Vaino serotonīnu, gēnus un streptokoku 1
Lai gan OKT cēloņi nav pilnībā izprasti, pētījumi pierāda, ka vainojami bioloģiskie un vides faktori. Smadzenes sastāv no miljardiem nervu šūnu – no neironiem, kuri savstarpēji sadarbojas, lai spētu funkcionēt smadzenes. Ķīmiskās vielas neiromediatori stimulē nervu šūnu informācijas plūsmu. Uzskata, ka OKT izraisa samazināts neiromediatora serotonīna līmenis.
“To pierāda pētījumi, kuros izmantota pozitronu emisijas tomogrāfijas tehnoloģija. Tomēr joprojām nav skaidri lokalizēta vieta, kur rodas traucējumi, – visdrīzāk tā ir asociatīva neironu problēma. Ja pastāv serotonīna metabolisma disbalanss limbiskajā sistēmā, palīdz tikai ārstēšana ar serotonīna aizvietotājiem,” apgalvo ārsts.
Pastāv arī ģenētiska predispozīcija, proti, personai ir nosliece uz šīs slimības attīstību. OKT iespējams mantot no vecākiem, kas ar to slimojuši.
Pētījumi pierāda, ka slimībai ir arī saistība ar infekciju, ko izraisa streptokoka baktērija. Ja bērnam streptokoku infekcija netiek ārstēta vai tā atkārtojas, var rasties OKT. Vēl lielāka varbūtība ir tad, ja ir gan infekcija, gan ģenētiska predispozīcija. Savukārt vides faktori ietekmē cilvēkus, kuriem jau ir tendence veidoties šādiem traucējumiem.
Veicinoši vides faktori
* Vardarbība
* Dzīves apstākļu maiņa
* Slimība
* Tuva cilvēka nāve
* Problēmas skolā vai darbā
* Attiecību problēmas
Psihiatrs Jevgeņijs Iznovs akcentē arī vardarbības lomu slimības attīstībā: “Visi pacienti, kuri vēršas pie manis, lai ārstētu OKT, bērnībā piedzīvojuši kaut ko traumatisku – psiholoģisku, fizisku, seksuālu varmācību, draudus, apspiešanu. Ja vienam no dvīņiem diagnosticē šādus traucējumus, pastāv 63% varbūtība, ka tie būs arī otram dvīnim, līdz ar to dzīves apstākļi un apkārtējā vide noteikti var veicināt OKT attīstību.”
Taču nelabvēlīgos apstākļos auguši cilvēki ne vienmēr saslimst ar OKT. Traumētais bērns dzīves laikā, visticamāk, kļūs emocionāli nestabils, histērisks vai pat apkārtējai videi bīstams sociopāts. Savukārt anankastiskai personībai, kurai raksturīgas nemitīgas šaubas, tieksme pēc pārmērīgas detalizācijas un perfekcionisms, dekompensācijas dēļ rodas obsesīvi kompulsīvi traucējumi.
“Informācija liecina, ka vīrieši ar šo kaiti parasti saslimst agrāk, jau bērnībā – no 6 līdz 15 gadu vecumam, bet sievietes – no 20 līdz 29 gadiem. Abu dzimumu pārstāvji slimo vienlīdz bieži – esmu ārstējis sešus gadus vecus zēnus, kā arī daudz meiteņu kopš 11 gadu vecuma. Kāds 32 gadus vecs pacients nevienu dzīves dienu nebija aizvadījis normāli. Pēc veiksmīgas ārstēšanas viņš iemācījās sadzīvot ar slimību. Jo ātrāk sāk ārstēšanu, jo labāks rezultāts. Cilvēkam, kurš ar OKT slimojis pusi dzīves, terapija var ilgt gadiem, jo jāparāda, ka pastāv dzīve bez šiem traucējumiem, un jāiemāca tajā iekļauties,” skaidro psihiatrs.
