Kā darbojas Zeme? 4
Savos pētījumos profesors Li sadarbojas ar ārzemju kolēģiem, lai apkopotu jaunos atzinumus par tektonisko plākšņu kustību. Jaunā teorija balstās uz pieņēmumu, ka Zemes ārējā garoza ir sadalīta vairākās trauslās daļās, tektoniskajām plāksnēm virzoties pār mantiju, cieto iekšējo slāni virs planētas kodola. Ir septiņas galvenās tektoniskās plāksnes un daudz mazāku plākšņu, kas atrodas nepārtrauktā kustībā.
Profesors Li secinājis, ka Zemes tektonisko plākšņu kustībai ir ciklisks raksturs.
Projektā, ko finansiāli atbalsta UNESCO un Starptautiskā ģeoloģisko zinātņu apvienība, piedalās simtiem dažādu specialitāšu zinātnieki un pētnieki no dažādām valstīm. “Mūsu komanda pēta, iespējams, vissvarīgāko jautājumu ģeozinātnē – kā darbojas Zeme,” viņš saka. Projekta līdzstrādnieki profesors Deivids Evanss no Jeila universitātes, Kolorado universitātes profesors Šiji Žongs un Saskačevanas universitātes profesors Brūss Eglingtons pēta, kā veidojušies superkontinenti Zemes vēsturē, īpašu uzmanību pievēršot pēdējā lielā superkontinenta, Pangejas sašķelšanās, kas noveda pie Atlantijas, Indijas un Dienvidu okeāna izveidošanās. Pirmo reizi pētījumos iesaistīta tik daudzskaitlīga zinātnieku komanda, kuras rīcībā ir vismodernākā aparatūra, tajā skaitā augstas izšķirtspējas seismiskie tomogrāfi, kas dod iespēju detalizēti izpētīt Zemes mantijas iekšējo struktūru, atzīmē Kērtina Tehnoloģiskās universitātes profesors Li. Zinātnieki pēta, kā Zemes iekšējie spēki ir ietekmējuši superkontinentu veidošanās ciklus, lai izveidotu globālu datu bāzi, kas palīdzēs atveidot nākotnes izmaiņas un atklāt jaunus resursus.
