“Uzbrukuma droni ir mūsu atriebības spārni, kas nes uguni tieši no debesīm!” Ienaidnieks tiek iznīcināts ar tādu precizitāti, kādu nespēj nodrošināt neviens cits ierocis 145
Ukrainas bruņotie spēki izmanto jaunu taktiku cīņā pret Krievijas iebrucējiem, pielietojot tā dēvētos “pūķa dronus”. Tie ir droni, kas iznīcina ienaidnieka pozīcijas ar uguns strūklu. Tas ir moderns munīcijai, kas abos pasaules karos nesusi neskaitāmus upurus, raksta “CNN”.
Sociālajos medijos, tostarp Ukrainas Aizsardzības ministrijas publicētajos video, redzami zemu lidojoši droni, kas iznīcina Krievijas kontrolētās pozīcijas mežmalās ar uguns plūsmām – faktiski izkausētiem metāliem. Šis balti karstais maisījums, kas sastāv no alumīnija pulvera un dzelzs oksīda, tiek dēvēts par “termītu”, un tas deg temperatūrā līdz 2200 grādiem pēc Celsija. Šī augstā temperatūra spēj ātri sadedzināt kokus un veģetāciju, kas aizsedz Krievijas karaspēku, nereti to nonāvējot.
Kad termīts tiek izlaists no drona, tas atgādina uguni, kas plūst no mītiskā pūķa mutes, tādējādi arī radies dronu nosaukums.
“Uzbrukuma droni ir mūsu atriebības spārni, kas nes uguni tieši no debesīm!” tā vēstīts Ukrainas 60. mehanizētās brigādes ierakstā sociālajos medijos.
“Tie kļūst par īstu draudu ienaidniekam, precīzi iznīcinot viņa pozīcijas ar tādu precizitāti, kādu nespēj nodrošināt neviens cits ierocis,”
ieraksts turpinās. “Kad mūsu ‘Vidars’ darbojas – krievu sievietes nekad vairs negulēs mierīgi,” teikts ziņojumā. Vidars ir skandināvu atriebības dievs.
Pēc aizsardzības nozares analītiķa Nikolasa Dramonda, kurš specializējas sauszemes karadarbībā, Ukrainas “termīta” droni galvenokārt rada psiholoģisku efektu. “Tas ir ļoti nežēlīgs ierocis, un tā izmantošana ar dronu starpniecību ir inovatīva. Tomēr šādā veidā tā ietekme, visticamāk, būs vairāk psiholoģiska nekā fiziska,” viņš sacīja CNN.
Dramonds uzsver, ka Ukrainai ir ierobežota spēja izmantot “termītu”, tādēļ tas ir nišas ierocis, nevis jauns galvenais ierocis. “Es pats negribētu būt tā uzbrukuma galā,” viņš piebilda.
Ugunsieroči karā
“Termīts” spēj izdedzināt gandrīz visu, ieskaitot metālu, tādēļ pret to gandrīz nav aizsardzības. Tas tika atklāts 19. gadsimta beigās, un sākotnēji to izmantoja dzelzceļa sliežu metināšanai. Taču tā militārā potenciāla dēļ to ātri sāka izmantot kā ieročus, piemēram, Pirmajā pasaules karā vācieši to nometa no cepelīniem uz Lielbritāniju.
Otrā pasaules kara laikā gan Vācija, gan sabiedrotie izmantoja “termītu” gaisa bumbās, kā arī ar to iznīcināja sagūstītās artilērijas iekārtas, padarot tās nelietojamas. Pēc “Action on Armed Violence” (AOAV) ziņojuma, Ukraina iepriekš izmantojusi “termītu”, lai neatgriezeniski iznīcinātu Krievijas tankus, iemetot to tieši caur lūkām, kur intensīvais karstums ātri aizdedzina un iznīcina visu iekšpusē.
“Termīts” ir tikai viens no daudzajiem ugunsieroču veidiem; citi ietver napalmu un balto fosforu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās birojs norāda, ka ugunsieroči var izraisīt milzīgus postījumus un vides bojājumus. “Ieroča izraisītos ugunsgrēkus ir grūti prognozēt un ierobežot, tāpēc ugunsieroči bieži tiek raksturoti kā ‘teritorijas ieroči’ to ietekmes plašuma dēļ,” norādīts ANO tīmekļa vietnē.
ASV izmantoja napalmu, lai Otrā pasaules kara laikā iznīcinātu lielu daļu Japānas galvaspilsētas Tokijas. ASV spēki to plaši izmantoja arī Vjetnamā. ASV militārie spēki ir izmantojuši termītu arī granātās, kuras tika ražotas no 1960. gadiem līdz 2014. gadam un kuru ražošanu atsāka 2023. gadā.
“Termīta” ietekme uz cilvēkiem
Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, termīta izmantošana militārajās operācijās nav aizliegta, taču tā lietošana pret civilajiem mērķiem ir aizliegta šausminošo seku dēļ, kādas tas var radīt cilvēka organismam.
2022.gada ziņojumā par ugunsieročiem, tostarp “termīta”, “Human Rights Watch” tos raksturoja kā “slavenus ar savu briesmīgo ietekmi uz cilvēkiem”, tostarp radot ceturtās vai piektās pakāpes apdegumus. “Tie var nodarīt bojājumus muskuļiem, saitēm, cīpslām, nerviem, asinsvadiem un pat kauliem,” norāda “Human Rights Watch”. Ārstēšana var ilgt mēnešiem un prasa regulāru aprūpi, un, ja cietušie izdzīvo, viņiem paliek fiziskas un psiholoģiskas rētas.
Lai gan Ukrainas spēki ir skaitliski mazāki un vājāk apbruņoti nekā Krievijas, tie izrādījušies veiksmīgi, pielāgojot mazos dronus, lai uzbruktu Maskavas karaspēkam. Ukrainas uzbrukums Krievijas teritorijai netālu no Kurskas 2023. gada augustā pārsteidza Putinu un stiprināja Ukrainas pārliecību par uzvaru karā.
