļa trūkumu, kas rodas nepietiekamas bronhu darbības dēļ.
Lai novērtētu plaušu ārējās elpošanas funkciju un tās traucējumu pakāpi, ārsts var nozīmēt spirometriju. Šis diagnostikas mērījums ir nepieciešams visos plaušu slimību, kā arī jebkura elpas trūkuma vai klepus gadījumā, bet, jo īpaši, jebkura vecuma smēķētājiem. Spirometrijas laikā pacients speciālā iemutī, kas pieslēgts pie datora, veic gan mierīgu, gan maksimāli strauju ieelpu un izelpu. Iegūtie dati nosaka plaušu tilpumu un gaisa plūsmas rādītājus, ko dators salīdzina ar normatīvajiem rādītājiem, kas ir atkarīgi no auguma, dzimuma un vecuma.
Smagākos gadījumos nozīmē bronhoskopiju, lai detalizētāk novērtētu elpceļu stāvokli, veiktu bronhu gļotādas biopsiju un izslēgtu nopietnas komplikācijas.
Sveiks un vesels
Akūta bronhīta ārstēšanai jābūt kompleksai un jāatveseļojas pilnīgi, lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem.
Sākumā vēlams saudzējošs režīms, ja iespējams – pāris dienas der ievērot gultas režīmu. Jālieto daudz silta šķidruma, piemērotas zāļu (liepziedu, mārsila u.c.) tējas, kas panāk atkrēpojošu efektu. Var izmēģināt augu novārījumu vai ēterisko eļļu inhalācijas. Ieteicams vitamīniem bagāts, viegli sagremojams uzturs: svaigi augļi, treknas zivis, liesa gaļa, ķirbju sēkliņas, ingvers, no garšvielām šajā periodā piemēroti asie pipari un krustnagliņas. No kafijas, alkohola un it īpaši no smēķēšanas ir jāatsakās!
Temperatūru, ja tā nav augstāka par 38 °C, nevajadzētu īpaši pazemināt, ja vien tā nav grūti panesama vai kādu blakusslimību dēļ.
Akūta bronhīta sākuma stadijā, ja klepus ir mokošs, var lietot pretklepus līdzekļus, vēlāk – līdzekļus, kas veicina atklepošanu. Tieši šīs medikamentu atšķirības dēļ par to izvēli jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Kļūda var veicināt gļotu uzkrāšanos bronhos.
Antibakteriālus līdzekļus nozīmē ārsts, ja vīrusu izraisītam bronhītam pievienojusies bakteriāla infekcija.
Pēc izveseļošanās dienas kārtībā jāiekļauj vieglas fiziskas aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Skābeklis paātrina bronhu atgūšanos un elpošanas funkcijas atjaunošanos. Ja ir pieejams gaisa jonizators, šis ir īstais brīdis to izmantot!
