Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente 11
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā tiek diagnosticēts krūts vēzis. Diemžēl ap 30% gadījumu tas notiek novēloti, jo daudzas sievietes izlemj nepiedalīties valsts skrīningā tā agrīnai atklāšanai. Onkologi pieļauj, ka daļu no profilaktiskās izmeklēšanas atturējušas bailes slimības gadījumā zaudēt vienu vai abas krūtis, kuru rekonstrukciju valsts neapmaksāja. No 2022. gada 1. janvāra tas atkal būs valsts finansēts pakalpojums.
Mamogrāfiju veic tikai katra trešā
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra virsārste mamoloģijā, radioloģe Ilze Eņģele uzskata, ka mamogrāfija reizi 1–1,5 gados būtu jāveic jau no 40 gadu vecuma. Lai gan uzaicinājuma vēstules piedalīties valsts apmaksātajā vēža skrīninga programmā Latvijā šobrīd saņem sievietes no 50 līdz 69 gadiem, ārstei ikdienā bieži nākas sastapt krūts vēža pacientes pirmsskrīninga vecumā. “Saslimstot laikaposmā no 40 līdz 50 gadiem, ļaundabīgais audzējs mēdz būt agresīvāks, ātrāk augošs, tādēļ regulārai, profilaktiskai krūšu radioloģiskai izmeklēšanai ir liela nozīme – ne jau velti daudzās pasaules valstīs krūts vēža skrīningu sāk par desmit gadiem agrāk nekā pie mums. Taču ar ģimenes ārsta nosūtījumu mamogrāfija arī gados jaunākām sievietēm Latvijā ir valsts apmaksāts pakalpojums,” uzsver ārste. Profilaktiska krūšu izmeklēšana reizi divos trijos gados jāturpina arī pēc 70 gadu vecuma.
Mamogrāfija ir vienīgā metode, kura ļauj agrīni atklāt krūts vēzi, kas ir progresējoša slimība. Atklājot to 1. stadijā, kad audzēja apmērs vēl mērāms milimetros, ļaundabīgo procesu iespējams apturēt ar saudzīgām metodēm un pilnībā atgūt veselību. Vēlīnās stadijās krūts vēža ārstēšanai nepieciešams izmantot daudz agresīvākas ārstēšanas metodes, reizēm pat jāveic mastektomija jeb krūts dziedzera audu izņemšana, arī prognozes vairs nav tik labas. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras piedalās skrīningā, mirstība no krūts vēža samazinās uz pusi, pateicoties tam, ka audzēju iespējams atklāt agrīni. Reizēm pēc skrīninga mamogrāfijas sievietes tiek nosūtīta uz papildu izmeklēšanu, piemēram, ultrasonogrāfiju, taču tas vēl nenozīmē, ka veidojums krūtī ir ļaundabīgs. Vairāk kā 70% gadījumos tiek atklātas labdabīgas pārmaiņas, bieži vien cistas vai adenomas. Ja parādījušās sūdzības vai izmeklējuma rezultāti raisa aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, nepieciešama mamologa konsultācija.
“Mūsu valstī krūts vēža skrīninga rezultāti nekad nav bijuši iepriecinoši, bet saistībā ar pandēmiju tie kļuvuši vēl sliktāki. Pagājušajā gadā no visām uzaicinātajām sievietēm, mamogrāfijas izmeklējumu veica tikai 29,9%. Latvijas Onkoloģijas centrā arvien biežāk nonāk pacientes, kurām krūts vēzis atklāts ielaistā stadijā. Mēs, ārsti, esam patiesi satraukušies par šo tendenci,” bažas pauž radioloģe, kura skrīninga mamogrāfiju salīdzina ar apsardzes signalizāciju – arī tā nostrādā tad, kad nelaime vēl nav notikusi. Turklāt apmeklēt medicīnas iestādi, lai veiktu šo izmeklējumu, no epidemioloģiskā viedokļa raugoties, šobrīd ir nesalīdzināmi drošāk nekā veikalu vai kādu citu sabiedrisku vietu. Nevajag arī maldīgi iedomāties, ka ārkārtas situācijas laikā vēža skrīnings nenotiek vai arī tam noteikti kaut kādi ierobežojumi, jo onkoloģisko saslimšanu agrīna diagnostika un ārstēšana veselības aprūpē joprojām ir viena no prioritātēm.
Krūšu rekonstrukcijas programma
“Uzskatu, ka arī rekonstruktīvās operācijas ir ļoti būtiska krūts vēža ārstēšanas procesa sastāvdaļa. Daļai no pacientēm tas lielā mērā neļāva piedalīties valsts organizētajā skrīningā. Ļoti bieži šī diagnoze asociējās ar sievišķās identitātes zaudēšanu. Tas, ka esam spējuši atjaunot valsts finansējumu krūts rekonstrukcijas operācijām, ir ļoti laba zīme. Domāju, ka tas uzlabos arī agrīno krūts vēža diagnostiku. Ja runājam par situāciju valstī, tad dominējošās ir krūts dziedzeri saglabājošās operācijas, taču ir daļa gados jaunu sieviešu, kurām pat agrīnā audzēja stadijā krūti diemžēl nav iespējams saglabāt. Pēc mūsu aplēsēm, tās ir 200–250 pacientes gadā. Lielākas problēmas būs ar tām pacientēm, kurām šo desmit gadu laikā nebija iespējas veikt šādu operāciju, jo medicīnas iestādēm var pietrūkt kapacitātes,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors Jānis Eglītis, vienlaikus paužot gandarījumu par krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanu, kurai finansējums jau paredzēts 2022. gada veselības nozares budžetā. Kā zināms, 13 076 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu (paraksti šai iniciatīvai tika vākti interneta platformā “Manabalss.lv”) šā gada pavasarī vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis pastāstīja, ka šai programmai nākamajā gadā paredzēti 662 580 eiro, kas orientējoši ļaus veikt krūts rekonstrukcijas operācijas 2–2,5 tūkstošiem sieviešu. “Līdz šim Latvijā ļoti daudzām sievietēm netika nodrošināta pilnvērtīga ārstēšana, kurai būtu arī gala posms – krūšu rekonstruktīvā ķirurģija. Kaut arī valsts apmaksāja dažas manipulācijas, taču, piemēram, krūts implanti un citas svarīgas lietas pacientēm netika finansētas. Līdz ar to daudzas krūts pacientes nav pilnībā medicīniski aprūpētas. Piešķirtais finansējums ļaus labot šo iepriekšējos gados pieļauto kļūdu,” viņš teica, piebilstot, ka piešķirtā nauda ir iezīmēta, tas nozīmē, ka to nedrīkstēs izmantot citiem mērķiem.
Krūts rekonstrukcijas operācijas tiks veiktas divās slimnīcās – RAKUS un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Šobrīd Nacionālā veselības dienesta speciālisti vēl veic pēdējos sagatavošanās darbus, lai šo pakalpojumu varētu sniegt jau no nākamā gada 1. janvāra.
Krūts veselības diena
* Piektdien, 15. oktobrī, no plkst. 12 Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Latvijas Krūts slimību asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju ilggadējās kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” laikā rīko krūts veselības dienu “Agrīna diagnoze – labāka prognoze”.
* Dalība krūts veselības dienas pasākumā būs iespējama tiešsaistē platformā “Zoom”, iepriekš elektroniski reģistrējoties “ej.uz/KrutsVeselibasDiena2021”, to varēs vērot arī tiešraidē ziņu portālā “Tvnet”, kā arī RAKUS “Facebook” kontā.
