Uzbūvēt māju bez mitrumizolējošām plēvēm: vai tas ir iespējams? 8
Kopš Latvijā būvniecībā sāka pielietot modernās sistēmas, kurās izmanto mitrumu izolējošas plēves, arvien vairāk ir ēku, īpaši privātmāju, kas sirgst ar tā dēvēto slimās ēkas sindromu, norāda ekobūvniecības speciālists Harijs Tučs.
Šādās ēkās iekštelpās veidojas pelējums, kas apdraud mājas iemītnieku veselību, jo veicina elpošanas ceļu saslimšanas – tai skaitā astmu un alerģiju.
Speciālists uzskata, ka Latvijā celtniekiem ir ļoti maz zināšanu un pieredzes, kā plēves pareizi iestrādāt, lai tās pildītu savu funkciju Latvijas klimatiskajos apstākļos. “Turklāt, tā kā būvniecības veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas mitrumu izolējošas plēves, visbiežāk pat paši pārdevēji, nemaz nerunājot par pircējiem, nezina, kādā situācijā kura plēve ir jāpielieto. Tāpat veikalos nav pieejami plēvēm atbilstoši papildelementi – līmlentes, līmes u.c. Taču, lai uzbūvētu kvalitatīvu ēku, ļoti svarīgi ir izmantot pareizās plēves un tām atbilstošus papildelementus,” norāda Tučs.
Privātmājas saimnieks pats var pārliecināties, vai mājā iestrādātās plēves pilda savu funkciju. “Pieejiet pie elektrības rozetes: ja ir jūtams, ka no tās pūš caurvējš, tātad mājas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju,” iesaka speciālists.
Tučs norāda: “RB&B” ekobūvniecības entuziasti, veicot ar plēvēm būvētu ēku renovāciju, ir novērojuši, ka daudzās ēkās plēves jau pēc pieciem līdz desmit gadiem ir sairušas, tostarp arī jaunuzbūvētas privātmājas.
Jaēkas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju, konstrukcijās kondensējas mitrums un piekļūst arī siltumizolācijas materiālam, savukārt samirkusi siltumizolācija piesaista vēl vairāk mitruma. Rezultātā ēkas konstrukcijas un siltumizolācijas materiāls sāk pelēt un pūt. Kad pelējums jau ir redzams mājas iekštelpās, konstrukcijām un siltumizolācijai, visticamāk, ir nodarīts nopietns kaitējums. Turklāt siltumizolācijas materiāls samirkstot zaudē savas siltumizolējošās īpašības, tāpēc šādai ēkai parasti ir daudz lielāks siltuma zudums, tātad augstākas apkures izmaksas, uzsver Tučs.
“Alternatīvs risinājums ir neizmantot plēves, būvējot privātmājas. “RB&B” ekobūvniecības entuziasti izpētīja 1954. gadā pēc Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas būvētas ēkās un atklāja, ka Latvijas zinātnieki savulaik ir radījuši ideālo formulu, kā uzbūvēt māju bez plēvēm. Eksperimentālajā ciematā “Sunīši” šīs ēkas izcili saglabājušās līdz mūsdienām,” stāsta Harijs Tučs.
Būvniecības tehnoloģija ir vienkārša – ēkai pamatā tiek izmantots dažāda blīvuma kokmateriāls. Ēkai ir koka nesošās konstrukcijas, tajās tiek iestrādāts organiskais (dabiskais) siltumizolācijas materiāls, piemēram, tie var būt linu spaļi, kaņepes, mūsdienās vispieejamākā ir ekovate. Savukārt ēkas konstrukcijas tiek “apšūtas” ar kokšķiedras plātnēm. Tehnoloģijas galvenais noslēpums – kokam, tāpat arī organiskajiem siltumizolācijas materiāliem, piemīt īpašība – tie spēj uzņem sevī kondensējušos mitrumu un pēc to atdot (iztvaikot). Līdz ar to ir novērsta iespēja, ka ēkas konstrukcijas vai siltumizolācijas materiāls varētu pelēt vai pūt.
Savukārt tiem, kas joprojām apgalvo, ka būvniecība bez plēvēm nav iespējams, uzskatāms piemērs ir senās ēkas Brīvdabas muzejā, kā arī koka ēkas Vecrīgā. Nevienai no tām nav izmantotas plēves, taču tās kalpo jau simt un vairāk gadu, atgādina Tučs.
