Uzlecošās saules gads – svarīgākie sporta notikumi pasaulē un Latvijā 0
Sācies garais gads, kura sinonīms sportistu leksikā arvien bijis “olimpiskais”. Šoreiz varam runāt arī par Uzlecošās saules gadu, jo olimpiskās spēlēs no 24. jūlija līdz 9. augustam notiks Japānas galvaspilsētā Tokijā. Tāpat 2020.gadā sporta līdzjutējus gaida piesātināts sacensību kalendārs gan Latvijā, gan citviet pasaulē.
Garais gads simtprocentīgi olimpisks bija no mūsdienu olimpisko spēļu aizsākuma 1896. gadā līdz 1992. gadam, jo tajā sportisti sacentās gan ziemas, gan vasaras spēles. Turpmāk Baltā olimpiāde rīkota ar divu gadu nobīdi, taču garais gads savu sinonīmu nav zaudējis. Kuri sportisti Tokijā pārstāvēs Latviju?
Kvalificēšanās līdzdalībai olimpiskajās spēlēs sākās jau pērn, vairākos sporta veidos – pat agrāk. Pirmās savas tiesības šogad doties uz Uzlecošās saules zemi apliecināja trīs vieglatlētes – daudzcīņniece Laura Ikauniece, šķēpmetēja Līna Mūze un vesera metēja Laura Igaune.
Pludmales volejbola olimpiskās kvalifikācijas turnīrā uzvarēja gan Tīna Laura Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, gan Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, garantējot Latvijai viena dueta līdzdalību Tokijā abu dzimumu sacensībās. Savukārt Starptautiskā riteņbraukšanas federācija, ņemot vērā latviešu sekmes aizvadītajā gadā, atvēlējusi mūsu valstij divas vietas uz šosejnieku starta līnijas. Uzaicināta arī peldētāja, pagaidām – tikai viena.
Pavērt sev ceļu uz Tokiju vairākos sporta veidos bija iespējams arī, pērn izcīnot pietiekami augstas vietas pasaules un Eiropas čempionātos. Diemžēl tas nebija pa spēkam nevienam no mūsu atlētiem un sporta spēļu komandām.
Atliek vien gada pirmajā pusē sekmīgi startēt olimpiskās kvalifikācijas turnīros vai sakrāt nepieciešamos punktus pasaules rangā.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vecākā eksperte sporta jautājumos Marita Vilciņa, kura laikam gan vispilnīgāk pārzina katra atlēta iespējas un cerības, teic, ka ranga ziņā pašlaik izdevīgākajās pozīcijās ir mūsu svarcēlāji un jātnieks Kristaps Neretnieks.
LOV publicējusi 26 sportistu sarakstu, kurā iekļautie saņems pabalstu savu mērķu sasniegšanai. Visvairāk vietas tajā atvēlēts 11 vieglatlētiem, trim šosejas riteņbraucējiem, divām tenisistēm, diviem peldētājiem un vienam pludmales volejbola duetam, kā arī pa olimpiskajam kandidātam 3 x 3 basketbolā, džudo, modernajā pieccīņā, smaiļošanā, šaušanā un jātnieku sportā.
Kāds būs šis pabalsts? Marita teic, ka LOV to izlems līdz janvāra beigām, taču pirms iepriekšējām olimpiskajām spēlēm bijis 3000 eiro. Iespējams, ka šoreiz mazliet vairāk. Piebilstams, ka diezgan daudzi olimpiskie kandidāti oficiāli iekļauti kādā no trim LOV sastāviem – A, B vai C, tātad ar jau zināmu finansiālo, sportisko un medicīnisko nodrošinājumu.
Saprotams, ka olimpiskās spēles šogad būs galvenais notikums sportā, taču ne vienīgais. Būs arī ne mazums interesantu čempionātu un kausa izcīņu ar Latvijas sportistu līdzdalību gan pašu mājās, gan citās zemēs.
Olimpiskās spēles Tokijā no 24. jūlija līdz 9. augustam, bez šaubām, būs šogad galvenais notikums sportā, tomēr netrūks arī citu intriģējošu sacensību, tostarp Latvijā, jo gads sportā sācies bez atelpas.
Jau šodien Vinterbergas trasē cīņu par Pasaules kausiem (PK) turpinās skeletona braucēji un bobslejisti, kuri tur aizvadīs arī Eiropas čempionātu četriniekos, nākamnedēļ viņiem turpat Vācijā pievienosies biatlonisti un kamaniņu sportisti, pēc tam – ledus arēnu valdnieki ātrslidošanā, daiļslidošanā un šorttrekā.
Līdz pavasarim šajos sporta veidos būs arī Eiropas un pasaules čempionāti. Mums vārda abās nozīmēs vistuvākās no šīm sacensībām notiks Siguldas ledus trasē, kur 18. un 19. janvārī būs Eiropas kausa izcīņas posms bobslejā un skeletonā, nedēļu vēlāk – PK posms kamaniņu sportā, no 10. līdz 16. februārim – PK posms un Eiropas čempionāts skeletonā un bobsleja divniekos, kura laikā Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu kronēs par olimpiskajiem čempioniem, beidzot atdodot viņiem 2014. gadā Krievijas bobslejistu noblēdīto titulu Sočos.
Taču pirms tam būs vēl kāds liels notikums – trešās jauniešu ziemas olimpiskās spēles no 9. līdz 22. janvārim Šveicē. Latviju tur pārstāvēs 30 puiši un meitenes, sacenšoties deviņos sporta veidos.
Devītais janvāris, lai gan ne svētdiena, ar sarkanu krāsu iezīmēts arī Latvijas handbola vīriešu izlases kalendāros, jo šajā datumā tā Norvēģijā debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas turpināsies līdz 26. janvārim.
Februāra otrajā nedēļā skatienus pievērsīsim ASV, kur Everetā mūsu tenisa zvaigznes Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko stāsies pretī amerikānietēm Federācijas kausa izcīņas mačā, bet pirms tam abas “ugunīgajā” Austrālijā cīnīsies sezonas pirmajā “Grand Slam” turnīrā.
Abas, iespējams, redzēsim arī prestižajā turnīrā “WTA Baltic Open” svaigi rekonstruētajā tenisa centrā Lielupē, kas sāksies 20. jūlijā, bet 6. un 7. martā tur Deivisa kausa izcīņas spēlēs ar Ēģiptes tenisistiem cīnīsies Latvijas vīriešu izlase, kurai savu palīdzību beidzot apsolījis arī Ernests Gulbis. Pagaidām vēl nezināmā marta dienā tikpat nezināmā vietā Mairim Briedim vajadzētu kāpt boksa ringā, lai cīnītos pasaules supersērijas finālā.
No 6. līdz 10. maijam Jūrmalā notiks pludmales volejbola Pasaules tūres trīs zvaigžņu turnīrs, kura dalībnieki centīsies papildināt savu punktu krājumu olimpiskajā rangā, lai iegūtu tiesības spēlēt arī Tokijā. Skrējējiem vairākas olimpiskās ceļazīmes būs pieejamas “Rimi” Rīgas maratonā 16. maijā. Bet tobrīd jau nedēļu būs turpinājies hokeja pavasara trakums – pasaules čempionāts Šveicē, kas finišēs 24. maijā.
Pa medusmaizei šogad tiks arī motoru sporta faniem. Maija pēdējās dienās Liepājā un Kurzemes ceļos spēkrati joņos autorallija Eiropas čempionāta posmā, 14. jūnijā – motokrosa pasaules čempionāta Latvijas “Grand Prix” izcīņa Ķeguma trasē “Zelta zirgs”, 19. un 20. septembrī – rallijkrosa pasaules čempionāta posms Biķernieku sporta bāzē Rīgā.
Visas trīs sacensības vieno ne tikai motoru rēkoņa, bet arī Latvijas valdības sākotnējā nevēlēšanās daļēji finansēt to sarīkošanu. Beigās gan naudu iedeva, tomēr pagaidām nav skaidrības, vai Latvijā arī šovasar notiks motokrosa ekipāžu pasaules čempionāta posms, kas kopš 1996. gada regulāri rīkots Ķegumā vai Pīlādžu trasē Cēsīs.
Tikmēr būs sācies un arī beidzies par šāgada otru ievērojamāko sporta notikumu dēvētais Eiropas futbola čempionāta finālturnīrs. Gan diezgan īpatnējs, proti, par godu finālturnīra 60 gadu jubilejai spēles no 12. jūnija līdz 12. jūlijam notiks 12 valstu stadionos.
Dažiem tas atgādina kvalifikācijas turnīru turpinājumu, turklāt kvalifikācija vēl nav beigusies – pēdējās četras no 24 vietām finālturnīrā tiks izspēlētas vien marta pēdējās dienās. Saprotams, ka ar Latvijas izlasi tam nav ne mazākā sakara. Mūsu futbolisti septembrī un novembrī piedalīsies UEFA Nāciju līgas D divīzijas turnīrā kopā ar Gibraltāra, Fēru Salu, Lihtenšteinas, Andoras, Maltas un Sanmarīno izlasēm. Tik zemu esam krituši.
2020. gads piedāvā vēl ne mazumu ievērojamu un saistošu sporta notikumu, piemēram, paralimpiskās spēles Tokijā, visus četrus tenisa “Grand Slam” turnīrus, Eiropas čempionātu vieglatlētikā augusta beigās Parīzē. Katrā ziņā garlaicīgi nebūs nevienam.
