Uzauguši labklājībā un pieraduši pie noteikta dzīves līmeņa. Kādas mājas grib jaunieši 0
Tuvāko divu gadu laikā mājokli plāno iegādāties 30%, bet īrēt – 22% jauniešu vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Pirmo iemaksu mājokļa iegādei jaunie speciālisti ar kopējiem ienākumiem 1500 eiro un vairāk, kvalificējoties ALTUM atbalsta programmai, var uzkrāt sešu mēnešu laikā.
Tā liecina pētījumu un konsultāciju uzņēmuma “Kantar TNS” veiktais pētījums, ko pasūtījis nekustamo īpašumu uzņēmums “Latio”.
Pelna virs 1000 eiro un vēlas māju
“Viena no aktīvākajām sabiedrības daļām, kas iegādājas dažādas dzīvojamās platības, ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Tas liek aizdomāties par to, kādi tad īsti varētu būt mūsu klienti rīt, parīt un aizparīt – tuvākajā nākotnē. Kad mēs būsim sapratuši viņu vēlmes šodienas kontekstā, varēsim piedāvāt atbilstošu nekustamo īpašumu rīt,” stāsta “Latio” mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.
Iegūtie dati atklāja, ka vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu attiecīgajā mērķa grupā pašlaik dzīvo sev vai ģimenei piederošā dzīvoklī, ceturtdaļa jeb 25% īrē dzīvokli, bet 14% mīt sev vai ģimenei piederošā mājā.
Puse mājo padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu mājā, 17% – daudzdzīvokļu mājā, kas celta pirms padomju laika, tikpat daudzi – privātmājā vai rindu mājā, 11% – jauno projektu daudzdzīvokļu mājā, kas celta pēc 2000. gada.
Tāpat pētījums liecina, ka pirktspējīgo jauniešu daļa ar personīgajiem ienākumiem 1000 eiro un vairāk, kas plāno iegādāties mājokli, biežāk priekšroku dod mājai – to pauduši 40% aptaujāto. 26% vēlētos iegādāties dzīvokli jauno projektu mājā, kas celta pēc 2000. gada, bet 17% labprāt iegādātos dzīvokli sērijveida daudzdzīvokļu mājā, kas celta padomju laikos.
Savukārt, ja būtu nepieciešams īrēt mājokli, biežāk jeb 44% jauniešu izvēlētos padomju laika sērijas dzīvokli, bet 17% vēlētos īrēt dzīvokli jauno projektu mājā. Svarīgāko kritēriju vidū ir atrašanās vieta (72% aptaujāto), īpašuma cena (69%), tuvumā esošā infrastruktūra – skola, bērnudārzs, veikali, sabiedriskais transports u. c. – (35%), bet tiem, kuru ģimenēs ir četri un vairāk cilvēku, būtisks ir arī istabu skaits.
Analizējot pētījuma datus, tika gūts apstiprinājums, ka lielākajai daļai jauniešu būtu nepieciešams aizdevums mājokļa iegādei. Savukārt jaunie speciālisti, kuru kopējie ienākumi ir virs 1500 eiro, pirmo iemaksu var sakrāt aptuveni sešu mēnešu laikā.
Jaunieši nebaidās no saistībām
“Kantar TNS” zīmolu vadības stratēģiju eksperte Inta Priedola novērojusi, ka mūsdienu jaunieši uzauguši labklājībā un pieraduši pie noteikta dzīves līmeņa.
“Jaunieši ir aktīvi virtuālajā komunikācijā un lieto jaunākās tehnoloģijas gan informācijas meklēšanā, gan pakalpojumu saņemšanā. Viņi ir aktīvi un nebaidās uzņemties saistības, lai piepildītu savas vajadzības, tostarp – iegādājoties mājokli. Izprotot šo paaudzi un tai raksturīgo, ne tikai nekustamā īpašuma uzņēmumiem, bet arī citiem pakalpojumu sniedzējiem ir iespējas labāk veidot komunikāciju un ilgtermiņa sadarbību ar šiem klientiem, kā arī sagatavot viņiem atbilstošus piedāvājumus,” secina socioloģe.
“Latvijā aptuveni trešdaļa jauniešu mērķa grupā gatavojas pirkt mājokli un nebaidās no finansiālām saistībām. Tas liecina, ka viņi jūtas stabili un pārliecināti par savu nākotni, kā arī ieņēmumiem, turklāt daudzi atzīst, ka īpašuma iegāde ir labs investīciju veids,” atzīst E. Sniedze.
Viņš gan norāda, ka nekustamā īpašuma tirgū šobrīd trūkstot adekvāta piedāvājuma. Jaunie projekti neesot izbūvēti pietiekamā skaitā, jo īpaši, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī padomju laikā celtās dzīvokļu mājas dabiski novecojot.
