Uzbāžas ar krievu valodu 27
“Kāpēc manā pastkastītē tiek likta pašvaldības avīze krievu valodā? Tās drukāšanai ir tērēta manis kā nodokļu maksātāja nauda, bet tā nelasīta nonāk makulatūrā!” Sūdzības par šādu pašvaldības rīcību Valsts valodas centrs (VVC) ir saņēmis gan no rīdziniekiem, gan liepājniekiem, stāsta centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Tāpēc materiālus tagad apkopo un tiek gatavots pamatojums izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar mērķi panākt, lai būtu iespējams administratīvi sodīt atbildīgo personu par to, ka pašvaldība informāciju visiem iedzīvotājiem uzbāzīgi piedāvā arī svešvalodā.
Kāpēc nav avīzes poļu valodā
Valsts valodas likuma 21. panta 1. daļa paredz, ka pašvaldības informāciju sniedz tikai valsts valodā, izņemot ārkārtas situācijas, medicīniskās aptaujas, ar starptautisko tūrismu saistītās jomas u. c. likumā atrunātos gadījumus. Likums ļauj drukāt jebkuru citu informāciju arī svešvalodā un pēc pieprasījuma izsniegt, taču nedrīkst uzspiest visiem iedzīvotājiem pašvaldības izdotu avīzi svešvalodā, skaidro A. Kursītis. Viņš to sauc par reveransu no “Saskaņas centra” biedriem, kuri vada attiecīgās pašvaldības vai kuriem liela ietekme lielajās pilsētās: divvalodīgās avīzes ir Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā un arī Liepājā.
Taču kāpēc Latvijā dzīvojošam polim, lietuvietim, igaunim vai ebrejam ir jāprot valsts valoda, bet krievs var neprast, jo viņam pašvaldība informāciju piedāvās krieviski?
Tā no pašvaldību puses ir nepamatoti atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām. A. Kursītis uzskata, ka vai nu informācija pašvaldības avīzē un tās mājas lapā utt. jāsniedz tikai valsts valodā, vai arī valsts valodā un vēl vismaz 15 mazākumtautību valodās. A. Kursītis norāda, ka šobrīd vienai valodai, proti, krievu valodai, ir absurdā kārtā piešķirtas nepamatotas privilēģijas, un piemetina: “Rēzeknē, piemēram, 12 procenti no visiem pilsētas skolēniem mācās poļu vidusskolā, taču vai pašvaldība sniedz informāciju poļu valodā? Nesniedz. Tad kāpēc nodokļu maksātājs krievs ir “vienlīdzīgāks” nekā polis?” Ja pašvaldības izturas nevienlīdzīgi, tad nostiprinās divvalodība, un reģionos, kur valda krievu valodas pašpietiekamība, mazākumtautības pārkrievojas.
Jo vairāk piekāpjas agresīvajam mazākumam, jo agresīvāks tas kļūst, secina VVC amatpersona.
Vaicāju, kā tad raudzīties uz partiju aģitācijas materiāliem svešvalodā, kas arī pārpilda pastkastītes pirms vēlēšanām. “Partija ir sabiedriska organizācija, un uz to nevar attiecināt Valsts valodas likuma 21. panta 1. daļas prasības,” atbild A. Kursītis.
Citas sūdzības
Pērn valsts valodas inspektori ir saņēmuši 1194 sūdzības, un šogad salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada posmu skaits ir tāds pats. Apmēram trešā daļa jeb 33 procenti no visu VVC administratīvi sodīto ir tirdzniecības darbinieki, kuri veikalos pārdevuši importētās preces ar ļoti nepilnīgu marķējumā ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā.
Nav retas arī cilvēku sūdzības par namu apsaimniekotāju rīcību, kuri organizē namu iedzīvotāju sapulces krievu valodā, darot to pēc iedzīvotāju vairākuma vēlmes. “Mums ienāk arī diezgan daudz sūdzību par to, ka 60 vai 70 procenti sapulces dalībnieku pieprasījuši, lai apspriede notiek krieviski, un latvieši nav varējuši aizstāvēt savas tiesības,” stāsta A. Kursītis. “Tādas sūdzības ir no dzīvokļu kooperatīvu biedriem, arī no dārzkopības un garāžu kooperatīvu biedriem.” Taču, ja kaut viens sapulces dalībnieks pieprasa, lai sapulce notiek valsts valodā, tad tā arī jābūt, un citiem tad jānodrošina tulkojums svešvalodā.
Daudz sūdzību Valsts valodas centram ir par to, ka dažādu uzņēmumu vai iestāžu darbinieki nerunā valsts valodā, veicot profesionālos pienākumus, un lielākā daļu sodu – 52 procenti – piemēroti tieši par to. Piemēram, pacients sūdzējies par Daugavpilī praktizējošu ģimenes ārsti, kura nerunā ar klientiem valsts valodā. Pārbaudē VVC inspektori devās kopā ar divām Veselības inspekcijas ekspertēm, un speciālisti pārliecinājās, ka daktere valsts valodā runājošu pacientu nespēj apkalpot. Kaut gan mediķei ir 1993. gadā iegūta apliecība par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī, 12 gadu laikā, kopš strādā par ģimenes ārsti, viņa ne ar vienu pacientu neesot runājusi latviski. Visi pacienti paši ar viņu runā krieviski, jo slimnieks, būdams atkarīgs no ārsta attieksmes, piemērojas viņam.
Diemžēl pēc dažiem mēnešiem veiktajā atkārtotajā pārbaudē situācija nebija uzlabojusies, tāpēc ārste bija jāsoda atkārtoti. Pirmajā reizē sods par šādu pārkāpumu ir no 35 līdz 280 eiro, bet otrajā – jau no 280 līdz 700 eiro, saka A. Kursītis.
