Uzkrājumi pensijām auguši par 9% 0
Pērn no pensiju otrā līmeņa un trešā jeb privāto pensiju fondu ieguldījumiem banku meitas uzņēmumi – ieguldījumu pārvaldītāju sabiedrības – nopelnījuši aptuveni 9%.
No pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pērn nopelnīti 8,87%. Rēķinot uzkrājumu vienam otrā pensiju līmeņa dalībniekam, tas no 757,50 pieaudzis līdz 860,60 latiem jeb par 13,6%. No aptuveni 100 latu palielinājuma pusi nodrošinājušas ieguldījumu pārvaldītāju sabiedrības, bet otru pusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksājumi no sociālā nodokļa.
Labu peļņu savu dalībnieku uzkrājumiem guvuši arī privāto pensiju fondi – vidēji 8,8%. Aizvadītā gada beigās privātajos pensiju fondos uzkrājumi sasniedza 142,4 miljonus latu. Gada laikā dalībnieku kontos uzkrājumi pieauga par 22,9 miljoniem latu jeb par 19%. Vienam dalībniekam rēķinot, gada laikā uzkrājumi pieauga par 86 latiem. Pieaugumu veidoja dalībnieku maksājumi 21,3 miljonu latu apmērā, kas bija par 13% lielāki nekā 2011. gadā, daļu arī investīcijas.
Pašlaik Latvijā pensiju trešajā līmenī uzkrājumus veido 207 501 iedzīvotājs – nepilna piektdaļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku kopskaita. Pērn privāto pensiju fondu dalībnieku skaits pieauga par 8425.
LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja Dace Brencēna norāda, ka pērn no pensiju otrā līmeņa gūtā peļņa pārsniedza VSAA veiktos maksājumus. Savukārt pensiju trešā līmeņa dalībnieku skaita pieaugums apliecina, ka ļaudis sākuši laikus domāt par atspaidu vecumdienās.
LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, “Swedbank” ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs vēsta, ka pērn lielākā daļa pensiju naudas (57%) ieguldīta obligācijās.
Viņaprāt, labs pasākums pērn bija uzņēmuma “Latv energo” izlaistās obligācijas 50 miljonu latu apmērā, kas ļāva izdevīgi tajās ieguldīt pensiju naudu. Ieguvumi no banku depozītiem bija mazāki, tāpēc ka tiem bija zemi procenti.
“Maz ticams, ka 2013. gadā no pensiju uzkrājumu plāniem izdosies gūt tik labu peļņu. Runājot par aktīvajiem plāniem, peļņas lielums būs atkarīgs no pasaules finanšu situācijas, ko var ietekmēt gan ASV parādi, gan eirozonas valstu problēmas,” viņš piebilst.
Fakti 2012. gadā pensiju otrajam līmenim aizplūda 2% no ienākumiem, bet šogad un 2014. gadā – 4%, 2015. gadā – 5%, 2016. gadā – 6%. Latvijā ir 8 pensiju otrā līmeņa pārvaldītāji, kas piedāvā 26 pensiju plānus. Valstī ir 7 privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 pensiju plānus. Avots: LKA
|
Pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem (2013. gada 17. janvārī)
| Ieguldījumu plāni pēc kategorijām | Pēdējā gadā* |
| Konservatīvie plāni | |
| DNB Konservatīvais IP | 9.78 |
| Citadele Universālais pensiju plāns | 9.02 |
| Swedbank pensiju IP “Stabilitāte” | 7.96 |
| SEB Latvijas plāns *** | 7.94 |
| Nordea konservatīvais IP | 7.60 |
| NORVIK IPS plāns “Daugava” | 6.70 |
| SEB IP “Jūrmala” | 6.69 |
| Finasta Konservatīvais IP | 6.57 |
| Finasta pensiju plāns “KLASIKA” | 5.74 |
| GE Money pensiju plāns “Blūzs” | 0.49 |
| Sabalansētie plāni | |
| DNB Sabalansētais IP | 8.85 |
| NORVIK IPS plāns “Venta” | 8.09 |
| SEB sabalansētais plāns | 7.86 |
| Finasta pensiju plāns “KOMFORTS” | 6.28 |
| Aktīvie plāni | |
| SEB Eiropas plāns | 10.51 |
| Citadele Aktīvais pensiju plāns | 9.55 |
| Swedbank pensiju IP “Dinamika” | 9.04 |
| Nordea aktīvais IP | 8.22 |
| DNB Aktīvais IP | 8.19 |
| NORVIK IPS plāns “Gauja” | 7.39 |
| SEB aktīvais plāns | 7.24 |
| SEB IP “Safari” | 5.42 |
| Finasta pensiju plāns “EKSTRA PLUS” | 5.11 |
| SEB IP “Rivjera” | 4.43 |
| Finasta pensiju plāns “EKSTRA” | 4.26 |
| GE Money pensiju plāns “Džezs” | 2.11 |
Viedokļi
Armands Ločmelis, “DNB Assat Management” valdes priekšsēdētājs:
“Pagājušajā gadā augstāku ienesīgumu deva peļņa no ieguldījumiem Latvijas valsts obligācijās, jo lielākā daļa no pensiju plānu aktīviem bija ieguldīta Latvijā. Tādējādi ne tikai pelnīja DNB pensiju plānu klienti, bet arī tika veicināta Latvijas ekonomika un finanšu stabilitāte.
Tā kā līdz pensijas vecumam tiek krāts pat 30 un 40 gadus, pensiju plānu darbības rezultāti būtu jāvērtē arī ilgākā laikā. Aizvadītajos piecos gados DNB pensiju plāni ir nopelnījuši vidēji 5,23% gadā. Tas ir labākais vidējais svērtais rezultāts starp visiem otrā pensiju līmeņa pārvaldītājiem Latvijā. Ieguldījumu rezultātus pareizāk salīdzināt starp vienādas stratēģijas ieguldījumu plāniem. Piemēram, konservatīvie plāni ir stabilāki, jo tie neiegulda akcijās, bet sabalansētie plāni daļu naudas iegulda akcijās. Savukārt aktīvie plāni iegulda akcijās līdz pat 50% naudas.
Gados jaunākiem iedzīvotājiem, kam ir ilgāks laiks līdz pensijas vecumam, būtu ieteicams apsvērt izvēli starp aktīvajiem vai sabalansētajiem pensiju plāniem. Ilgākā laikā akciju vērtība pieaug straujāk.”
Zigurds Vaikulis, “Citadele Asset Management” Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs:
“Pērn “Citadeles” aktīvajā plānā aptuveni trešdaļu ienesīguma deva ieguldījumi korporatīvajās obligācijās. Vērtējot pēc atsevišķām pozīcijām, vislielāko pienesumu nodrošināja ieguldījumi Vācijas akcijās. Šo akciju īpatsvars portfelī gan ir tikai aptuveni 5%, bet tās deva vairāk nekā 1,5 procentus no kopējā gada rezultāta. Tāpat veiksmīgs ieguldījums bija Norvēģijas un Zviedrijas kronās.
“Citadeles” universālajā plānā lielāko ienesīguma daļu nodrošināja valdību obligācijas. Galvenokārt tie bija Latvijas parāda vērtspapīri, taču labu pienesumu deva arī ieguldījumi Lietuvas, Ungārijas, Rumānijas un Slovēnijas valdības obligācijās.
Pērn konservatīvo un aktīvo plānu rezultāti būtiski neatšķīrās. Tā noticis tāpēc, ka gada laikā ļoti labu ienesīgumu deva obligācijas – sākot no samērā drošām augsta reitinga korporatīvajām līdz riskantākām attīstības valstu un zemākas kvalitātes obligācijām. Var teikt, ka pērn tik labi rezultāti tika sasniegti, atjaunojoties investoru tieksmei pēc riska, kas tika būtiski iedragāta 2011. gadā.”
