Kā svecītes logos 0
Daudziem vietējiem ļaudīm ne visai tīk tāda svētvieta. Intu par krustnesi saukā, apsmīn, taču nez kādēļ tuvējo kapu teritorijā vispieprasītākās vietas ir Krusta kalna tuvumā…
Intas mamma Janīna jau 23 gadus strādā kapos. Viņa pati tepat blakus rosās Krusta kalnā. Svecīšu vakarā abas apstājas un skatās, cik skaisti spīd iedegtās uguntiņas, gluži kā māju lodziņi.
“Mamma aizdedz svecītes arī visiem tiem kapiem, kam vairs nav kopēju, tuvinieku. Tas ir ļoti svarīgi, jo dvēselītes nāk un ciemojas, viņām vajadzīgs mūsu dotais gaišums. Ne velti senatnē aizgājējam par godu kurināja ugunskuru.
Man mājās staigā gari, īpaši to jūtu veļu laikā. Vienmēr uz skapja atstāju ēdamo. Prom no acīm, lai citiem nerastos lieki jautājumi. Nolieku maizi, ūdeni, sāli, reizēm kādu konfektīti. Pabaroju veļus, un viņi man neko ļaunu nedara. Ar viņiem var sadraudzēties.
Nereti man sapņos atnāk kāds aizgājējs, kaut ko pavēsta. Kāda sieviete bija bēdīga – kāpēc tu redzi manu vīru, bet pie manis viņš nekad nenāk?! Atbildēju viņai: bet, ja viņš atnāks, vai noticēsi? Vai darīsi, ko lūgs?”
