Kā atrast vidusceļu, lai kļūtu par labiem vecākiem? Bieži vien šie pienākumi uzrodas pavisam negaidot, bet tādas vecāku skolas nav! 5
Vispār ir gan! (Smejas.) Programma Bērna emocionālā audzināšana ir domāta vecākiem, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni. Tās ir praktiskas nodarbības, lai palīdzētu ieraudzīt citus ceļus audzināšanā, izvairīties no kļūdām. Programma pieejama daudzās pašvaldībās, ne tikai Rīgā, Dardedzē.
Patlaban tiek piedāvātas arī programmas pusaudžu vecākiem un par to, kā audzināt nevardarbīgi. Daudzi meklē informāciju internetā, tāpēc mūsu mājaslapā atrodami ieteikumi bērnu pozitīvajai disciplinēšanai – metodes, kas nepazemo, nesagrauj personību. Tās prasa mazliet vairāk laika, pacietības un iedziļināšanās.
Vēl ir īpašas programmas riska grupas vecākiem, bet tās pagaidām netiek organizētas pietiekamā daudzumā. Māca, kā kopt zīdaini, kā rotaļāties ar bērnu, kā vakarā palasīt pasaciņu. Arvien vairāk pašvaldību sāk apzināties, ka nepietiek tikai sociālajam darbiniekam ierasties dzīvesvietā, kontrolēt un dot norādījumus.
Teju visās preses fotogrāfijās izskatāties ļoti nopietna, rūpju nomākta. Vai šajā darbā jums kaut kas sniedz arī gandarījumu?
(Pasmaida.) Rūpju izteiksme vienmēr ir tāpēc, ka tad, kad vaicā viedokli, nekad nejautā par priecīgiem gadījumiem. Kad notiek kaut kas labs, žurnālisti pie mums nenāk.
Pirms nepilniem desmit gadiem, kad inspekciju izveidoja, pār mums ar kolēģiem sāka gāzties sliktā informācija. Sākuma gadi bija smagi arī tāpēc, ka sabiedrības attieksme bija nicinoša. Tad runājām – varam jau cīnīties pret slikto, bet labais tādējādi nevairosies. Nolēmām, ka jāvairo arī labais, lai tas izspiestu slikto. Piemēram, sākām kustību Draudzīga skola. Neviens šim nolūkam nedz naudu, nedz papildu darbiniekus neiedeva. Patlaban šajā brīvprātīgajā kustībā ir jau diezgan daudz mācību iestāžu, kuras mērķtiecīgi veido draudzīgāku vidi.
Rīkojam eseju konkursu skolēniem, lai raksta par skolotājiem, kuri bijuši svarīgi kā personības, nevis tāpēc, ka, teiksim, labi māca matemātiku. Šos skolotājus esam aicinājuši uz tikšanos un pasnieguši simboliskas balvas. Organizējam arī konkursu skolotājiem par labāko audzināšanas stundas aprakstu, kas veltītas savstarpējo attiecību veidošanai… Un vēl, un vēl! Darām daudz ko tādu, kas inspekcijām nav raksturīgi, bet bērnu tēmai ir sava specifika.
Vai jums pašai, audzinot savus bērnus, bijušas šaubas par to, vai esat laba māte?
Esmu uzaudzinājusi trīs bērnus un neesmu viņus ne pērusi, ne aiz ausīm rāvusi, ne lamājusi. Tas atvieglo manu situāciju – mana pieredze ir tāda, ka iespējams izaudzināt labus cilvēkus, nelietojot vardarbību. To, ka būtu bijis viegli, gan nevaru teikt.
Ir lietas, par ko lepojos. Mans vecākais dēls daudz slimoja, kad bija jāsāk iet skolā. Viņš teica, ka jūtas mazs un bailīgs līdzās lielākiem puikām. Sapratu, ka viņa bailes un slimošana ir cieši saistītas, un izdomāju, ka viņam vajadzētu nodarboties ar sportu, kas nāktu par labu gan veselībai, gan celtu pašapziņu. Pieteicu cīņas sporta veidā. No pirmajiem treniņiem dēls nāca mājās raudādams un teica, ka vairs negrib iet, jo nevar izdarīt gandrīz neko, ko citi spēj. Situācija bija līdzīga kā ar klavierēm, tikai citādā aspektā. Būtu vienkārši pateikt – labi, neej! Vai arī – nē, tu iesi, tev vajag! Redzot, cik viņš ir nelaimīgs, izvēlējos trešo ceļu, teicu – labi, tu turpināsi sportot, bet paralēli mēs mēnesi kopā vingrosim. Tā arī darījām – skrējām, metām kūleņus. Ar mēnesi pietika, viņš varēja izdarīt to pašu, ko pārējie bērni… Cīņas sports viņam daudz palīdzēja. Viņš jaunāko brāli aizstāvēja, un arī ar veselību problēmu vairs nebija. No manis tas prasīja vienu mēnesi un papildu piepūli, bet patiesībā grūti nebija…
Neesat nožēlojusi, ka nekļuvāt par advokāti vai tiesnesi?
Jā, mani studiju biedri ir pazīstami advokāti un tiesneši. Kad ar viņiem tiekos, tas vienmēr ir priecīgs notikums, bet patiešām nekad nenožēloju, ka izvēlējos citu ceļu. Juridiskās zināšanas gan man ir lieti noderējušas, darīt šo darbu bez tām būtu grūtāk. Orientējoties tiesiskajā regulējumā, varu labāk palīdzēt citiem.
