Uzkrājumi izsīkuši. Kas notiek ar atbalstu kultūras uzņēmumiem pandēmijas laikā? 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinot rakstu sēriju par kultūras nozares situāciju Covid-19 ierobežojumu laikā (Aijas Kaukules pētījumu par atbalstu kultūras institūcijām pandēmijas laikā “Kāds vienmēr paliks ārpus laivas?”), šoreiz – par to, kā vīrusa krīzi pārdzīvo kultūras nozares uzņēmumi. Cik pietiekams un atbilstošs ir šajā laikā sniegtais atbalsts? To vaicājam mūzikas nama “Daile” un Lūznavas muižas pārstāvjiem.
Atbalsta mehānismi – daudzpusīgi
Pirms divām nedēļām, 24. novembrī, noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja” otrais konkurss, kurā starp 119 juridiskām personām tika sadalīti 982 449 eiro, informē VKKF pārstāve Jana Vērdiņa. Lielākā daļa kultūras institūciju saņēmušas ap 15 000 eiro, bija arī organizācijas, komersanti un nodibinājumi, kam piešķirtais atbalsts ir ievērojami lielāks (sk. uzziņu).
Kultūras ministrija kopā ar Latvijas pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomi 26. novembrī vērsās vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, un guva konceptuālu atbalstu divām būtiskām pozīcijām kultūras organizāciju darbības stabilizācijai – pasākumu rīkotāji saņems 80% biļešu kompensāciju atceltajiem pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā, kā arī līdzīgi viesnīcām varēs saņemt atbalstu telpu uzturēšanas izdevumiem pasākumu norišu vietu un noliktavu telpām, kas lielākas par 500 kvadrātmetriem.
VKKF padome līdz 22. decembrim izstrādās biļešu kompensēšanas nolikumu, nosakot, ka pasākumu rīkotāju iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanu nodrošinās piesaistīts auditoru ārpakalpojums. Biļešu kompensāciju izmaksa pasākuma rīkotājiem varētu tikt sākta 2021. gada janvārī, paredz Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
Pieņemts arī Ministru kabineta lēmums par dīkstāves atbalstu uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem. Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors komentēja, ka sākotnēji plānotie valdības dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu atbalsta mehānismi diskriminēja tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma, jo tie, ilgstoši piespiedu kārtā atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembrī.
Ministru kabinetā izdevās panākt vienošanos, ka atbalsta saņemšanai jāpierāda apgrozījuma kritums tikai 20 procentu apmērā, un kultūras ministrs Nauris Puntulis sociālajos tīklos uzreiz paziņoja, ka to paveicis mērķtiecīgs komandas darbs uz rezultātu: “Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pie-ejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar augusta, septembra un oktobra vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20%.”
Tomēr, neraugoties uz šķietami daudzveidīgajām atbalsta iespējām, situācija ikvienai kultūrvietai, organizācijai, uzņēmumam un nodibinājumam, kā arī individuālajiem māksliniekiem atšķiras. Šajā rakstā – par divām atšķirīgām pieredzēm pandēmijas laikā.
Uzkrājumi tūlīt beigsies
Viena no aktīvām nevalstiskām kultūras institūcijām, kura vismaz pagaidām nav saņēmusi ne centa valsts atbalsta, ir mūzikas nams “Daile”. Tā vadītāja Anda Zadovska cer, ka nākamajā konkursā situācija mainīsies, kaut gan telefonsarunā ar “Kultūrzīmēm” norādīja – salīdzinājumā ar valstij nodokļos samaksātajām summām padsmit tūkstoši eiro, ko iespējams saņemt atbalstā, ir maz. “Iespējamais atbalsts ir 2000 eiro mēnesī. Tas izklausās daudz, taču mēs esam pieci darbinieki, telpu īre vien ik mēnesi maksā tūkstoš eiro, un valstij nodokļos līdz šim, paši sev par pārsteigumu, esam ieskaitījuši 40 000 eiro.”
Problēmas uzņēmumam rada arī pieejamā atbalsta nosacījumi, proti, tiek atmaksāti 80% no pārdoto biļešu summas. Mūzikas nams “Daile” vismaz pagaidām izvēlējies plānotos notikumus pārcelt, nevis atcelt pavisam, ar cerību, ka, piemēram, janvārī būs iespējams parādīt aktiera Andra Keiša jauno pro-grammu ar dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju “Suni ārā nedzenama nakts”, kurā piedalās arī maestro Raimonds Pauls.
Patlaban pilnībā izpirktas sešas izrādes. Savukārt kā decembra galvenais projekts bija iecerēts dziedātāja Daumanta Kalniņa un Raimonda Paula Ziemassvētku koncerts, kam bija jānotiek 18 reizes. Mūzikas nama “Daile” īpašniece uzsver, ka patlaban var saņemt kompensāciju tikai par tiem pasākumiem, uz kuriem biļetes jau tikušas pārdotas, un tikai no tā apjoma, kādu paspēts par biļetēm ieņemt.
“Tā nav liela summa. Ja runājam par Ziemassvētku koncertiem, ar biļešu kompensāciju 80 procentu apmērā nevarēsim nosegt visas ražošanas izmaksas,” aģentūrai LETA pauda Anda Zadovska, piebilstot, ka pašreizējo tukšo laiku uzņēmums izmanto, lai radītu saturu, kuru varēs piedāvāt klausītājiem, tiklīdz tas būs iespējams: “Uzņēmējdarbība kultūrā nav tikai naudas pelnīšana. Runa ir par saturu, kuru mēs radām un vēlamies skatītājiem parādīt.”
Anda Zadovska skaidroja, ka tieši piespiedu kārtā tukšais novembris un decembris mūzikas nama budžetā iesitīs vissāpīgāko robu – tie parasti esot visdarbīgākie mēneši, kas pagājušajā gadā ļāvuši izveidot uzkrājumu, no kura lielākoties šis gads pārciests.
Tāpat septembrī un oktobrī, kad ierobežojumi bija, koncerti ierobežotam klausītāju skaitam tomēr notikuši. Šogad uzkrājumu izveidot neizdosies, taču, “ja šī uzkrājuma nebūtu bijis, tad mēs jau būtu savu darbību beiguši. Nu tas izsīcis, esmu jau ķērusies pie saviem personiskajiem iekrājumiem,” konstatē mūzikas nama “Daile” vadītāja.
Anda Zadovska norādīja, ka patlaban pieņemtie atbalsta kritēriji ir visiem vienādi un pieņemami, taču vairākkārt piedzīvots sarūgtinājums, kad noteikumi atbal-stam nepārskatāmi mainīti, kā arī tā administrētāju lēnā reakcija uz jautājumiem, kurus uzdod uzņēmēji: “Domāju, šie cilvēki, ierēdņi, kuri zina, ka ik mēnesi saņems konkrētu naudas summu savā kontā, tiešām nesaprot, ka mums katra diena, kas paiet neziņā, gaidot atbildi, ir no svara.”
Kaut arī iespējamais atbalsts būtu neliels, Anda Zadovska uzskata – apstākļos, kad publiski paziņots, – kultūrai papildus piešķirti 32 miljoni eiro krīzes pārvarēšanai, mūzikas namam “Daile” būtu jābūt starp atbalstītajiem uzņēmumiem, jo “līdz šim nekad neko valstij neesam prasījuši”.
Pilnvērtīgi izmantots laiks
Salīdzinājumā ar uzņēmumu mūzikas nams “Daile”, kas gan pats organizē un producē pasākumus, gan apsaimnieko koncertzāli, vieglāk klājas kultūrvietām, kuras juridiski pieder pašvaldībām un arī pašas ir interesantas apmeklētājiem. Tā, piemēram, samērā viegli koronavīrusa dēļ noteiktos ierobežojumus pārcieš Lūznavas muiža – pašvaldības uzņēmums, kas valsts atbalstu šajā programmā nemaz nevarētu saņemt.
Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka Lūznavas muiža pilnībā slēgta apmeklētājiem šogad bijusi tikai divus mēnešus pavasarī.
“Tā kā piecus gadus bijām strādājuši bez pārtraukuma, tā bija iespēja paveikt dažādus tehniskos darbus, kas ar aktīvu apmeklētāju plūsmu nemaz nebūtu iespējami,” viņa skaidroja, piebilstot, ka jau no maija muižā atsākušies individuālie apmeklējumi, un, rūpīgi ievērojot prasības, iespēja apmeklēt muižu individuāli vai vienas mājsaimniecības robežās ir joprojām. Ieņēmumi no pārdotajām biļetēm individuālajiem apmeklētājiem kritušies tikai par ceturto daļu, atklāja Balčūne.
Protams, salīdzinoši lielāks ir kritums ieņēmumos no pārdotajām biļetēm uz dažādiem pasākumiem; daži no tiem atcelti uz vēlāku laiku, citi norisinājušies no pierastā atšķirīgā formātā. Piemēram, muižas apmeklētāju iecienītais amatnieku tirdziņš organizēts neklātienē – amatnieki uz muižu atveduši savus darbus, un muižas apmeklētāji tos varējuši iegādāties.
Savukārt, piemēram, tradicionālais Mākslas pikniks un Literārās sarunas pārceltas uz nākamo gadu. Taču, tā kā pasākumi tiek rīkoti, piesaistot papildu finansējumu, kas tad arī attiecīgi tiek pārcelts uz īsto norises laiku, muiža šādi nekādus zaudējumus neciešot.
Iveta Balčūne uzsver – Lūznavas muižas galvenais uzdevums ir radīt patīkamu vidi, lai piesaistītu apmeklētājus, kas tad var apmeklēt vietējās kafejnīcas, iepirkties pie amatniekiem, apmesties naktsmītnēs. Vasarā to arī izdevies īstenot – vietējo tūristu skaits bijis ievērojams. “Taču, ja mēs būtu iestāde, kas tikai organizē pasākumus, situācija, protams, būtu daudz, daudz sliktāka,” piebilda muižas pārvaldniece.
UZZIŅA
• VKKF mērķprogrammā “Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja” kopā pieejamais finansējums sasniedz 2,4 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni sadalīti starp 189 juridiskām personām divos konkursos.
