Uzbrukums noticis naktī: Ukraina cietusi plašā kiberuzbrukumā, kā rezultātā bloķētas valsts iestāžu mājaslapas 49
Ukraina naktī uz piektdienu cietusi plašā kiberuzbrukumā, kā rezultātā bloķētas valsts iestāžu mājaslapas.
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels piektdien paziņoja, ka ES mobilizē “visus savus resursus”, lai palīdzētu Ukrainai pēc kiberuzbrukuma.
Borels pavēstīja, ka ES politiskās un drošības komitejas sūtņi pulcēsies ārkārtas sēdē, lai apspriestu uzbrukumu, kurš ir “pelnījis nosodījumu”.
Nestrādā Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ārkārtas situāciju valsts dienesta mājaslapas.
Arī Sporta, Enerģētikas, Zemkopības, Veterānu lietu, Vides aizsardzības ministriju un Valsts kases mājaslapas nestrādā.
Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumā “Facebook” kontā teikts, ka “sakarā ar globālu uzbrukumu naktī no 13. uz 14.janvāri Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālā mājaslapa uz laiku nestrādā”.
Ārlietu ministrijas mājaslapas sākumā izvietots kiberuzbrucēju paziņojums ukraiņu, krievu un poļu valodās: “Ukraini! Visi jūsu dati tika ielādēti kopējā tīklā. Visi dati datorā tiek iznīcināti, atjaunot tos nav iespējams. Visa informācija ir kļuvusi publiska. (..) Tas jums par jūsu pagātni, tagadni un nākotni. Par Volīniju, OUN UPA, par Galīciju, Poļesji un par vēsturiskajām zemēm.”
Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka datu noplūde nav notikusi.
“Šo vietņu galvenajās lapās tika izvietots provokatīva rakstura paziņojums. Taču vietņu saturs netika izmainīts, pēc esošās informācijas personīgo datu noplūde nav notikusi,” pavēstīja dienests.
Kā vēsta ziņu aģentūra “Ukrinform”, šobrīd turpinās darbi, lai problēmas novērstu, strādā kiberpolicija.
Izglītības un zinātnes ministrija aicina izmantot citas oficiālās vietnes platformās “Facebook”, “Telegram”, “Twitter”, “Instagram” un “TikTok”, kā arī video koplietošana vietnē “YouTube”.
Informācija par ministrijas komandas darbu tiek publicēt ministra Serhija Škarleta “Telegram” kanālā.
Kiberuzbrukums noticis laikā, kad saglabājas spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
