Uzlabot ādas veselību 0
Melanomu, bazaliomu, nēvusu jeb dzimumzīmju u. c. ādas veidojumu diagnosticēšana ārstiem bieži vien sagādā problēmas. Tāpēc Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) biofotonikas laboratorijas zinātnieki ir nolēmuši nākt viņiem talkā un izstrādāt ierīci, ar kuru ātri un nesāpīgi varēs noteikt slimības diagnozi.
Šobrīd ārsti labdabīgos un ļaundabīgos ādas veidojumus lielākoties nosaka “ar aci”. Reizēm ņem biopsiju – no aizdomīgās vietas izkniebj gabaliņu (šī procedūra pacientam sagādā nepatīkamas sajūtas), un tad paraugu analizē laboratorijā. Ārzemēs ražota ādas slimību diagnosticēšanas aparatūra ir ļoti dārga. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā ir sākts ERAF projekts, kura ietvaros top jauna tehnoloģija kompleksai ādas bezkontakta diagnostikai.
– Lai noteiktu diagnozi, aparatūrai ir jāspēj “izvilkt” no ādas iespējami plašu informāciju. Šajā ierīcē izmantosim multispektrālās attēlošanas metodi, t. i., vairākus viena un tā paša ādas apgabala attēlus iegūsim atšķirīgās spektrālās joslās, piemēram, zilajā, zaļajā, oranžajā un sarkanajā spektra daļā. Šo attēlu tālāka apstrāde ļaus veidot diagnostikai noderīgas ādas pigmentu – melanīna, bilirubīna u. c. – kartes.
Otrs analīzes veids būs zemādas asins cirkulācijas attēlošana. Tuvu ādas virskārtai atrodas asinsvadi, kas pulsē, proti, izplešas un saraujas vienā ritmā ar sirdsdarbību. Jaunākie pētījumi liecina, ka zemādas mikrocirkulāciju var analizēt no attāluma, izmantojot īpašus videoattēlu apstrādes algoritmus, iegūstot ādas asinsapgādes attēlus, kas var būt noderīgi, piemēram, nosakot apdeguma pakāpi. Turklāt ar šo ierīci varēs reģistrēt ādas fluorescences jeb spīdēšanas attēlus.
Nemainīga optiska apstarojuma laikā ādas izstarotā gaisma pavājinās, proti, izbalē. Tās fotoizbalēšanas ātrums ir atkarīgs no pigmentu koncentrācijas. Dažādos ādas punktos atkarā no tā, vai tie atrodas veselā vai slimības skartā zonā, fotoizbalēšana notiek ar atšķirīgu ātrumu. Pirms dažiem gadiem izstrādājām ādas fotoizbalēšanas ātruma sadalījuma parametriskās attēlošanas tehnoloģiju, ko iekļausim jaunajā ierīcē.
Visas trīs attēlošanas tehnoloģijas vēlamies “iemānīt” vienā nelielā, gudrā aparātiņā, kas pacientam draudzīgā veidā spēs analizēt ādu un sniegs ārstiem daudzpusīgu informāciju par ādas patoloģijām, – stāsta ASI direktors, habilitētais fizikas doktors Jānis Spīgulis. Viņš piebilst, ka par šo spektrālās attēlošanas metodi, kas izmantota jaunajā aparātā, nesen reģistrēts pasaules patents – pirmais tik augstas raudzes patents Latvijas Universitātei pēdējo gadu laikā.
Daudzfunkcionālais ādas bezkontakta diagnostikas aparāts būs viegls, tikai aptuveni divdesmit centimetrus garš un ērti lietojams. Lai saglabātu vai pārsūtītu attēlus, to varēs pieslēgt pie datora vai izmantot izņemamu atmiņas karti. Diagnostiskā procedūra ietvers vairākus secīgus soļus, kas sniegs iespēju ieskatīties zem ādas virskārtas, iegūt ādas pigmentu kartes un attēlu, kas raksturo ādas asinsapgādi. Informāciju ierīce uzkrās un analizēs aptuveni divas minūtes. Vienkāršāku patoloģiju gadījumos slēdziens būs gatavs tūlīt, sarežģītāku patoloģiju analīze var prasīt nedaudz ilgāku laiku – līdz 15 minūtēm.
Patlaban Atomfizikas un spektroskopijas institūta zinātnieki ir sākuši ierīces prototipa montāžu, lai jau marta beigās no nodotu testēšanai klīnikās. Pabeigt šo projektu plānots divu gadu laikā.
