Uzbrukums žurnālistam satricina Nīderlandi. Drosmīgais reportieris bijis “melnajā sarakstā” 8
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amsterdamas centrā otrdien, 6.jūlijā, sašauts Nīderlandes kriminālziņu reportieris Pēters de Vrīss, kurš smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā, kur ārsti cīnās, lai glābtu 64 gadus vecā žurnālista dzīvību.
Viņš nebaidījās no nāves draudiem
Nīderlandes mediji atzīmē, ka de Vrīss kļuvis pazīstams kā drosmīgs un neatlaidīgs pētnieciskās žurnālistikas pārstāvis, vairākus gadu desmitus atmaskojot organizētās noziedzības darboņus un narkotirgoņus.
Šobrīd viņš ir uzticības persona galvenajam lieciniekam svarīgā tiesas prāvā pret organizēto noziedzību. Saistībā ar šo prāvu 2019. gadā jau tika sašauts apsūdzības puses liecinieka jurists.
Savas ilgās profesionālās karjeras laikā kriminālreportieris prata atrisināt šķietami bezcerīgus noziegumus, iegūstot sabiedrības atzinību un noziedzīgās pasaules bosu naidu un nāves draudus, kas viņam tikuši izteikti regulāri.
“Tas mani nebaida,” viņš nesen izteicās intervijā žurnālam “Vrij Nederland”, jo “tā ir mana darba daļa”.
Viņš nebaidījās uzstāties tiesā kā liecinieks smagos noziegumos apsūdzētu gangsteru prāvās, nevairoties dot padomus kādai pusei.
Pirms dažiem gadiem de Vrīss atzina, ka policija viņu informējusi, ka viņš ir organizētās noziedzības vadoņu izveidotajā nogalināmo sarakstā. De Vrīss tika sašauts pēc iznākšanas no televīzijas studijas. Policija ir aizturējusi un identificējusi divus aizdomās turamos.
Uzbrukums de Vrīsam satriecis Nīderlandi, kur vardarbība ar ieročiem ir reta, taču slepkavības, kas saistītas ar organizēto noziedzību, ir drūma ikdiena.
Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Pēters de Vrīss kļuva pazīstams, izmeklējot slepkavības kriminālajā pasaulē un citus noziegumus, kas guva rezonansi nacionālā mērogā. 1983. gadā viņa raksti avīzē “De Telegraaf” par alus magnāta Fredija Heinekena nolaupīšanu padarīja viņu pazīstamu visā valstī.
Par šā nozieguma izmeklēšanu viņš uzrakstījis divas grāmatas. Reportāža “Heineken Case” iznāca alus magnāta nolaupīšanas gadā, bet 1987. gadā iznākušais turpinājums, kas balstīts intervijās ar abiem nolaupītājiem, romāna formā stāsta par notikumiem no noziedznieku skatpunkta.
Romāns 2015. gadā tika ekranizēts, Fredija Heinekena lomu atveidojot britu aktierim Entonijam Hopkinsam. Heinekens un viņa šoferis tika nolaupīti 1983. gada novembrī Amsterdamā.
Viņi tika atbrīvoti pēc divām nedēļām, nolaupītājiem saņemot 35 miljonu guldeņu (16,5 miljoni eiro) izpirkuma maksu. Visi pieci nolaupītāji vēlāk tika notverti un izcieta dažāda ilguma cietumsodus.
Vienu no nolaupītājiem Pēters de Vrīss 1994. gadā izsekoja Paragvajā, kur viņš bija aizbēdzis, un 2002. gadā panāca viņa izdošanu Nīderlandei.
Ieguvis popularitāti pēc Heinekena lietas atklāšanas, de Vrīss tika uzaicināts vadīt savu programmu televīzijā, kur bieži apsprieda ar skatītājiem dažādas krimināllietas.
Ar īpašu aizrautību viņš izmeklēja grūti atklājamas slepkavības. 1998. gadā viņš iesaistījās jauna zēna, Nika Verstapena, slepkavības izmeklēšanā, darbojoties kā viņa ģimenes pārstāvis tiesas procesā, kas sākās 2018. gadā. 2020. gadā varmāka Joss Brehs tika notiesāts uz 12,5 gadiem cietumā, jo tika atzīts par vainīgu 11 gadus vecā Verstapena nolaupīšanā un seksuālā izmantošanā, kas noveda pie viņa nāves.
Pētera de Vrīsa darbs šādu lietu atrisināšanā sagādāja viņam starptautisku atzinību. 2008. gadā viņam piešķīra balvu par dokumentālo stāstu par ASV padsmitnieces Natalī Holovejas pazušanas apstākļiem Arubas salā Karību jūrā 2005. gadā.
Reportieris nenogurstoši meklēja taisnību
Nīderlandes premjerministrs Marks Rite nodēvējis uzbrukumu par “šokējošu un neaptveramu”. “Tas ir uzbrukums drosmīgam žurnālistam un plašāks uzbrukums preses brīvībai, kura ir tik būtiska mūsu demokrātijai un likuma varai,” sacīja Rite.
“Pīters de Vrīss mums visiem ir nacionāls varonis, reti drosmīgs un pilnīgi neatkarīgs žurnālists, kurš nenogurstoši meklē taisnību un iestājas par tiem, kas dzīvo trūkumā, palīdz nogalināta bērna vecākiem un tiem, kas notiesāti nepamatoti,” paziņojusi Amsterdamas mēre Femke Halsema.
Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs paziņojis, ka uzbrukums de Vrīsam ir uzbrukums žurnālistikai un karaliskā ģimene stingri nosoda šo uzbrukumu, kas šokējis visu valsti.
“Žurnālistika ir mūsu demokrātijas stūrakmens. Tas ir arī uzbrukums mūsu konstitucionālajai valstij,” uzsvēris karalis. Starptautiskā žurnālistu tiesību organizācija “Reportieri bez robežām” aicinājusi nekavējoties izmeklēt un atklāt šo noziegumu.
Arī augsta ranga Eiropas Savienības amatpersonas paudušas bažas par notikušo. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atzinusi, ka ir šokēta un satraukta.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņojis, ka notikušais ir “noziegums pret žurnālistiku un uzbrukums mūsu demokrātijas un likuma varas vērtībām”. Vairāku Eiropas valstu valdības nosodījušas uzbrukumu de Vrīsam.
