Uz Zemes tāds minerāls dabiski nav sastopams….Ģeologs pēc zibens spēriena atklājis jaunu fosfora materiālu 9
Pēc tam, kad zibens bija trāpījis kādam kokam Ņūportriči (New Port Richey) pilsētas apkārtnē, Dienvidfloridas Universitātes profesors Metjū Paseks (Matthew Pasek) atklāja, ka zibens spēriena rezultāta ir izveidojies jauns fosfora materiāls, vēstīja zinātnes portāls “phys.org“.
Tas tika atrasts pirmo reizi cieta akmens ieža formā un varētu būt jaunas minerālu grupas pārstāvis. “Mēs nekad neesam novērojuši, ka šis materiāls būtu dabiski sastopams uz Zemes – tam līdzīgi minerāli ir sastopami meteorītu sastāvā un kosmosā, bet tieši šādu materiālu mēs nekur neesam redzējuši,” teica ģeologs Metjū Paseks.
Nesen žurnālā “Communications Earth & Environment” publicētajā pētījumā, Paseks pēta, kā augstas enerģijas parādības, piemēram, zibens, var izraisīt unikālas ķīmiskās reakcijas un šajā gadījumā radīt jaunu materiālu – tādu, kas ir savdabīgs vidusposms starp kosmosā esošiem un uz zemes sastopamiem minerāliem.
“Kad zibens iesper kokā, apkārt esošā zeme parasti eksplodē, atstājot augsnē aiz sevis dziļu rētu, kā arī raidot elektrisko izlādi caur tuvumā esošajiem iežiem, augsni un smiltīm, veidojot fulgurītus, ko dēvē arī par “pārakmeņojošos zibeni”,” teica Paseks.
Kad kādas Ņūportriči mājas īpašnieki savā īpašumā pamanīja šādu “zibens rētu”, viņi atrada fulgurītu un, pieņemot, ka tam varētu būt kāda vērtība, nolēma to pārdot. Paseks to iegādājās un vēlāk uzsāka sadarbību ar Luku Bindi (Luca Bind), mineraloģijas un kristalogrāfijas profesoru Florences Universitātē Itālijā.
Lai labāk izprastu augstas enerģijas izlādes fenomenus, komanda kopīgi sāka pētīt neparastus fosforu saturošus minerālus, jo īpaši tos, kas veidojušies zibens ietekmē, raksta “phys.org”.
“Ir svarīgi saprast, cik liela ir zibens radītā enerģija, jo tad mēs zinām, cik lielu kaitējumu vidēji var nodarīt zibens spēriens un cik bīstams tas ir,” teica Paseks. “Florida ir pasaules zibens galvaspilsēta, un šeit aizsardzība pret zibens izlādēm ir ļoti svarīga – ja zibens ir pietiekami spēcīgs, lai izkausētu iežus, tas noteikti var izkausēt arī cilvēkus.”
Paseks stāstīja, ka mitrā vidē, kāda, piemēram, ir Floridā, dzelzs bieži uzkrājas un pārklāj koku saknes. Šajā gadījumā zibens spēriens ne tikai sadedzināja uz koka saknēm esošo dzelzi, bet arī kokā dabiski esošo oglekli. Starp abiem elementiem notika ķīmiska reakcija, kuras rezultātā radās fulgurīts, kas izskatījās pēc metāla “lodītes”. Fulgurīta iekšpusē tika uziets krāsains, kristālam līdzīgs līdz šim nezināms materiāls.
Viens no galvenajiem pētniekiem Tjens Fengs (Tian Feng), USF ģeoloģijas programmas absolvents, mēģināja pārveidot šo materiālu laboratorijas apstākļos. Eksperiments bija neveiksmīgs, kas norāda, ka materiāls, visticamāk, strauji veidojas noteiktos tam piemērotos apstākļos, un, ja tas tiktu karsēts pietiekoši ilgi, pārvērstos par meteorītos sastopamiem minerāliem.
Fengs saka, ka šis pētījums varētu atklāt, ka ir iespējamas arī citas šāda veida minerālu formas, jo dažādu fosfora materiālu rašanās zibens ietekmē ir bijusi plaši izplatīta parādība agrīnajā Zemes stadijā, pie tam tiem varētu būt bijusi svarīga loma dzīvības attīstībā uz Zemes.
Pēc Paseka teiktā, esot maz ticams, ka šo materiālu varētu iegūt izmantošanai līdzīgi kā citus fosfātus, piemēram, mēslojumam, ņemot vērā tā reto sastopamību dabā. Tomēr Paseks un Bindi plāno turpināt pētīt šo materiālu, lai noteiktu, vai to varētu oficiāli pasludināt par minerālu un sniegt zinātnieku aprindām papildu informāciju.
