Uzcelties no paralīzes. Oksanas Stusas spēka stāsts 0
Problēmas kopš bērnības
Pirms trim gadiem Oksana Stusa gulēja paralizēta, bez runasspējām. Ārsti domāja, ka tās ir insulta sekas, bet izrādījās, ka tas saistīts ar mugurkaulu. Viņi atteicās sievieti ārstēt, uzskatot, ka Oksana vienkārši izliekas. Jā! Guļošu, nespējīgu runāt viņu izrakstīja uz mājām, jo analīzes bija labas! Tomēr kāds dakteris bija pretimnākošs un norīkoja Oksanu uz rehabilitācijas centru „Vaivari”. No kurienes, pateicoties fizioterapeitei Innai Pedanei, pēc sešām nedēļām, kaut arī balstoties uz kruķiem, viņa iznāca ārā uz savām kājām.
Tagad Oksanai ir 42 gadi. Patinot dzīves filmu atpakaļ, viņa atmindas, ka problēmas ar veselību bijušas jau kopš bērnības, tikai Oksana nav pievērsusi tām īpašu uzmanību.
„Šobrīd prātoju, ka jau iepriekš zvaniņi skandināja un mani brīdināja, tikai es tos ignorēju,” ar nožēlu teic Oksana. „Man nekad nav bijusi stipra veselība. Šad tad mugurā kaut kas iedūra, iesāpējās, bet es cēlos kājās un ar sakostiem zobiem skrēju. Un tikai tad, kad tiku piekalta pie gultas un neko vairs nevarēju izdarīt, sapratu, ka nu ir ziepes.
Kad šī gada maijā atkal pabiju slimnīcā, ārsti konstatēja, ka visa cēlonis varētu būt dzemdību laikā iegūta trauma. Jo kāpēc gan manā vecumā tik slima mugurkaula izpausmes – ar neskaitāmām diska trūcēm. Neesmu ne cietusi avārijā, ne lauzusi mugurkaulu!”
Ārsti iesaka staigāt, kamēr nokritīs
Bērnībā un jaunībā Oksanai likās, ka viņas pašsajūta ir pilnīgi normāla, toties, gadiem ritot, veselības stāvoklis pasliktinājās – mugura sāka sāpēt arvien vairāk. „Kad tā smeldza un sāpes jau bija grūti ciest, protams, griezos pie ārstiem,” viņa atminas. „Sākumā neviens īsti nopietni pret to neattiecās, arī nekādu ārstēšanu nenozīmēja, vienīgi ieteica staigāt ar kakla saturētāju. Kad sāpes pastiprinājās un sāku pat vilkt kāju, kāds man zināms dakteris, kurš strādā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, norīkoja pie sava paziņas – vertebrologa. Man uztaisīja datortomogrāfiju, un vertebrologs teica: viss esot dikten nopietni – liela diska trūce, kas saspiedusi nervu. Nepieciešama operācija, bet par brīvu neviens to neveiks – vajadzīgi teju divi tūkstoši eiro. Tādu naudu man, protams, neatrast. Ārsts bilda: ir taču variants – staigā, kamēr nokritīsi. Tad atvedīs tevi ar ātrajiem un veiks operāciju ārpus kārtas. Bet pašlaik dēļ reimatoīdā artrīta, kas man esot ģenētiski pārmantots un visu dzīvi traucējis, jāiet pie ārstiem. Jāpārbaudās, lai būtu drošība, ka nav iekaisums, pretējā gadījumā pie operācijas neķersies, lai nebūtu komplikāciju un es pēc operācijas pat nepieceltos. Tas bija pirms trim gadiem februārī. Vēl neko īsti nepaspēju izdarīt: pie ārsta man pieraksts bija uz aprīli, bet 31.martā ar mani notika nelaime.”