Līķis, kura nebija 1
Pacienti par OKT uzzina tikai pēc vairākiem slimošanas gadiem, sākot par to lasīt un interesēties. Cilvēks tā dzīvo, un viņam šķiet, ka citādi nemaz nevar būt. Tomēr visbiežāk slimnieks nevar samierināties ar OKT, jo ziedo tam pārāk daudz laika, kas būtu nepieciešams ikdienas pienākumu veikšanai. Cieš arī līdzcilvēki un ģimenes dzīve. Psihiatrs stāsta, ka kāds pacients trīs gadus nosēdējis mājās tāpēc, ka viņu pārņēmušas uzmācīgas domas par paša izdarītu slepkavību. Visa ģimene iesaistījusies, meklējot līķi, bet, protams, nekas netika atrasts, jo tās bija tikai iedomas. Pašlaik šis cilvēks esot darbspējīgs.
“No OKT cieš aptuveni 2% populācijas, taču ļoti daudzi slimnieki nedodas pie speciālista, līdz ar to nav iekļauti statistikā. Tas nozīmē, ka šādi traucējumi piemīt aptuveni vienam no 200 cilvēkiem. Jāapzinās, ka daļa sabiedrības ikdienā sastopas ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un viņiem tas ir dzīvesveids,” klāsta speciālists.
OKT mēdz būt kombinācijā ar:
* depresiju;
* ludomāniju (atkarību no azartspēlēm);
* narkomāniju;
* Tureta sindromu (cilvēkam ir tiks – atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas).
Ārstē ar boksu vai mūziku
Ja cilvēks ir pietiekami mērķtiecīgs un apmeklē speciālistu, ar OKT iespējams sadzīvot.
“Ārstēšanā ir iekļauti īpaši medikamenti, kognitīvi biheiviorālā terapija vai ekspozīcijas terapija, kā arī noteikta veida fiziskās aktivitātes,” stāsta psihiatrs. “Visu traucējumu pamatā ir apslāpēta agresija, bieži uzkrāta jau kopš bērnības. Parasti agresijas avots ir kāds tuvinieks – mamma vai tētis, uz kuru nedrīkst dusmoties. Apslēptās dusmas plosa cilvēku no iekšienes, radot dažādas problēmas, tāpēc ārstējot iespējams vērot pacienta agresijas izlaušanos,” savu darbu apraksta ārsts. “Līdztekus terapijai izmantojam sportu – individuāli trenējoties boksā, iespējams atbrīvoties no uzkrātajām emocijām. Citam var noderēt mūzikas terapija – spēlējot instrumentu, prāts atslābst un nerodas uzmācīgas domas. Katram cilvēkam nepieciešama individuāla pieeja. OKT nav iespējams izārstēt tikai ar zālēm vai terapiju, tas ir komandas darbs.”
Ja OKT neārstē, traucējumi paši no sevis nezūd, bet tad cilvēks parasti izvairās no varbūtējiem draudiem, sadursmes ar iedomāto problēmu, sēž viens pats istabā, dzīvo, kā mēdz teikt, komforta zonā. Dažbrīd OKT mazinās, un iespējams atgriezties normālā ikdienas dzīvē, veidot karjeru, ģimeni. Tomēr traucējumi var atgriezties kādā spriedzes situācijā vai pat izdegšanas sindroma laikā.
Jo ātrāk cilvēks pazīst OKT un dodas pie speciālista, jo lielāka varbūtība, ka apburto loku izdosies pārtraukt.
