Uzkrājumu fondu veidošana un kopīpašumu apdrošināšana – nevis vēlama, bet obligāta! 1
AS “Civinity Mājas” dzīvojamo ēku apsaimniekošanas daļas vadītājs Gatis Roze
Esmu pārliecināts, ka šogad nav īstais laiks celt apsaimniekošanas maksu. Bet ir īstais laiks veikt uzkrājumus mājokļu uzturēšanas fondā, kā arī lemt par labu kopīpašumu apdrošināšanai.
Kā jau esmu minējis, šogad, sākoties apkures sezonai, noskaņojums ir būtiski labāks nekā pirms gada – dati liecina, ka inflācija ir sākusi bremzēties, kā arī apkures cena šogad tiek prognozēta par 20% vidēji zemāka nekā pērn. Līdz ar to uzskatu, ka šogad apsaimniekošanas maksu celt nav pamata. Taču pamats ir uzkrājumu fondu veidošanai un kopīpašumu apdrošināšanai.
Jāsāk ar to, ka, manuprāt, uzturēšanas fonds ir obligāta nepieciešamība, ja vēlamies saglabāt ēkas vērtību, turklāt fundamentāli svarīgi uzkrājumus izmantot jēgpilni nevis tikai dzēšot ugunsgrēkus un novēršot avārijas situāciju sekas. Mājokļu uzturēšanas fonds nav nekāda ekstra, no kuras varētu attiekties. Tā ir pirmās nepieciešamības prece, ja tā to var nosaukt.
Kāpēc obligāti vajadzētu novirzīt naudu mājokļu apsaimniekošanas fondu uzkrājumu veidošanai?
Vispirms jau uzkrājumi mājokļu apsaimniekošanas fondā var būt noderīgi, lai segtu neparedzētus remonta vai uzturēšanas darbus kopējā ēkā. Tādējādi iespējams izvairīties no steidzamām, negaidītām un lielām izmaksām, ja ēkā gadās kādi negadījumi vai bojājumi. Tāpat jāņem vērā, ka kopējā ēkas uzturēšana, piemēram, jumta remonts, fasādes atjaunošana, inženierkomunikāciju nomaiņa vai citi kopīgi projekti var prasīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Uzkrājumi var palīdzēt šīm izmaksām nebūt tik jūtamām. Svarīgi ir arī nodrošināt ilgtspējīgu ēkas vērtību – labi uzturēta ēka ilgtermiņā saglabā augstu vērtību un tādējādi uzkrājumiem var būt tieša ietekme uz īpašuma vērtību. Tāpat jāmin tas, ka sakārtota ēka prasa daudz mazāk līdzekļus tās uzturēšanā – notiek mazāk avāriju, apkure strādā stabili, jumts netek u.tml.
Esam novērojuši, ka ēkām, kurās jau tiek veikti uzkrājumi, esošā summa, kas tiem tiek novirzīta, tomēr ir nepietiekama. Šī summa ir jāpalielina līdz aptuveni 20-40 centiem (atkarībā no mājokļa), lai tā pietiktu ne vien neliela apjoma neparedzētu izmaksu segšanai, bet būtu gana arī lielāku darbu veikšanai. Nedomāju, ka šī summa, ko katru mēnesi novirzīt uzkrājumu veikšanai, ir kas sāpīgs un nepaceļams. Tās novirzīšana uzkrājumu fondā sāpēs mazāk nekā naudas ieguldījumi, kas būs nepieciešami kādas avārijas seku likvidēšanai, ja šāda uzkrājumu mājoklim nav vispār.
Diemžēl šobrīd vēljoprojām nav spēkā esošo normatīvu aktu, kas paredzētu obligātu uzkrājumu fondu veidošanu. Vēljoprojām tiek spriests par to, ka minimālajai iemaksai uzkrājumu fondā vajadzētu būt vismaz 5% no pārvaldīšanas maksas. Diemžēl garas runas un ilga lēmuma nepieņemšana nepalīdz. Uzkrājumi jāveic regulāri un savlaicīgi, lai tie pildītu savu funkciju – būtu atbalsts mājokļu iedzīvotājiem, kad tas tiem visvairāk nepieciešams.
Savukārt, runājot par apdrošināšanas nepieciešamību, vēlos minēt nesenu gadījumu, kad ēkā, plīstot ugunsdzēsības caurulei, applūda trīs lifti, kā rezultātā zaudējumi mērāmi 92 000 Eur apmērā. Vienīgais labais šajā situācijā – ēka bija apdrošināta. Ja nebūtu, tad avārijas seku likvidēšanai summa par kvadrātmetru būtu 10 Eur. Parēķinām – vidēji dzīvokļa ar platību 80 kvadrātmetri saimnieks par remontdarbiem būtu spiets samaksāt ap 800 Eur. Vērā ņemama summa! Savukārt apdrošināšanas polise uz gadu maksā 2000 Eur. Konkrētajā gadījumā tie ir 16 Eur no dzīvokļa uz gadu. Ir vērts padomāt par kopīpašuma apdrošināšanas lietderīgumu. Mēs apdrošinām savus dzīvokļus, automašīnas, veselību. Taču ir vērts redzēt plašāk – aiz sava dzīvokļa durvīm un atcerēties arī par kopīpašuma apdrošināšanu.
Galu galā, apdomājot visus par un pret, ar pilnu pārliecību varu teikt, ka ir tikai par un kopīpašuma apdrošināšanai nav jābūt tikai vēlamai. Tai būtu jābūt obligātai – gluži kā OCTA. Tas ļautu cilvēkiem nodrošināties pret dažāda veida un apjoma avārijām, kas attiecīgi prasītu gana daudz personīgo līdzekļu. Tāpat šeit ļoti būtiska ir visu mājokļa iedzīvotāju vienota izpratne par apdrošināšanas nepieciešamību. Viens nav cīnītājs šādā gadījumā.
Spilgtu piemēru apdrošināšanas nepieciešamībai netrūkst – ūdens caurule plīst un noplūst trīs lifti mājā vai sprāgst gāzes katls kaut vienā dzīvoklī, tomēr cieš visa māja un tās iedzīvotāji un atjaunošanas darbi jāveic par saviem līdzekļiem, ja māja nav apdrošināta. Izmaksas šādos gadījumos ir milzīgas. Ir vērts padomāt un sagādāt sev šo drošības spilvenu un ir īstais laiks izlemt par labu uzkrājumu fondu veidošanai un kopīpašumu apdrošināšanai.
