Uzlabojas iedzīvotāju spēja iegādāties mājokļus. Ko vēl atklāj kreditēšanas dati? 0
Latvijas iedzīvotāju interese par mājokļu kredītiem gada laikā pieaugusi trīs reizes, īpaši par iespēju saņemt aizdevumu būvniecības darbiem, rāda “Luminor” dati par kreditēšanas pieteikumiem.
Tomēr arvien lielākā daļa vēlas iegādāties dzīvokļus (77%), no tiem ceturtā daļa – jaunajos projektos, bet katrs piektais vēlas īpašumā iegūt māju.
Mājokļu cenas ir stabilas, vienlaikus uzlabojas arī iedzīvotāju spēja tos iegādāties, ko pierāda arī augošā interese par īpašuma iegādi.
“Luminor” ik dienu sniedz vairāk nekā 50 konsultācijas par kreditēšanas jautājumiem, kas kopumā mēnesī ir teju trīs reizes vairāk nekā pērn.
“Luminor” dati rāda, ka lielākā daļa dzīvokļus iegādājās Rīgā vai tās rajonā (78%), nedaudz vairāk nekā piektdaļa – citos reģionos, kur populārākās pilsētas ir Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Valmiera.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka laikā, kad gan akcijas, gan parāda vērtspapīri pasaules finanšu tirgos ir novērtēti diezgan optimistiski, ieguldījumi nekustamajos īpašumos ir pievilcīga alternatīva.
Turklāt Rīga un vēl vairākas plaukstošās Latvijas pilsētas ir pievilcīga vide ar augošu ekonomiku un izdevīgu ienākumu un mājokļu cenu attiecību.
Dzīvojamās platības apjoms, ko var nopirkt par vidējo algu, pakāpeniski palielinās.
Savukārt aizņemšanās izmaksas eirozonā ir vēsturiski zemākajā līmenī un visdrīzāk tādas būs vēl vairākus gadus.
“Procentu likmes, kuras jāmaksā par hipotekārā kredīta apkalpošanu reālā izteiksmē jeb attiecībā pret cenu pieaugumu, ir ļoti tuvas nullei vai pat ir zem tās,“ saka P. Strautiņš.
“Latio” mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze skaidro, ka interese par īpašuma iegādi saglabāsies augsta – piemēram, Rīgā un Pierīgā tuvāko divu gadu laikā dzīvokli iegādāties plāno 50 000 mājsaimniecību.
Populārākie Rīgas rajoni, kur iedzīvotāji pērn izvēlējušies iegādāties dzīvokļus sērijveida namos Pārdaugavā, ir Imanta, Dzirciems, Iļģuciems un Zasulauks, savukārt otrpus upei – Ķengarags, Purvciems, Pļavnieki un Dreiliņi.
Rīdzinieki izvēlas dzīvokļus ar salīdzinoši nelielu platību – gandrīz puse no Rīgā iegādātajiem dzīvokļiem 2018. gadā bijuši divistabu dzīvokļi (~44%), aptuveni trešā daļa – vienistabas, nekustamā īpašuma tendences raksturo E. Sniedze.
Būvniecības īpatsvars pēdējos septiņus gadus saglabājies stabilā līmenī, un ekonomika attīstās vienmērīgi.
Izsniegto būvatļauju dati rāda, ka visstraujāk pieaug interese par dzīvojamo ēku būvniecību un patērētāju vēlme ieguldīt mājokļos pārsniedz vēsturiski vidējo rādītāju.
Ekspluatācijā pieņemto privātmāju skaits Pierīgā, salīdzinot ar kopējo skaitu pārējos reģionos, ir vairāk nekā divas reizes lielāks (1154 – Pierīgā, 420 pārējā Latvijā), rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2018. gadā, salīdzinot iepriekšējo, pieaudzis gan ekspluatācijā pieņemot privātmāju skaits, gan dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu mājās.
Lai arī šobrīd ceļš pie sava mājokļa nav sarežģīts, vispirms svarīgi katram, kas sapņo par savu mājokli, izdarīt mājasdarbu – kopā ar banku noskaidrojot, cik liela apjoma, kāda veida kredītu mājokļa iegādei potenciāli iespējams saņemt, lai tad attiecīgi arī meklētu savu jauno īpašumu.
Pēc “Luminor” datiem, hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei visbiežāk izvēlas iedzīvotāji no 26 līdz 35 gadu vecumam, gan sievietes, gan vīrieši.
Dzīvokļa izvēle lielā mērā atkarīga no ik mēneša ienākumiem, ja tie ir vidēji 1500 eiro mēnesī, tad biežāk izvēlas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, ja aptuveni 800-1300 eiro mēnesī, tad tipiskāks kredīta mērķis ir sērijveida dzīvoklis.
“Luminor” mājokļu finansēšanas eksperte Ingūna Krieva skaidro, ka, izvērtējot hipotekārā kredīta sniegšanu, vispirms tiek vērtēta klienta maksātspēja un tad – kādu īpašumu plānots iegādāties.
Tāpat tiek izvērtēta arī īpašuma atbilstība bankas kredītpolitikai, kas nosaka, ka primāri atbalstām lokācijas, kur ir aktīvs tirgus.
“Biežākie šķēršļi, ko redzam, kādēļ cilvēkam neizdodas tikt pie vēlamā kredīta, ir grūtības samaksāt pirmo iemaksu, piesaistīt galvotāju. Tāpat būtiski izvērtēt savu ienākumu apjomu un kredītvēsturi,” uzsver I. Krieva.
