Uz Zemes paliks tikai viens kontinents: zinātnieki brīdina par bīstamu nākotnes scenāriju. Kas notiks ar pasauli? 0
Doma, ka cilvēce un vairums zīdītāju kādu dienu varētu izmirt ekstrēma karstuma dēļ, varētu šķist kā sižets no zinātniskās fantastikas filmas. Taču jaunākie pētījumi liecina: šāds scenārijs nākotnē nav izslēgts — tas varētu piepildīties, ja Zemes kontinenti atkal saplūstu vienā lielā sauszemes masīvā, raksta “Earth.com”.
Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt pirmais nozīmīgais izmiršanas gadījums kopš dinozauru izzušanas.
Ģeologi jau sen ir teikuši, ka Zemes kontinenti laika gaitā pārvietojas.
Pētījums, kas publicēts prestižajā žurnālā “Nature Geoscience”, paredz iespējamu superkontinenta izveidi nākamo 250 miljonu gadu laikā.
Zinātnieki šo veidojumu dēvē par Pangea Ultima, un tas varētu krasi izmainīt globālo klimatu — padarot to daudz karstāku un sausāku, līdz lielākā daļa planētas kļūtu nepiemērota dzīvībai.
Zemes vēsturē vairākkārt ir veidojušies superkontinenti — milzīgas sauszemes masas, kuras apvienojušās vienā kopējā kontinentā, piemēram, Pangēja. Zinātnieki paredz, ka arī nākotnē varētu izveidoties jauns superkontinents. Taču, ja tas notiks, lielākā daļa sauszemes atradīsies dziļi kontinentālajā iekšienē, tālu no okeāniem.
Tas varētu būtiski ietekmēt klimatu, jo okeāni šobrīd darbojas kā milzīgs dzesēšanas mehānisms, absorbējot un izkliedējot siltumu.
Kad sauszemes masa atrodas tālu no šī okeāna ietekmes, klimats kļūst daudz krasāks un sausāks — šo parādību dēvē par kontinentalitātes efektu.
Zinātnieki identificējuši trīs nopietnus riskus, kas varētu apdraudēt cilvēku un citu zīdītāju izdzīvošanu: milzīgs karstums sauszemes vidienē, spožāka saule, kas nozīmē spēcīgāku starojumu, un pastiprināta vulkāniskā aktivitāte, kas gaisā izdalītu vairāk CO₂, veicinot siltumnīcas efektu. Tas viss kopā izraisītu būtisku planētas pārkaršanu.
Klimatologs Dr. Aleksandrs Farnsvorts brīdina, ka, ja globālā temperatūra nākotnē paaugstināsies līdz 40–50 °C un vienlaikus saglabāsies augsts gaisa mitruma līmenis, tas varētu nopietni apdraudēt cilvēka spēju regulēt ķermeņa temperatūru.
Šādos apstākļos cilvēka dabiskā dzesēšanas sistēma — svīšana — vairs nebūs pietiekami efektīva, lai novērstu pārkaršanu.
Dažos reģionos temperatūra varētu pārsniegt pat 70 °C, kas padarītu dzīvību, kādu to pazīstam, neiespējamu.
Vai zīdītāji spēs pielāgoties? Zīdītāji pagātnē ir spējuši izdzīvot dažādu klimatisko pārmaiņu apstākļos, piemēram, attīstot biezāku apmatojumu vai pārziemojot.
Taču svelmē bez ūdens vai iespējas patverties ēnā viņu ķermeņi ātri pārkarsīs.
Sausuma dēļ samazināsies arī augu daudzveidība, tādējādi samazinot pieejamo pārtiku. Pētījumā secināts, ka tikai 8 līdz 16% nākotnes superkontinenta teritorijas būs piemērota dzīvībai.
Klimata pētniece Dr. Jūnisa Lo uzsver: “Lai arī šie notikumi gaidāmi pēc simtiem miljonu gadu, mums nevajadzētu ignorēt klimata pārmaiņas, kas notiek mūsu acu priekšā jau tagad.”
