Uzbūvēt modulāru koka māju – tas ir rosinājums veicināt koksnes un koka konstrukciju plašāku izmantošanu būvniecībā 4
Dr. arch. Antra Viļuma, žurnāls “Baltijas Koks”
Pamēģināt uzbūvēt modulāru koka māju ir piedāvājums, ko 2023. gada pavasarī izplatīja Modular House Challange organizatori. Tas ir konkurss par labāko ideju, kā rūpnieciski izgatavot nelielu, energoefektīvu un ne pārāk dārgu, bet mūsdienīgu koka ēku. Papildus iespējai izstrādāt ideju pirms labāko komandu atlases tika piedāvātas lekcijas, ražotāju apmeklējumi un citas aktivitātes. Savukārt labāko ideju autoriem jeb komandām būs pieejami mentori un konsultanti, lai viņi savu māju ideju attīstītu atbilstoši ražošanas un efektīva materiālu lietojuma prasībām.
Veicināt koka izmantošanu būvniecībā
Veicināt koksnes un koka konstrukciju plašāku izmantošanu būvniecībā ir viens no konkursa Modular House Challange galvenajiem jeb ilgtermiņa mērķiem, uzsver Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKa) direktors Andrejs Domkins. Konkursa ilgtermiņa mērķis ir papildināts ar vairākiem īstermiņa mērķiem un uzdevumiem, piemēram, iepazīstināt nozares pārstāvjus ar mūsdienīgiem koksnes materiāliem, demonstrēt prototipēšanas ieguvumus un dot iespēju dalībniekiem praktiski darboties ar koksni, radot pašu izdomātu, unikālu produktu.
Daudzās Eiropas valstīs dažādos līmeņos tiek domāts, kā panākt koka konstrukciju plašāku izmantošanu būvniecībā. Politiski lēmumi, piešķirot finansējumu, zinātniski pētījumi, pilotprojekti un dažāda veida inovāciju atbalsts notiek daudzās valstīs, meklējot visefektīvāko un ilgtspējīgāko dabas resursu izmantošanas veidu. Daudzviet to poētiski sauc par koka kā materiāla renesansi, jo zināmā mērā betona un metāla konstrukcijas pēdējās desmitgadēs ir izkonkurējušas koku visu veidu un izmēru būvēs. Citi koku dēvē par 21. gadsimta betonu, lai tas būtu saprotamāk industrijas pārstāvjiem, tomēr vēl aizvien koka konstrukciju ēkas ir kā notikums vietējā un starptautiskā mērogā. Pavisam svaiga tendence pasaulē ir materiālu – arī koka – atkārtotas izmantošanas demonstrējumi, lai gan vēsturiski tas ir darīts praktisku apsvērumu un būvmateriālu trūkuma dēļ.
Latvijā neveicas sevišķi raiti ar koka atgriešanos būvniecībā, jo koka konstrukciju ražotāju aizņemtība ar eksportēšanu, bet būvniecības industrijas vēlme turpināt iesākto, kā arī daudzu citu faktoru ietekme samazina koka konstrukciju konkurētspēju vietējā būvindustrijā.
Tomēr Latvijā ir radīts Sadarbības memorands par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu[1], ko parakstījuši gandrīz visi būvniecības industrijas dalībnieki. Ir izstrādāts Rīcības plāns, un varētu arī uzskatīt, ka šis pasākums ir viena no būtiskām aktivitātēm un solis tuvāk mērķim, lai koks vismaz tiktu izskatīta kā līdzvērtīga alternatīva būvmateriālu piedāvājumā.
Kāpēc modulāru māju konkurss
Lielākā daļa projektētāju pēc tam, kad ir realizējuši vienu koka konstrukciju projektu, visbiežāk turpina tās izmantot arī nākamajos projektos. To pierāda ne vien pasaules mēroga arhitektu (piemēram, Kengo Kuma, Šingeru Ban u. c.) projekti, bet arī mūsu pašu arhitektu izvēle arvien biežāk projektos iekļaut no jauna atklātos būvmateriālus – GLT, CLT un citus.
Tieši tāpat ir ar rūpnieciski ražotu ēku detaļu, daļu vai pat moduļu izmantošanu savos projektos. Ja vienā projektā ir izveidojusies laba sadarbība ar līmētā koka, koka konstrukciju paneļu vai moduļu ražotāju, tad ir daudz lielāka iespēja, ka arī nākamajos projektos tas tiks izmantots. Protams, to veicina arī pavisam praktiskā sadarbības sastāvdaļa – projektētājs zina, ar ko komunicēt, bet ražotājam nav jāšaubās, vai interese ir tikai teorētiska, vai te varētu arī sekot projekts.
Principā gan koka konstrukciju (tāpat arī jebkura cita jauna materiāla) izmantošana, gan rūpnieciski ražotu jeb prefabricētu ēkas daļu izvēle ir zināmā mērā maz izmantotas iespējas tikai un vienīgi zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ.
Tāpēc konkurss ar iespēju pamēģināt izmantot koka konstrukcijas rūpnieciski ražotam ēkas modulim ir labs ieguldījums projektētāju un topošo projektētāju izglītošanā. Turklāt šīs zināšanas tiek dotas, radot iespēju izmēģināt spēku ēkas izveidē reālā mērogā, iegūstot unikālu pieredzi, ko nevar izlasīt grāmatā vai internetā, nevar noklausīties lekcijā vai iegūt citā veidā. Mācīties darot ir jauna tendence arī jauno speciālistu sagatavošanā, ļaujot eksperimentēt un kļūdīties pēc iespējas vairāk mācību procesa, nevis pasūtītāju projektos.
Organizatori uzsvēruši: «Konkursa mērķis iet roku rokā ar partneru vērtībām – nodrošināt ilgtspējību un tālredzīgus risinājumus.» Minēts arī, ka viens no galvenajiem koka māju ražotāju izaicinājumiem ir apmierināt pasūtītāju vēlmes pēc personalizācijas, saglabājot rūpnieciski izgatavoto saliekamo koka konstrukciju efektivitāti un ražošanas procesa rentabilitāti.
Nevar noliegt, ka katrs ražotājs ir saticis pasūtītāju, kuram nepieciešamas tikai pāris nelielas izmaiņas tipveida projektā. Iespējams, arī tas ir iemesls, kāpēc vietējie koka konstrukciju ēku ražotāji labprāt ražo koka ēkas ārvalstu attīstītājiem, kas vēlas vairākus desmitus vienādu ēku vai ēku daļu, netērējot laiku katras ģimenes individuālām vēlmēm.
Individuālu ēkas izskatu var iegūt arī rūpnieciski ražotai moduļēkai, tomēr vietējai sabiedrībai jāpierod pie domas, ka rūpnieciski ražota ēka maksā tikpat, cik jebkura ēka, bet tai būs savas priekšrocības – kvalitatīvs un kontrolēts ražošanas process, ātra izgatavošana un montāža u. c. Attiecīgi konkursa rezultātam vajadzētu palīdzēt projektētājiem un pasūtītājiem paskatīties uz koka konstrukcijas moduli kā kvalitatīvu arhitektūras produktu.
Koka konstrukciju māju konkurss
Pasākumu organizē uzņēmums AS Latvijas Finieris sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži, un tā norisi realizē Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts un inovāciju platforma Morberga studija.
Arhitekti, būvnieki un citi interesenti aprīlī tika aicināti pieteikties Moduļu māju izaicinājumam. Visa informācija bija pieejama angļu valodā, lai piesaistītu konkursa dalībniekus no citām valstīm vai Latvijā studējošus nozares pārstāvjus. Modulāro ēku izstrādes procesa konkurss tiek organizēts divos posmos. Galvenais konkursa notikums bija četru stundu ideju konkurss 2023. gada 26. maijā klātienē AS Latvijas valsts meži (LVM) centrā Jelgavā.
Pirms šā pasākuma sešu nedēļu garumā notika informatīvas un praktiskas lekcijas. Lekcijas par prototipēšanu, inovācijām un modulāro ēku ražošanu, par pieredzi un tendencēm pasaulē, kā arī dažāda veida saplākšņa versijām un izmantošanu. Lekcijas ir publiski pieejamas konkursa tīmekļvietnē visiem interesentiem. Zināšanu nostiprināšanai un redzesloka paplašināšanai notika divas ekskursijas uz modulāro māju rūpnīcām Pavasars Raunā un Wigo Limbažos, kā arī uz Latvijas Finiera rūpnīcu Hapaks Rīgā.
Konkursa otrajā posmā piedalīsies labākās komandas, un rudenī būs sešu mēnešu koncepcijas izstrādes inkubators ar mentoriem. Trīs komandas laimēs iespēju īstenot savu ideju un iegūt daļu no balvu fonda, kas tiek minēts 30 000 eiro apmērā.
Visas komandas, kas iztur pirmo ideju atlases posmu, saņem 500 eiro prototipēšanai, ekspertu konsultācijām un A1 plakāta izdrukai demonstrēšanai otrajā konkursa posmā. Trīs labākās komandas no otrā posma tiks apbalvotas ar naudas balvām – 3000 eiro katrai komandai par pirmo vietu, 2000 eiro par otro vietu un 1000 eiro par trešo vietu.
Savukārt no fināla apbalvotajiem uzvarētājiem žūrija atlasīs vienu līdz trīs idejas, kas tiks realizētas kā pilna mēroga prototips un izmantotas testēšanai kempingā. Vienas ēkas izgatavošanas budžets ir plānots līdz 20 000 eiro.
Ideju vērtēšanas kritēriji
Līdzīgi kā jebkurā arhitektūras vai cita veida konkursā, dalībniekiem ir svarīgi zināt organizatoru mērķi un to, kas tieši tiks vērtēts ideju konkursā, lai palielinātu iespēju iegūt balvu un iekļūšanu otrajā posmā. Organizatori ir parūpējušies par skaidri definētiem kritērijiem un kompetentu žūriju.
Projektu idejās tiks vērtēts radošums un inovācijas. Organizatori aicina: «Pārsteidziet mūs ar to, cik novatoriska un radoša ir jūsu piedāvātā koncepcija, cik pievilcīgi vizuālie elementi, dizains, papildu funkcionalitāte un cik iedvesmojoši lietošanas veidi.»
Žūrija izvērtēs projekta realizācijas iespējamību un izmaksu optimizāciju, izvērtējot koncepcijas izveides un uzturēšanas praktiskumu, kā arī to, vai projektu iespējams realizēt paredzētā budžeta ietvaros 20 000 eiro.
Nozīmīga būs projekta lietojamība, pielāgojamība un atbilstība mērķauditorijai. Tiks novērtēta koncepcijas daudzveidīgā funkcionalitāte, atbilstība dažāda lieluma lietotāju grupām, atbilstība dzīvošanai, atpūtai, tūrismam un citas funkcijas, piemēram, ventilācija, laikapstākļu noturība un transportējamība.
Atbilstoši konkursa mērķim tiks vērtēta ilgtspējība, pamatojoties uz autonomiju un alternatīvo energoresursu izmantošanu, kā arī materiālu izvēli ar zemu oglekļa emisiju, ilgmūžības īpašībām un pārstrādi visā moduļu mājas dzīves cikla laikā.
Komandas kompetence tiks vērtēta, lai pārliecinātos par spēju izpildīt projektu, kā arī zināšanas galvenajās jomās – projektēšanā, inženierzinātnēs, projektu vadībā un citās.
Tiks vērtēta arī projekta prezentācijas kvalitāte, vispirms novērtējot idejas skaidrību, bet ņemot vērā arī komandas spēju pārliecināt žūriju, pārdot ideju un iekļauties atvēlētajā prezentācijas laikā trīs minūtes.
Konkursa tīmekļvietnē ir pieejama informācija par žūriju un ekspertiem.
Konkursa pirmā posma norise
Atbilstoši konkursa norises plānam 26. maijā Jelgavā notika komandu pulcēšanās un saspringta pēcpusdiena, radot un pilnveidojot savu ideju par modulāru koka ēku.
Drīz pēc konkursa pirmā posma norises tika ziņots, ka četru stundu laikā 16 izcilas komandas no sešām valstīm ir demonstrējušas savu neparasto radošumu un meistarību, radot novatoriskas idejas, kas veidos moduļu mājokļu nākotni.
Komandu darbu vienā no LVM klientu centra ēkām atbalstīja 10 iedvesmojoši mentori – Latvijas Finiera valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis, galvenais arhitekts Guntis Sala, valdes locekle, personāla un administratīvā sektora vadītāja Gunita Meiere un mārketinga vadītājs Tālivaldis Silenieks, Riga Wood Baltic vairumtirdzniecības vadītājs Intars Metums un direktors Uģis Ozols, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents un arhitekts Egons Bērziņš, MeKa direktors Andrejs Domkins, RTU Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadītājs Anatolijs Borodiņecs, SIA Pavasars dibinātājs un modulāro māju ražotājs Inguss Pavasars un inovāciju platformas Morberga studija vadītājs Matijs Babris.
Ideju dažādība redzama bildēs konkursa tīmekļvietnē un Facebook. Gan pavisam vienkāršas inovācijas, gan filozofiski sapņojumi par māju konkurēja par iespēju tos realizēt dzīvē, demonstrējot teorētisko un praktisko zināšanu bāzi un komandas izpratni par kvalitatīvu ēkas arhitektūru.
Koka māju konkursa otrais posms
10 labāko ideju konkursa komandām būs iespēja piedalīties nākamajā konkursa posmā, kur tiks strādāts pie idejas pilnveides un koncepta maketa, konsultējoties ar nozares ekspertiem mentoringa sesijās. Konkursa otrajā kārtā ir atļauts komandas papildināt, piesaistot speciālistus ar ideju realizācijas pilnveidošanai nepieciešamajām kompetencēm.
Komandu idejas vērtēja pieci žūrijas locekļi – Māris Būmanis, Uģis Ozols, Guntis Sala, Inguss Pavasars un Matijs Babris. Plašā ideju un koncepciju dažādība žūrijai sagādāja izaicinošu uzdevumu. Konkursa darbi tika vērtēti pēc iepriekš izstrādātiem kritērijiem – radošums, realizējamība, pielāgojamība, ilgtspējība, komandas kompetences un prezentācijas kvalitāte, tomēr arī vērtētājiem ir individuāla pieredze un izpratne par katru no šiem kritērijiem. Par pirmā posma rezultātiem informācija ir izziņota katrai komandai, un rudenī būs zināmas komandas, kas turpinās dalību izaicinājumā.
Projekta aktivitātes tiks turpinātas 2023. gada rudenī Morberga studijas un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta koordinētajā konkursa otrajā posmā. Noderīgo lekciju ieraksti un jaunumi pieejami konkursa tīmekļvietnē: www.modularhousechallenge.com un Facebook vietnē: www.facebook.com/modularhousechallenge.
Komandas gatavojas jauniem izaicinājumiem, bet konkursa organizatori un atbalstītāji gaida rezultātu, lai plānotu gatavo koka ēku testēšanu un izvērtēšanu praksē.
[1] Sadarbības memorands par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/vitenbergs-latvijai-ir-svarigi-celt-kompetenci-un-kapacitati-koka-izmantosanai-buvnieciba
