Uzbrukums ēdienkartei 0
Veselības ministrijas izstrādātie un valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par uztura normām bērnudārzos, skolās un slimnīcās jau izpelnījušies kritiku. Ķidājot noteikumus, var atrast nepilnības, kas, kā skaidro ministrijas ierēdņi, radušās tikai tāpēc, ka nepietiekot naudas, lai bērnudārzi, skolas un slimnīcas varētu iegādāties veselīgus produktus pietiekamā daudzumā.
Taču, jāatzīst, ka daudzos bērnudārzos un varbūt ne tik daudzās skolās jau sen ir ieviests veselīgs uzturs, un kečups, cīsiņi, makaroni, eļļainie frī kartupeļi, saldumi un citi iekārojami, bet tukši produkti ir svītroti no ikdienas ēdienkartes. Pieņemtais dokuments varētu noderēt to iestāžu virtuvēs, kur trūkst saprašanas par veselīgu ēdienu.
Bet ne jau viens šāds dokuments pārorientēs bērnus, jauniešus un pieaugušos lietot tikai nekaitīgus produktus. Lai tas notiktu kaut daļēji, veselīgajā ēšanas procesā ir jāiesaista ražotāji, bērnu vecāki un masu mediji. Ka tikai tādā veidā ir iespējams gūt pozitīvu rezultātu, pārliecinājos, viesodamās Somijā, kur uzzināju, ka bērnu un skolēnu veselīgai ēdināšanai somi pievērsās jau 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā.
Kamēr projekts nokļuva līdz skolām, vispirms tajā iesaistīja vecākus. Viņus izglītoja par pārtiku ar mazu tauku daudzumu, par cūkgaļas aizstāšanu ar putnu gaļu, augu eļļas lietošanu tauku vietā, šķiedrvielām bagātu produktu palielināšanu uzturā, augļu un dārzeņu nepieciešamību ikdienas ēdienkartē…
Vienlaikus projekts nonāca skolās, kur sviests uz maizes tika aizstāts ar speciālu šķirņu margarīnu, skolēniem pasniedza nokrejotu pienu ar samazinātu tauku daudzumu, salātus gatavoja tikai ar augu eļļu, treknas gaļas vietā bērniem un pusaudžiem pasniedza zivis un mājputnu gaļu. Ražotājiem tika stingri pieprasīts produktos samazināt sāls daudzumu un kaitīgās E vielas. Prasību pildīja, jo bija pieprasījums.
Uztura speciālisti mājās apmeklēja projektā iesaistītās ģimenes, kurās bija pusaudži virs 15 gadu vecumam, pārliecinājās, vai viņi ievēro veselīga uztura paradumus, un pārbaudīja holesterīnu un asinsspiedienu. Skolēniem piešķīra speciālas veselības pases. Arī patlaban Somijā skolu medicīnas māsas seko, lai skolās un ģimenēs ēstu veselīgi, un reizi vai divas reizes gadā pārliecinās, vai skolēniem nav palielinājies svars, holesterīna līmenis un asinsspiediens. To visu fiksē veselības pasēs. Uztura speciālisti un skolotāji par veselīgu uzturu jauniešiem stāsta arī veselības mācības stundās. Vecāki saņēma un saņem rakstiskas rekomendācijas, pat speciālu projekta žurnālu par veselīgas un kaitīgas pārtikas ietekmi uz organismu, un par to visu informēja un informē galvenie Somijas masu mediji.
Rezultāti rādīja, ka skolēni ir mainījuši savus ēšanas paradumus pozitīvā virzienā. Somi sacīja, ka nebija viegli to panākt, bet to var izdarīt tikai tad, ja šajā procesā iesaistās visa sabiedrība. Nepietiek ar to, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi uztura normas – tās jāpalaiž tautā ar plašu vērienu.
