Latvijas futbola izlase mēģinās uzspodrināt iepriekšējos gados zaudēto reputāciju 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas futbola izlase šovakar ar spēli mājās pret Melnkalni uzsāks 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru, mēģinot uzspodrināt iepriekšējos gados zaudēto reputāciju. Sākums 21.45, tiešraide TV6.
Melnais posms
Veiksmīgākais bija pirms 2010. gada finālturnīra, kad līdz pat priekšpēdējai kārtai Aleksandra Starkova vadītā komanda reāli cīnījās par otro vietu grupā, beigās paliekot trešajiem aiz Grieķijas un Šveices, bet apsteidzot Izraēlu, Luksemburgu un Moldovu.
Tas ir vienīgais turnīrs, kurā pozitīva gūto un zaudēto vārtu attiecība (18:15). Statistiski vājākais bija pirmais piegājiens – vienīgā reize, kad esam palikuši bez uzvarām un ar sliktāko vārtu attiecību 4:21, tiesa, piecas spēles beidzās neizšķirti, tostarp Rīgā pret tā brīža Eiropas čempioniem dāņiem un arī Spāniju (abās 0:0). Iepriekšējos divos turnīros Latvijai pirmspēdējā, piektā vieta grupā, apsteidzot Lihtenšteinu un Andoru.
Latvijas Futbola federācija izvirzījusi mērķi šajā ciklā izcīnīt ceturto vietu grupā, kurā spēlēs arī Nīderlande (14. vieta FIFA rangā), Turcija (32.), Norvēģija (44.), Melnkalne (63.) un Gibraltārs (195). Latvija tabulā ir 136., īpaši neveiksmīgi bijuši pēdējie divi turnīri – Eiropas čempionāta atlase (pēdējie grupā ar vārtu bilanci 3:28) un Nāciju līga (pirmspēdējie grupā vājākajā divīzijā).
Uzticības trūkums
Pirms šī atlases cikla mūsu futbola leģionāriem visai ierasta problēma – tikai daži savos klubos spēlē regulāri. Vladislavs Gutkovskis ir Čenstohovas “Rakow” sākumsastāva uzbrucējs, un komanda Polijas čempionātā atrodas trešajā vietā.
Kristers Tobers ir viens no ceturtajā vietā esošās Gdaņskas “Lechia” pamatsastāva spēlētājiem, tiesa, centra aizsarga pozīcijā, ne sev ierastajā viduslīnijā. Raivis Jurkovskis pēdējās divās nedēļās nospēlējis divus pilnus mačus Īrijas “Dundalk” sastāvā.
Kaspars Dubra bauda “Oleksandrija” treneru uzticību, taču aizvadītās nedēļas nogalē Ukrainas čempionātā tika nomainīts pirmajā puslaikā savainojuma dēļ. Cits ukrainis Andrejs Cigaņiks Luhanskas “Zorja” rindās laukumā tiek regulāri, pārsvarā gan nākot uz maiņu.
To pašu var teikt par Robertu Uldriķi Šveices “Sion”. Mārcim Ošam pēc ziemas pārtraukuma mazliet uzlabojusies situācija “Lugano”, taču kopumā spēļu prakse maza. Vitālijs Maksimenko šogad nospēlējis tikai vienu maču Slovēnijas līgā.
Aleksejs Saveļjevs reizēm nāk uz maiņu Itālijas C sērijā “Mantova” sastāvā. Eduards Emsis Armēnijā “Noah” rindās pēdējā mēneša laikā spēlējis maz. Danielam Ontužānam šogad tikai 16 minūtes Minhenes “Bayern” otrās komandas sastāvā Vācijas pēc spēka trešajā līgā.
Igoram Tarasovam spēļu prakse ir, bet viņa pārstāvētā komanda “Ethnikos” Kipras čempionātā cīnās par neizkrišanu uz zemāku līgu. Somijas čempionāts, uz kuru pārcēlies Jānis Ikaunieks, sāksies tikai pēc mēneša.
Izlases treneru korpusu šī situācija nepriecē, bet vienlaikus – nav nekas jauns un pie tā pierasts. Pirmo reizi gan ir tāda situācija, ka neviens no vārtsargiem nav spēlējis.
Pagājušā gada Latvijas labākais futbolists Pāvels Šteinbors nokļuvis “Jagiellonia” rezervē Polijā, bet Latvijas čempionāta pirmajās kārtās pie teikšanas nav ticis arī otrais numurs Roberts Ozols. Latvijā sezona tikai ieskrienas, un spēlētāji vēl nav optimālajā formā.
Melnkalnes līderi
Melnkalne pērn uzvarēja Nāciju līgas C divīzijas grupā, apsteidzot Luksemburgu, Azerbaidžānu un Kipru. Par spīti tam, tika veikta galvenā trenera maiņa, šajā amatā ieceļot Miodragu Raduloviču, kuram pret Latviju būs debija. “Euro 2020” atlase Melnkalnei nebija veiksmīga – pēdējā, piektā vieta grupā un vārtu attiecība 3:22.
Melnkalnes izlases kapteinis Stevans Jovičs ir pamatsastāva uzbrucējs “Monaco”, šosezon viņam četri gūti vārti Francijas čempionātā un vieni no tiem pēdējā spēlē pirms došanās uz izlasi. Stefans Savičs ir viens no Madrides “Atletico”, Adams Marušičs – Romas “Lazio” aizsardzības balstiem. Nikola Vukčevičs arī spēlē Spānijā, Dino Islamovičs pagājušajā sezonā bija Norvēģijas “Rosenborg” labākais snaiperis, kopā gūstot 14 vārtus.
Latvija ar Melnkalni tikusies divas reizes pārbaudes spēlēs – zaudējums 2012. gadā (0:2) un neizšķirts pērn (1:1), mājiniekiem spēlējot ar otro sastāvu. Arī Latvija pietaupīja vairākus pamatsastāva spēlētājus, pirmajā puslaikā pēc standartsituācijas vārtus guva Igors Tarasovs un Melnkalne izlīdzinājumu panāca vien mača kompensācijas laikā. Lietavu dēļ laukums bija ļoti smags, un visai ticams, ka problēmas ar kvalitāti būs arī šovakar “Skonto” stadionā.
Izspēles sistēma
* Pasaules kausa finālturnīrā Katarā 2022. gada beigās piedalīsies 32 izlases, no Eiropas – 13. Tam kvalificēsies desmit grupu uzvarētājas, bet visas otro vietu ieguvējas kopā ar divām labākajām komandām no Nāciju līgas, kas kvalifikācijas turnīrā grupā būs ārpus TOP 2, izveidos trīs play off zarus, un katra pāra uzvarētājs arī iegūs ceļazīmi uz Kataru.
Neparedzama kvalifikācija
Jurģis Kalns, treneris: “Kopējai ainai vajadzētu būt labākai nekā iepriekš. Nāciju līgā spēlētāji ieguva pieredzi, saprata trenera prasības. Tagad pretinieki būs spēcīgāki un attiecīgi jāspēlē citādi, nevienā mačā, izņemot pret Gibraltāru, nebūsim favorīti. Vairāk futbols būs tendēts uz ātru pāreju no aizsardzības uzbrukumā, redzēsim, kā spēlētāji spēs pielāgoties.
Ceturtā vieta – tas ir normāls uzdevums, kuru grūti izpildīt, bet ne neiespējami. Jāuzvar Gibraltārs un jāņem kādi punkti no pārējiem.
Nīderlande ir izteiktāks favorīts, bet kopumā četras komandas ir apmēram vienā līmenī, un punktus viņi viens otram ņems nost. Melnkalni nelieku aiz trijnieka, jo ir daudz spēlētāju labos čempionātos.
Ļoti ceru, ka Kristers Tobers varētu kļūt par izlases līderi, jo šobrīd nav tāda spēlētāja, kurš var uzņemties atbildību gan laukumā, gan ārpus tā. Kādam tas jādara, Tobers bija izlasē jau pie iepriekšējiem treneriem. Liela konkurence ir malējo aizsargu pozīcijās, redzēsim, kādu pieredzi Īrijā ieguvis Raivis Jurkovskis, cerams, būs papildu pārliecība un spēlēs aktīvāk.”