Uzbrukumu piedzīvo filma «Latviešu leģions» 0
Ja jānosauc kāds Latvijas politiķis, kas pēdējā laikā apliecinājis politisku izaugsmi un rādījis valstsvīra cienīgu stāju, tad es laikam minētu Arti Pabriku. Ne jau tik sen viņš labprāt nodevās partijiskām intrigām, kopā ar Aigaru Štokenbergu no valdības veidošanas pūloties atstumt Nacionālo apvienību (Štokenbergam tas atmaksājās nākamajās vēlēšanās) vai arī izrādot greizsirdību pret kolēģi Ģirtu Valdi Kristovski. Par Tautas partijas periodu labāk pat neatcerēties…
Taču pēdējā laikā politiķis nācis klajā ar vairākām atbalstāmām iniciatīvām. Piemēram, maijā pēc viņa ierosmes Kara muzejā notika diskusija “Masu mediju ietekme uz sabiedrisko domu, nacionālo drošību un valstisko identitāti”, izvirzot ļoti būtiskus jautājumus par Krievijas propagandu un tās vietējo izpildījumu. Diskusija gan pagaidām palikusi bez turpinājuma. No Pabrika nākuši arī vairāki ierosinājumi patriotisma veicināšanai, kas gan vairāk saistīti ar viņa pārraugāmo aizsardzības jomu. Ļoti ticams, ka tieši aizsardzības ministra amats nācis par labu A. Pabrika politiskajām pārmaiņām, jo atšķirībā no, piemēram, ārlietu ministra, kur nacionāli domājoša politiķa tēls laikam netiek uzskatīts par labo toni (vismaz Latvijas varas aprindu izpratnē), aizsardzības ministram tas ir pat ļoti vēlams. Kā gan citādi šāds cilvēks spētu iedvesmot karavīrus un sabiedrību.
Pozitīvi, ka tieši A. Pabriks ievēroja un cēla trauksmi, kad no populārās interneta vietnes “Youtube” tika dzēsta filmas “Latviešu leģions” versija krievu valodā. Patiesībā šis ir viens no tiem gadījumiem, par ko tika diskutēts Kara muzejā, jeb – runājot bez aplinkiem – informatīvais karš. “Youtube” bija norādījusi, ka video saturs neatbilst tā pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, neprecizējot konkrētāk tā dzēšanas iemeslu, bet pēc Aizsardzības ministrijas aktīvas rīcības filma tika atjaunota.
Tā gan ir tikai viena neliela epizode informatīvajā karā, un te pieticis ar samērā vienkāršiem manevriem uzbrukuma atvairīšanai. Bet ko likt pretī vietējo krievvalodīgo mediju artilērijai, mūsu politiķi pagaidām, šķiet, nezina.
