Raimonds Pauls, komponists: Dziesma ir interesanta, jo nav Eirovīzijas standarts, kas parasti sanāk kā diezgan līdzīgi gabali. Izskatās Aminata labi, cerams, ka tērps būs izdevies, kam arī ir liela nozīme šajā pasākumā, un numurs būs gaumīgs. Kā viņi būs piestrādājuši pie tā, to jau mēs manīsim. 1
Mums tie dziedātāji Latvijā ir dažādi, negribas daudz kritizēt. Mana standartfrāze – svarīgākais ir darbs. Aminatas panākumi atkarīgi no tā, ar ko viņa kopā strādā, mēģina, uzstājas, kas veido jaunās dziedātājas repertuāru. Mani neinteresē, ka viņa var nodziedāt kādu angļu vai amerikāņu hitu angļu valodā, jo parasti oriģināls ir labāks. Mani interesē, ko viņa darīs te uz vietas. Saprotu, ka latviešu valoda nav dziedāšanai pateicīgākā, taču šajā valodā ir jādzied.
Uldis Rudaks, mūzikas apskatnieks: Man patīk, ka Aminatas dziesma nav Eirovīzijas formāta. Ja nestandarta gabalu nav daudz, tie reizēm var nostrādāt uz pārējo fona, kas rakstīti tieši konkursam. Varbūt palīdzēs arī tas, ka dziesma ir pašas komponēta un Aminatai to izdosies nodziedāt ne tik bezpersoniski, ja tā būtu cita komponista rakstīta. Balss viņai laba – pirmo reizi to “dzīvajā” dzirdēju videoklipa prezentācijā. Ar savu ārējo izskatu, kas līdzās labai dziedātprasmei ļauj viņai būt pamanāmākai konkursos Latvijā, Eirovīzijas publiku nepārsteigt, atliek vienīgi pārliecinošs izpildījums un personīgais šarms.
Forši, ka viņai nav deguns gaisā kā lielai zvaigznei, kas tikusi uz Eirovīziju. Jauniem māksliniekiem, kuri plūc pirmos laurus, ienākot lielajā popmūzikas skatuvē, bieži vien pietrūkst objektīva pašnovērtējuma un viņi sadalās sīknaudā – dzied visur, piekrīt piedalīties jebkādos šovos. Ambīcijas ir vajadzīgas, bet Aminatai pa priekšu iet paškritika.
Eirovīzija valsē Vīnē
Kurš šogad plūks laurus Eiropas populārākajā mūzikas šovā
23. maija vakarā Vīnē visspožākos valšus nomainīs Eirovīzijas fināla ritmi. Austrija dziesmu konkursu uzņem otro reizi – pērn šo godu austriešiem izcīnīja Končita Vursta. Kleitā tērptā bārdainā transvestīta panākums izsauca asu reakciju – Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs to nosauca par pārpratumu, kas rada bažas par Eiropas vērtībām, Turcija paziņoja, ka konkursā nekad vairs nepiedalīsies. Citām Eiropas valstīm par bārdaino desiņu iesauktā mākslinieka triumfs netraucēja – šogad Eirovīzijā startē 40 dalībnieki, kā īpašais pasākuma viesis uzaicināta arī Austrālija.
Zvaigznes un hiti
Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji daudzina pasākuma sešdesmitgadi, lai gan vienkārša matemātika apaļu ciparu neuzrāda – pirmais, kas notika Šveices pilsētā Lugāno, datēts ar 1956. gadu. Ideja gan Eiropas Raidorganizāciju apvienības sanāksmē Monako nopietni tika apspriesta 1955. gadā.
Kopš tā laika uz Eirovīzijas skatuves izskanējušas pāri par tūkstoš melodijām, dažām izdevies ieņemt arī hita jeb populāras dziesmas statusu. Konkurss palīdzējis uzmirdzēt pa kādai zvaigznei, no kurām spožākās bijušas grupa “ABBA”, dziedātāja Selīna Diona, Klifs Ričards u.c.
Teju divsimts miljonu skatītāju auditorija Eirovīzijai joprojām ļauj greznoties ar Eiropā populārākā televīzijas šova vārdu, tas ir arī viens no visvairāk skatītiem mūzikas raidījumiem pasaulē. Pārraidi translē visā Eiropā, kā arī Amerikā, Austrālijā, Āzijā. Konkursam var sekot līdzi arī internetā – Eirovīzijas mājaslapā.
Iespaidīgi cipari
Izpildīto dziesmu skaits – vairāk nekā 1400.
Lielākais dalībnieku skaits – 43 valstu pārstāvji.
Skatītāju auditorija – ap 180 miljoniem.
Veiksmīgākās dalībvalstis – Īrija ar septiņām uzvarām; Luksemburga, Francija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste – katrai pa piecām uzvarām.
Neveiksmīgākā dalībvalsts – Norvēģija ar 12 pēdējām vietām, taču tai pieder arī trīs uzvaras.
Uzvarētājdziesmu valodas – 26 reizes skanējusi angļu, 14 reizes – franču, pa trim reizēm holandiešu un ebreju valoda.
Veiksmes stāsti
Vienīgais mūziķis, kas konkursā uzvarējis vairāk nekā vienu reizi, ir Džonijs Logans, kurš divas reizes Īrijai atnesa 1. vietu kā dziedātājs, trešajā – kā dziesmas autors.
Slavenu dziedātāju visbiežāk izmantotā Eirovīzijas dziesma ir Domenika Modunjo “Nel blu dipinto di blu”, saukta arī par “Volare”, ar kuru viņš konkursā piedalījās 1959. gadā, tomēr uzvarētāja laurus ar to neguva. Skaņdarbu repertuārā atšķirīgā aranžējumā iekļāvis Dins Martins, Klifs Ričards, Deivids Bovijs un citi.
Mūzikas industrijā par pašu veiksmīgāko no konkursa dalībniekiem kļuva Zviedrijas popgrupa “ABBA”, kas 1974. gadā guva uzvaru ar dziesmu “Waterloo”.
Latvija uzvarētājvalstīm piepulcējās 2002. gadā ar Marijas Naumovas dziesmu “I Wanna”.
