Atis Klimovičs: Uzbrukuma novēršanā nozīme aizsardzības spējām 7
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāku gadu garumā militārie un politiskie speciālisti centušies prognozēt, kas gaidāms Ukrainā, vai tur drīzumā būtu iespējams liels Krievijas armijas uzbrukums.
Par to runājuši kā paši ukraiņi, tā Rietumu pārstāvji un arī pazīstami publicisti un žurnālisti no Krievijas.
Bieži tas pausts ar bažām, kurām, spriežot pēc Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm, bijis nepārprotams pamats.
Armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežas, bāzu izveidošana jaunām vienībām, bruņutehnikas un artilērijas koncentrēšana Donbasā, Krimas pārvēršana par kaujas placdarmu ar kodolieročiem, visbeidzot, lielu armijas masu izvietošana pierobežā šā gada pavasarī – tas viss devis pamatu runām par Kremļa gatavošanos plašā mēroga operācijai.
Taču tas nemaz nav viss – ieroču žvadzināšanu pavadījusi ne tikai tā saucamo Kremļa TV propagandistu veiktā ienaida kultivēšana pret Ukrainu un ukraiņu nāciju, bet arī pašu augstāko Krievijas amatpersonu necienīgi un nehumāni paziņojumi, kā arī naida runas.
Pirmais minams šīs valsts prezidents Vladimirs Putins, kas vairākkārt runājis klajā lielkrievu šovinistu stilā, pilnībā noliedzot atsevišķas ukraiņu nācijas pastāvēšanu, līdz ar to apšaubot Ukrainas valsts pastāvēšanas nepieciešamību.
Tagad viņam pievienojies iepriekš uz neilgu laiku Krievijas prezidenta krēslā iesēdinātais Dmitrijs Medvedevs, kas izcēlies ar sevišķi necienīgu gānīšanos par Ukrainas valsts galvu Volodimiru Zelenski un Ukrainas valsti. Draudi Kijevai un arī tās sabiedrotajiem turpinās, Maskava cenšas norādīt, ka Ukrainas ceļš uz iestāšanos NATO ir sarkanā līnija, kuras pārkāpšana tai nebūs pieņemama, jo tas apdraudot Krievijas drošību.
Ukraiņu reakcija, šķiet, apliecina zināmas izmaiņas spēku samēros, un, lai gan abu valstu armijas ir visai atšķirīgas lielumā un apgādē, beidzamajos gados ukraiņu paveiktais aizsardzības sfērā ir vērā ņemams.
Ne velti Ukrainas armija ieņem 25. vietu pasaules spēcīgāko armiju sarakstā. Iespējams, tas ļauj ukraiņiem izturēties ar cieņu, nenolaižoties līdz necienīgajām Krievijas vadītāju runām. Ukrainas ārlietu ministrs uz krievu paziņojumiem atbildējis šādi: “Sliktākais scenārijs jau ir īstenojies: Krievijas Federācija ir uzbrukusi Ukrainai, okupējusi mūsu zemes un nogalinājusi mūsu pilsoņus. Tādēļ mūs neinteresē KF viedoklis par Ukrainas iestāšanos NATO. Krievijai nav balsstiesību diskusijā par Ukrainas dalību aliansē nākotnē.”
Ukrainas laikraksts “Deņ” raksta, ka problēma esot nevis ar NATO, bet gan Krieviju, kurai ir daudz resursu attīstībai, taču tā vietā šī valsts terorizē kaimiņus. “Krievija varētu kļūt par vienu no pasaules lielvalstīm, taču nevis žvadzinot ieročus un apdraudot citas valstis, bet gan piesaistot sev ar pozitīvu piemēru. Pagaidām viss ir pretēji – lielā valsts cenšas atgūt pagātni un ar spēku noturēt pie sevis valstis, pār kurām reiz valdījusi kā impēriski koloniāla vara. Tā vairs nebūs,” raksta “Deņ”.
Pazīstamais krievu publicists Andrejs Piontkovskis arī uzskata, ka šobrīd situācija ir ievērojami mainījusies: “Ukraina šodien ir būtisks starptautiskās politikas subjekts. Lai kāda būtu ASV vai citu lielu valstu pozīcija, Ukraina nekad nekapitulēs. Tās armija un tauta karos. Krievijas iebrukums dziļi Ukrainas teritorijā beigsies ar militāri politisku Krievijas zaudējumu, Putina režīma sagrūšanu un nopietnu Krievijas valsts pārveidi. Jaunā negatavā impērija nobeigsies, cenšoties brālīgi izvarot Ukrainu.”
