Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli 0
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Šā gada jūlija “Agro Topā” rakstā “Nelaimes gadījumi lauksaimniecībā” – ārkārtēji vai likumsakarīgi? stāstījām par Latvijā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, uzsverot, ka lauksaimniecībā kopš 2020. gada nav noticis neviens letāls nelaimes gadījums. Situācija būtiski mainījās šā gada jūnija beigās, kad saņēmām skumjas ziņas uzreiz par četriem letāliem gadījumiem, tostarp vismaz diviem dzīvību zaudējušiem lauksaimniecības uzņēmumu darbiniekiem.
Skaidrojot notikušo, uzzinājām, ka trīs no četriem ar lauku saimniekiem saistītos nelaimes gadījumus uzskata par nesaistītiem ar lauksaimniecību un tie neparādīsies nozares nelaimes gadījumu statistikā. Iemesls ir darba tiesisko attiecību neesamība. Tas nozīmē, ka šā gada jūlija Agro Topā publicētajiem skaitļiem par letālajiem nelaimes gadījumiem lauksaimniecībā ir vajadzīgs skaidrojums.
Četri letāli gadījumi
Valsts policija (VP) ziņo, ka jūnija pēdējā nedēļā Ludzas novada Lauderu pagastā kādā aitkopības saimniecībā traktora siena vālošanas hidrauliskajā presē iespieda kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti. Viņš notikuma vietā gājis bojā. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Agro Tops noskaidroja, ka traģiski dzīvību zaudējušais cilvēks bija aitkopības saimniecības saimnieks.
Šā gada 7. jūlijā, uzgāžoties traktoram, Ludzā dzīvību zaudēja kāds 1975. gadā dzimis vīrietis. Sākotnējā informācija liecina, ka dzīvību zaudējušais, remontējot traktoru, nav ievērojis drošības noteikumus un traktors uzkritis virsū. Vīrietis dzīvību zaudēja negadījuma vietā. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess.
Ludzas novadā aptuveni tajā pašā laikā notika arī vēl vairāki smagi nelaimes gadījumi. Rundēnu pagastā traumas guva kāds 1962. gadā dzimis traktorists, kurš brauca ar nereģistrētu traktoru T25. Spēkrats nobraucis no ceļa un apgāzies. Vīrietis nogādāts slimnīcā.
Ārstniecības iestādē nonāca arī divi vīrieši – viens dzimis 1995., otrs 1949. gadā – no Ludzas novada Mežvidu pagasta. Viņi šā gada 8. jūlijā arī pārvietojās ar traktoru, kas apgāzies, un abi braucēji guva traumas. Tiek pieļauts, ka abi nelaimes gadījumā cietušie bija alkohola reibumā.
Šā gada 29. jūnijā Gailīšu pagastā aptuveni pulksten 12.40 notika traģisks nelaimes gadījums – vīrietim ar traktortehniku pļaujot zāli ceļa nomalē, pļaušanas mehānismā tika ierauta 1958. gadā dzimusi sieviete, kas notikuma vietā zaudēja dzīvību. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību, un turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu precīzus notikušā apstākļus.
Savukārt šā gada 30. jūnijā Elejā LPKS Latraps, iekrītot graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri, dzīvību zaudēja 1976. gadā dzimis vīrietis. Viņš pildījis darba pienākumus. Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr mediķiem dzīvību glābt neizdevās. Latraps komunikācijas eksperte Lāsma Gumennikova uzsvēra, ka patlaban kooperatīvs izmeklē notikušo, kā arī sadarbojas ar Valsts darba inspekciju (VDI) un VP ekspertiem. “Nelaimes gadījums ir nelaimes gadījums. Bija dažādu apstākļu sakritība. Rīkosimies tā, lai nākotnē nelaimes gadījumu nebūtu,” tā Latraps pārstāve.
Uzreiz pēc nelaimes gadījuma Latraps ziņoja, ka ir bijusi atvērta lūka, dzīvību zaudējušais vīrietis nav uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbinieks apsekojis šo lūku un, visticamāk, pats to atvēris. Uzņēmuma darbinieki esot apmācīti, un visiem darbiniekiem ir apdrošināta dzīvība. Latraps arī ziņoja, ka sniegs papildu atbalstu dzīvību zaudējušā ģimenei.
VP preses sekretāre Simona Grāvīte: “Bauskas gadījumā patlaban ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Savukārt Elejas gadījumā – pēc Krimināllikuma 146. panta pirmās daļas par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu. Arī abos letālajos gadījumos, kas notika Ludzā, turpinās aktīva izmeklēšana, arī ir nozīmētas ekspertīzes un tiek gaidīti to atzinumi. Abos gadījumos pagaidām kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma XII nodaļas – par nonāvēšanu. Izmeklēšanas gaitā kriminālprocess var tikt pārkvalificēts pēc konkrēta panta.”
Kad izmeklē un kad – neizmeklē
Nelaimes gadījumi Gailīšu pagastā un Ludzas novadā VDI statistikā neparādīsies. Lai gan tie ir saistīti ar lauksaimniecību – Gailīšu pagastā zāli pļāva lauksaimnieks, Lauderu pagastā presē savā saimniecībā iekļuva un nāvējošus ievainojumus guva saimnieks aitkopis.
“Par nelaimes gadījumiem darbā tiek noteikti tādi gadījumi, kuros ir darba devējs un darba ņēmējs, tiek veiktas sociālās iemaksas un izpildās Ministru Kabineta (MK) noteikumu nr. 950 Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība noteiktie kritēriji. Valsts darba inspekcija izmeklē nelaimes gadījumus darbā normatīvajos aktos noteiktajā tiesiskajā ietvarā,” teic VDI Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna.
Savukārt VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa precizē, ka saimnieks aitkopis ar sevi nevarot būt darba attiecībās un viņš darbojies savā saimniecībā: “Tas ir tāpat kā jūs, gatavojot ievārījumu, iegrieztu sev pirkstā. Tas ir nelaimes gadījums jūsu saimniecībā.” Savukārt Gailīšu pagastā dzīvību zaudējusī kundze gulējusi zālē, un pļaujmašīnas vadītājs, lauksaimnieks, pļaujot zāli, neesot gulošo sievieti pamanījis. “Valsts policija patlaban skaidro, kāpēc šī sieviete gulēja zālē un kāds bija viņas veselības stāvoklis,” tā S. Zariņa. Turklāt dzīvību zaudējusī kundze neesot bijusi neviena uzņēmuma darbiniece.
Par Latraps notikušo plašāku informāciju nesaņēmām ar pamatojumu, ka “notiek izmeklēšana”. Savukārt par Ludzā notikušo nelaimi, kad cilvēkam uzkrita traktors, I. Sūna saka: “Šis ir nelaimes gadījums darbā, un Latgales reģionālā Valsts darba inspekcijas nodaļa ir uzsākusi tā izmeklēšanu, tomēr līdz izmeklēšanas beigām sīkākus komentārus par notikušā apstākļiem nesniegsim”.
Visbiežākie iemesli
Šāgada pirmajā pusgadā lauksaimniecībā notikuši 20 nelaimes gadījumi darbā (izmeklēti un reģistrēti VDI), kuros nodarbinātie guvuši nesmagus veselības traucējumus. Salīdzinājumam – pērn VDI visa gada laikā reģistrēja 45 nesmagus un 10 smagus nelaimes gadījumus.
VDI ziņo, ka visbiežākie iemesli 2022. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecībā notikušajiem nelaimes gadījumiem bijuši šādi:
* nedroša cilvēka rīcība/nepietiekama uzmanība;
* nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas;
* neapmierinoši apstākļi darba vietā;
* ar cilvēka rīcību nesaistīti apstākļi, t. i., mājlopu neprognozējama rīcība, kuras dēļ nodarbinātais guvis traumu.
VDI izmeklēto nelaimes gadījumu statistikas informācija rāda, ka šā gada martā notikuši seši nesmagie nelaimes gadījumi, aprīlī – pieci nelaimes gadījumi, janvārī un februārī pa trim nelaimes gadījumiem, maijā – divi, bet jūnijā viens nelaimes gadījums. VDI pavisam šajā gadā izmeklējusi un reģistrējusi 1035 nelaimes gadījumus darbā, toskait 100 bija ar smagiem veselības traucējumiem un 13 letāli.
Lauksaimniecības nozarē notikušo nelaimes gadījumu darbā īpatsvars ir aptuveni 2% no kopējā negadījumu skaita. Iepriekš nosauktie ir operatīvie statistikas dati, kas vēl mainīšoties. Tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka VDI izmeklē un uzskaita vien tos nelaimes gadījumus, kas atbilst MK noteikumu nr. 950 nosacījumiem. Ja cietušais nav darba tiesiskajās attiecībās, šī valsts iestāde nelaimes gadījumu neizmeklē un neuzskaita.
Tas nozīmē, ka arī Agro Topa šā gada jūlija numurā publicētajiem skaitļiem par nelaimes gadījumiem ir vajadzīgs precizējums – tie ir nelaimes gadījumi, kad cietušais vai dzīvību zaudējušais cilvēks bija darba attiecībās. Ja lauku saimnieks gūst traumu vai zaudē dzīvību darbos savā saimniecībā, kā jūnija beigās notika Lauderu pagastā, notikušo izmeklē Valsts policija, tomēr lauksaimniecības statistikas informācijā nelaimes gadījums neparādās.
