Teroristu uzbrukumā dzīvojamiem rajoniem Mariupolē 30 upuri 2
Krievijas atbalstīto teroristu bandu uzbrukumā Ukrainas ostas pilsētai Mariupolei dzīvību zaudējuši vismaz trīsdesmit cilvēki, to skaitā divi bērni, bet ievainojumus guvuši vēl vairāk nekā simt cilvēku. Sestdienas rītā Mariupoles dzīvojamo rajonu un tirgu teroristi apšaudīja ar raķešu sistēmām “Grad” un “Uragan”. Neilgi pēc uzbrukuma teroristu līderis Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka viņa vadītās bandas “sākušas uzbrukumu Mariupolei”. Bet iepriekš viņš izteicās, ka Mariupole būs “piemineklis” Doņeckā bojā gājušiem cilvēkiem.
Vēršas pret civiliedzīvotājiem
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji paziņojuši, ka raķetes izšautas no Doņeckas teroristisko grupējumu kontrolētajiem rajoniem, kas atrodas aptuveni 15 kilometru uz austrumiem no traģēdijas vietas. Pirmie šāviņi dzīvojamā rajonā trāpīja nedaudz pēc pulksten deviņiem rītā, bet nākamie sekoja aptuveni pēc stundas. “Dzīvojamo rajonu apšaudi paveica kaujinieki. Tā ir ļoti skaidra Krievijas agresija, kas radījusi šausmīgus civiliedzīvotāju upurus,” paziņoja Mariupoles mērs Jurijs Hotlubejs.
Kaut arī vakardien Mariupole apšaudes nepiedzīvoja, Ukrainas armijas runasvīrs Dmitrijs Čalijs vietējiem medijiem apstiprināja, ka nevar izslēgt jaunus teroristu uzbrukumus, kuru mērķis nu jau varētu būt pilsētas centrs. Daudzi Mariupoles iedzīvotāji, baiļojoties par savu dzīvību, pilsētu jau pametuši. Doņeckas apgabala bijušais gubernators Serhijs Taruta, paužot sašutumu par uzbrukumu dzīvojamiem rajoniem, paziņoja, ka “Krievijas armijas augstākie komandieri ir jāsauc pie atbildības par katru šajā karā nogalināto Ukrainas pilsoni”.
Ukrainas militārās jomas eksperts Oleksijs Meļņiks sarunā ar radio “Brīvā Eiropa” norāda, ka Azovas jūras krastā esošajai Mariupolei, kurā dzīvo aptuveni pusmiljons cilvēku, ir ļoti svarīga stratēģiskā nozīme. Mariupole ir svarīga Krievijai, lai tā spētu savienot martā anektēto Krimas pussalu ar teroristisko bandu kontrolētajiem Ukrainas austrumiem. Kaut arī no Mariupoles līdz Krimai ir aptuveni simt kilometru, stratēģiski svarīgas ir Mariupoles ostas. “Turklāt ikviena Ukrainas valdības zaudēta pilsēta, jo īpaši, ja tā ir liela pilsēta, iedragā ukraiņu pusi morāli un iedrošina krievu kaujiniekus doties tālāk un tālāk,” sprieda Meļņiks.
Kremlis nenosoda Mariupoles apšaudi
Vakar Ukrainā tika izsludināta sēru diena, pieminot Kremļa atbalstīto teroristu uzbrukumā dzīvību zaudējušos cilvēkus. Gan starptautiskās organizācijas, gan vairāku valstu līderi izteica nosodījumu uzbrukumam Mariupolei. EDSO nosauca uzbrukumu par “apkaunojošu” un pieprasīja, lai tiek veikta traģēdijas pilnīga izmeklēšana. “Raķetes tika notēmētas uz civilajām teritorijām, kas būtu uzskatāms par starptautisko likumu pārkāpumu,” paziņoja ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni aicināja Maskavu iejaukties, lai apturētu kaujas, un paziņoja, ka ES un Krievijas attiecības “nenovēršami pasliktināsies”. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs vērsies pie Krievijas, to aicinot “slēgt robežu ar Ukrainu un izvest visus ieročus un kaujiniekus”. Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Krievijas “miera iniciatīvas” ir tikai maska un darbības imitācija. “Teroristiskie grupējumi ar uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos, necilvēciski un ciniski vēršoties pret civiliedzīvotājiem, apliecina, ka Krievija nav ieinteresēta mierīgā noregulējumā,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā. To apliecina arī tas, ka Krievija bloķēja ANO Drošības padomes ziņojumu, kurā nosodīts uzbrukums Mariupolei. Kā ziņu aģentūrai “Reuters” stāstīja Krievijas misijas ANO pārstāvji, tas darīts tāpēc, ka “vienprātība netika panākta”, un tāpēc, ka Krievija negribēja nosodīt “dumpinieku izteikumus” par draudiem sagrābt jaunas teritorijas Ukrainā.
“Krievija ne tikai pārkāpj Minskas vienošanos, tā pārkāpj starptautisko likumu un cilvēciskuma fundamentālos principus,” paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Bet Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicināja Doņeckā un Luhanskā karojošos teroristiskos grupējumus atklāt savus “sponsorus”. Viņš arī apstiprināja, ka šodien Ukrainas tiesībsargājošās iestādes iepazīstinās ar pierādījumiem, kas apliecinās, ka teroristi mērķēja tieši uz dzīvojamiem rajoniem.
Pierāda Krievijas armijas klātbūtni
Pēdējā laikā ievērojami pastiprinājušās kaujas starp Ukrainas armijas karavīriem un Doņeckas un Luhanskas teroristiskajām bandām, kuras, kā apstiprinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, saņēmušas ievērojamu palīdzību no Krievijas armijas. “Ukrainas austrumos Krievijas karavīri šīs uzbrukuma operācijas atbalsta ar komandsistēmām, pretgaisa aizsardzības sistēmām, zeme-gaiss raķetēm, bezpilota sistēmām, raķešu palaidējiem un elektroniskajām iekārtām,” teikts Stoltenberga paziņojumā, kas ievietots NATO mājaslapā.
Ukrainas Aizsardzības ministrija izplatījusi paziņojumu, ka laika posmā no 17. līdz 24. janvārim “iznīcināti” vairāk nekā 1000 Doņeckas un Luhanskas teroristu un Krievijas armijas karavīru. Tāpat, kā norādīja Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks, šajā laikā iznīcināti arī 23 tanki, 67 bruņumašīnas un 18 raķešu palaišanas sistēmas “Grad”. Porošenko iepriekš paziņoja, ka Ukrainā karo aptuveni deviņi tūkstoši Krievijas karavīru.
