Uzlec Makrona zvaigzne 4
Francijas prezidenta vēlēšanu izšķirošajā kārtā 7. maijā sacentīsies neatkarīgais centrists Emanuels Makrons un galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna.
Tradicionālās partijas pie sasistas siles
Divu valsts lielāko politisko partiju – republikāņu un sociālistu – kandidāti palika attiecīgi trešajā un piektajā vietā, izstājoties no tālākas cīņas. Valdošā Sociālistu partija, kas vēl nesen dominēja gandrīz visos varas līmeņos valstī, spēja gūt tikai nedaudz vairāk kā sešus procentus balsu. Analītiķi atzīmē, ka franču vēlētāju vēstījums ir nežēlīgi skaidrs: korumpētās un skandālu apsēstās politiskās kastas pārstāvjiem ir jānoiet no skatuves. Ir uzlēkusi politiskā jaunienācēja un ekonomiskā liberāļa Makrona zvaigzne. Par spīti dažām prognozēm, vēlētāju aktivitāte bija augsta (gandrīz 80 procenti), un analītiķu vairākuma ieskatā tas sola uzvaru Makronam arī otrajā kārtā.
Virkne Eiropas valstu politiķu ir pārkāpuši tradīciju un apsveikuši Makronu ar uzvaru prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā un aicinājuši franču vēlētājus balsot par viņu 7. maijā, jo Makrons atšķirībā no FN kandidātes Lepēnas stingri aizstāv Francijas palikšanu Eiropas Savienībā un nepieciešamību reformēt ES. Par Makronu varētu balsot arī daļa no pirmajā kārtā zaudējušo kandidātu atbalstītājiem, vairojot viņa izredzes. Republikānis Fijons un sociālists Amons aicināja savus atbalstītājus otrajā kārtā balsot par Makronu. “Nekas nebūtu sliktāk kā balsot par galēji labējiem,” teica Fijons, “jo NF vēsture ir saistīta ar vardarbību un neiecietību.”
Centrists Makrons pret labējo Lepēnu
Makrons, kurš savulaik strādājis Rotšilda bankā, iesaistījās politikā tikai pirms trim gadiem, kad tika iecelts par ekonomikas ministru līdzšinējā prezidenta Fransuā Olanda valdībā. Viņš asi kritizēja politiskās sistēmas paralīzi un paša pārstāvētās valdības nespēju aizsargāt tos, kam tas visvairāk nepieciešams. Pirms gada viņš izveidoja politisko kustību “En Marche!” (“Ceļā”) un izvirzīja savu kandidatūru prezidenta amatam. “Francijas iedzīvotāji tik ļoti gribēja pārmaiņas, ka viena gada laikā mums izdevās pilnībā mainīt politisko situāciju valstī,” uzrunājot savus atbalstītājus, teica Makrons, aicinot viņus saglabāt apņēmību un cerību. Uzrunā pēc uzvaras pirmajā kārtā Makrons aicināja sākt veidot jaunu vairākumu jaunai valdībai, kas būs jāveido pēc parlamenta vēlēšanām jūnijā. Makrona politiskajai kustībai tagad jāatrod 577 kandidāti parlamenta vēlēšanās jūnijā, kas var būt grūti izpildāms uzdevums tik īsā laikā. Viņš izteicies, ka rēķinās ar republikāņu un sociālistu partiju biedru atbalstu šajā darbā. “Es nejautāšu, no kurienes viņi nāk, ja vien viņi piekritīs reformu īstenošanai Francijā un Eiropas pārkārtošanā,” paziņojis Makrons. Viņš solīja ievest Francijas politikā jaunas sejas un jaunus talantus. Netieši norādot uz Lepēnu, Makrons sacīja, ka vēlas būt patriotu prezidents, runāt ar visiem Francijas pilsoņiem un iestāties pret draudiem, ko rada nacionālisti. Jaunienācējam lielajā politikā turklāt jārēķinās ar tradicionālo partiju vēlmi atdarīt par pazemojošo zaudējumu prezidenta vēlēšanās un atgūt pozīcijas parlamenta vēlēšanās, atzīmē izdevums “Politico”.
Analītiķi atzīmē, ka balsojums prezidenta vēlēšanās nav mazinājis plaisu starp Eiropas integrācijas piekritējiem un Francijas iedzīvotājiem, kas uzskata atvērto ekonomiku un globalizāciju, ar ko vēlētājus baida NF kandidāte Lepēna, par visu sociālo likstu galveno cēloni. Lepēna pirmajā kārtā zaudēja Makronam, taču analītiķi atgādina, ka, pieskaitot kaut daļu no kreiso kandidāta Melanšona iegūtajiem gandrīz 20 procentiem balsu, populisti kopumā savāca vairāk nekā 40 procentu balsu, neskaitot deviņus procentus marginālo kandidātu atbalstītāju. Lepēnas rībinātās globalizācijas briesmu bungas var piesaistīt viņas kampaņai daļu Melanšona domubiedru. Uzrunā saviem atbalstītājiem Lepēna paziņoja, ka “ir pienācis laiks atbrīvot Francijas tautu no uzpūtīgās elites, kas vēlas diktēt, kā tai uzvesties”.
