Saeimā plašas debates par priekšlikumu, ka valsts aizsardzības dienests ir jāpilda arī sievietēm 66
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts aizsardzības dienesta likums, kuru 13. Saeima vēlējās pieņemt īsā laikā, vakar bija 14. Saeimas darba kārtībā pēc būtības jaunā redakcijā, ko apstiprināja arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“AS”).
Viņš 13. Saeimā bija pret likuma pieņemšanu steigā. Saeima pēc ilgām debatēm to ceturtdien pieņēma otrajā lasījumā, bet projekts vēl jāskata galīgajā lasījumā.
Līdz 2. martam deputāti varēs iesniegt priekšlikumus.
Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā plānots 2023. gada 1. jūlijā, kurā jaunieši varēs pieteikties brīvprātīgi.
Lielāko daļu priekšlikumu bija iesniegusi aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), kas nozīmē, ka Aizsardzības ministrija ir būtiski sākotnējo likumprojektu pārstrādājusi un uzlabojusi. Tas paredz, ka valsts aizsardzības dienests ietver militāro dienestu un civilo dienestu.
Dienestā iesauks vīriešus pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai gada laikā pēc vidējās izglītības iestādes pabeigšanas. Dienestam pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam, bet tikai tie pilsoņi, kas dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.
Tas nozīmē, ka likumam nebūs atpakaļejoša spēka.
Līdz 2027. gadam dienestā neiesauks pilsoņus, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un savas dzīvesvietas adresi ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Vairākos gadījumos no dienesta varēs atbrīvot, piemēram, veselības stāvokļa dēļ, kā arī personas, kuru aizgādībā ir bērns vai kuriem ir pienākums rūpēties par laulāto, bērnu līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem. Tāpat noteikti gadījumi, kad dienestu varēs atlikt.
Likuma mērķis ir sagatavot pilsoņus visaptverošai valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Par tā pieņemšanu otrajā lasījumā nobalsoja 77 deputāti no valdības partijām, kā arī no Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvajiem”.
“Stabilitātei” deputāti un Edmunds Zivtiņš (“LPV”) balsoja pret, bet pārējie partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti balsojumā nepiedalījās. Viktorija Pleškāne (“Stabilitātei”) sēdē teica, ka likuma mērķis būtu atbalstāms, bet iebildumi esot pret to, ka tas nebūs brīvprātīgais dienests.
Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešanai likumprojekta anotācijā bija paredzēts ievērojami lielāks finansējums, nekā tas dienestam paredzēts 2023. gada valsts budžeta projektā. Savukārt par finansējumu turpmākajiem gadiem skaidrība esot vēl mazāka.
Vienas no plašākajām debatēm izraisīja frakcija “Progresīvie” ar priekšlikumu, kas paredzēja, ka valsts aizsardzības dienests ir jāpilda ne tikai vīriešiem, bet visiem pilsoņiem – tātad arī sievietēm.
Ierosinājums atbalstu neguva. Likumprojektā ir saglabāta norma, ka dienests ir jāpilda vīriešiem, bet sievietes tajā var pieteikties brīvprātīgi. Taču izteikties par “Progresīvo” iniciatīvu vēlējās daudzi.
Leila Rasima (“Progresīvie”) teica, ka tagad likums neveicinās dzimumu vienlīdzību, atgādinot, ka arī karš nešķiro cilvēkus pēc dzimuma.
Starp pretējā viedokļa pārstāvjiem bija arī deputāti, kas atzina, ka nevēlētos, lai viņu meitām būtu obligāti jādien, atzina Česlavs Batņa (“AS”).
A. Ņenaševa (“Progresīvie”) savukārt bija pārliecināta, ka viņas meitas gan būs gatavas doties valsts aizsardzības dienestā.
Jānis Dombrava (NA) priekšlikuma iesniedzējiem atgādināja, ka jau tagad abu dzimumu pārstāvji ir tiesīgi iesaistīties Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpēc neesot pamata runāt par diskrimināciju.
