Uzbrukums Baltijai būtu kara pieteikums Rietumiem. Saruna ar politologu Zbigņevu Bžezinski 23
ASV politologs un ģeostratēģis Zbigņevs Bžezinskis aicina Krievijas apetīti pārtraukt jau tagad.
“Būtu svarīgi Baltijas teritorijā pastāvīgi izvietot NATO spēkus, jau priekšlaikus Krievijai parādot, ka uzbrukums vienai vai visām Baltijas valstīm nozīmētu nekavējošu sadursmi ar NATO, tostarp amerikāņiem,” norāda kādreizējais ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieks nacionālās drošības jautājumos, poļu izcelsmes politologs, ģeostratēģis Zbigņevs Bžezinskis. Viņš atzīst, ka Baltijas valstis šobrīd no visām ir vistrauslākās. Vācijas Māršala fonda rīkotajā Briseles forumā, kas ik gadu pulcē ietekmīgus politiķus un viedokļu līderus no visas pasaules, Bžezinskis tikās ar grupu ārvalstu žurnālistu, kuru vidū bija arī “Latvijas Avīze”.
– Runājot par Ukrainas krīzes risinājumiem, jūs esat minējis Somiju kā vienu no piemēriem, kuram Ukrainai vajadzētu sekot. Vai jūs, lūdzu, varētu vairāk pastāstīt, ko ar to domājat?
– Somija nav NATO dalībvalsts, taču jūtas diezgan droša to saikņu dēļ, kas tai ir ar Eiropu un ASV. Somija ir demokrātiska valsts, ļoti aktīva Eiropā un tā sakārtota, ka apmierina gan eiropiešus, gan amerikāņus, gan, vissvarīgākais, pašus somus, un arī Krievija ar to sadzīvo. Es nevaru iedomāties labāku situāciju par šo arī Ukrainai, lai gan dažiem ukraiņiem šī ideja nepatīk, taču pasaule nav tā radīta, lai apmierinātu visus, bet gan cik vien iespējams daudzus.
– Taču virkne somu politiķu uzskata, ka neizslēdz Somijas pievienošanos NATO.
– Tas būs pašu somu lēmums, taču gala vārds būs jāsaka pārējām NATO dalībvalstīm.
– Saprotams, ka jūs neatbalstāt Ukrainas pievienošanos NATO, taču, vai, jūsuprāt, būtu labi, ja Ukraina pievienotos Eiropas Savienībai? Vai arī tam Krievija nešaubīgi pretotos?
– Ukraina ir liela, svarīga valsts un atrodas tādā novietojumā, kas stratēģiski ir būtisks Krievijas drošībai. Šī realitāte ir jārespektē, un vienlaikus jāatzīst, ka, piemēram, ir tāds piemērs kā Somija, kas rāda, ka var būt brīva, droša, demokrātiska valsts, neesot NATO sastāvā.
– Taču kā ir ar Ukrainas dalību Eiropas Savienībā?
– Protams, es to esmu sacījis arī publiski, taču tas ir process. Manuprāt, daudziem cilvēkiem ir šī naivā ideja – iesniedz pieteikumu, pēc tam dodies uz kasi, saņem biļeti un esi dalībnieks, gandrīz kā kinoteātrī. Lai iekļūtu Eiropas Savienībā, ir jāpārvar ļoti garš process, tās ir neskaitāmas pārbaudes. Turcija ir uz šā ceļa. Atcerieties, ka tas sākās… sešdesmitajos gados.
– Pēdējā laikā Baltijas valstīs mēs bieži dzirdam un lasām informāciju, ka Latvija, Lietuva, Igaunija varētu būt Putina nākamais mērķis pēc Ukrainas. Vai jūs piekrītat šīm bažām?
– Pirmkārt, šīs bažas Baltijas valstīs ir ārkārtīgi saprotamas un dabiskas. Atcerieties, ka 1940. gadā šīm valstīm bija īpaši nepatīkama vēsturiska pieredze. Otrkārt, ja tiešām izvēršas vienas puses īstenota plaša mēroga vardarbība, proti, Krievija pilnībā okupē Ukrainu un Ukraina padodas, tad Baltijas valstīm būtu tikai loģiski baidīties. Treškārt, Rietumos ir cilvēki, mani ieskaitot, kuri uzskata, ka Baltijas valstis varētu būt neaizsargātas, līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi tās stiprināt un nomierināt nevis Krieviju provocējošā, bet ļoti pārliecinošā veidā. Baltijas valstis ir NATO dalībnieces. No amerikāņu viedokļa mums būtu pienākums nākt palīgā, ja tām uzbruktu. Līdz ar to problēma būtu jānovērš, pirms tā tiešām jau ir notikusi. Tādēļ es gluži kā daudzi citi uzskatu, ka būtu svarīgi Baltijas teritorijā pastāvīgi izvietot arī citu valstu NATO spēkus, tādējādi jau priekšlaikus Krievijai parādot, ka uzbrukums kādai no Baltijas valstīm nozīmētu nekavējošu sadursmi ar NATO spēkiem, tostarp ar amerikāņiem. Manuprāt, tas lieliski stiprinātu gan Baltijas drošību, gan atturētu krievus pat apsvērt iespēju par vienkāršu Baltijas valstu sagrābšanu.
