Uz zelta medaļu pat necerēja! 9. klases skolnieks no Latvijas labākais Eiropā 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē zelta medaļu izcīnījis Druvas vidusskolas 9. klases skolnieks Ansis Gustavs Andersons. Tā ir pirmā zelta medaļa, ko starptautiskās mācību olimpiādēs šogad izdevies iegūt Latvijas skolēniem. Gadu iepriekš Ansis Gustavs šādās prāta sacensībās tika pie bronzas medaļas.
Daļu starptautisko mācību olimpiāžu koronavīrusa dēļ šogad atcēla, taču daļa notika attālināti: olimpiāžu dalībnieki uzdevumus pildīja, esot savā valstī, stingrā uzraudzībā, lai novērstu krāpšanās iespēju.
Tā arī Eiropas jauniešu informātikas olimpiāde nenotika, kā plānots, Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Tā vietā četri mūsu valsts komandas dalībnieki pagājušonedēļ savas prasmes pierādīja tepat Latvijā Pirmajā programmēšanas skolā, kur viņi tika filmēti ar divām kamerām, turklāt tika arī ierakstīts viss dalībnieku datoros notiekošais.
Jātrenē smadzenes
“Jau pirmajā sacensību dienā Ansis iekļuva olimpiādes līderu grupā,” stāsta Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs un Latvijas komandas vadītājs Raivis Ieviņš. Viņš arī norāda, ka šogad olimpiāde bija tehniski sarežģītāka gan skolēniem, gan komandu vadītājiem. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem starp abām sacensību dienām nebija brīvas dienas, lai atpūstos un atjaunotu spēkus.
Daži skolēni sacensību dienas rītā pat apmeklēja mācības skolā.
“Latvijas Avīzei” R. Ieviņš stāsta, ka pandēmija nav būtiski ietekmējusi gatavošanos olimpiādei, jo klātienes nodarbības aizstāja attālinātās nodarbības. Turklāt, lai gūtu panākumus, skolēniem daudz jāstrādā patstāvīgi. Piemēram, Ansis Gustavs to arī daudz darījis, arī puiša tēvs daudz palīdzējis un motivējis.
“Tas ir līdzīgi kā sportā: ir jāzina tehnika un daudz jātrenējas, tikai mūsu gadījumā smadzenes ir tas muskulis, kas jātrenē. Ir skolēni, kas apņemas un katru dienu divas stundas pilda programmēšanas uzdevumus, arvien palielinot uzdevumu sarežģītības pakāpi,” skaidro pedagogs.
Pats Ansis Gustavs atklāj, ka uz zelta medaļu nav cerējis tādēļ, ka otrajā olimpiādes dienā gājis sevišķi grūti: daļu uzdevumu nav izdevies atrisināt, jo tie bijuši pārāk laikietilpīgi. “Taču acīmredzot citiem gāja vēl grūtāk,” secina jaunietis.
Jautāts, kādi uzdevumi bija jāpilda, Ansis Gustavs stāsta, ka bijis, piemēram, jāuzprogrammē kādas datorspēles algoritms, kas rastos, ja abi spēlētāji spēlētu maksimāli labi, tāpat bijis jāprogrammē kods kādai datora kāršu spēlei.
Ārpus Rīgas trūkst iespēju
Pastiprināti par programmēšanu Ansis Gustavs interesējas četrus gadus. Interese aizsākusies, kad bijis jāprogrammē kādā vasaras nometnē un par veikumu piešķirta veicināšanas balva – pieci eiro. Tad sapratis, ka ar programmēšanu var pelnīt. Un vēlāk programmēšana arī iepatikusies. Skolā gājis programmēšanas pulciņā.
R. Ieviņš piebilst, ka agrāk Druvas vidusskolā bijusi spēcīga jauno programmētāju komanda, taču nu programmēšanas pulciņa vairs nav, tāpēc jauni talanti nerodas.
Rīgā skolēniem ir iespēja trenēt programmēšanas prasmes, taču ārpus galvaspilsētas diemžēl šādas iespējas nav.
Kopumā jauno programmētāju sacensībās piedalījās 92 skolēni no 27 pasaules valstīm. No Latvijas olimpiādē piedalījās arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolēni Gustavs Ģēģeris un Adriāns Piliksers, kā arī Valmieras Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēns Raivis Atteka.
Visvairāk iegūta bronza
Šovasar Latvijas skolēni attālināti piedalījušies arī citās olimpiādēs. Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē pie bronzas medaļām tika visi seši Latvijas komandas dalībnieki – Linda Reimane no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas, Vladimirs Bazans no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas liceja, Artūrs Supe no Cēsu 1. pamatskolas, Artis Krebss no Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas, Ralfs Bormanis no Madonas Valsts ģimnāzijas un Toms Ekmanis no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas.
Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē visi četri Latvijas pārstāvji – Anete Patrīcija Raiskuma no Ogres Valsts ģimnāzijas un Džonatans Miks Melgalvis, Edvards Miķelis Mežciems, Filips Ēcis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas – arī ieguva bronzas medaļas.
Starptautiskā fizikas olimpiāde tika atcelta, bet jauniešiem bija iespēja savas zināšanas parādīt, tiešsaistē piedaloties Eiropas fizikas olimpiādē, kur Latvijas skolēni – Rolands Lopatko, Ričards Kristers Knipšis, Edgars Rūdolfs Vītiņš, Jānis Pudāns, Viesturs Spūlis – ieguva divas bronzas, divas sudraba medaļas un vienu atzinību.
Arī Japānā paredzētā starptautiskā bioloģijas olimpiāde nenotika. Tomēr uzdevumus pildīt bija iespējams, piedaloties tā sauktajā izaicinājumā, un arī par dalību tajā bija iespēja saņemt medaļas. Latvijas jaunieši ieguva divas sudraba (Toms Ekmanis no Āgenskalna valsts ģimnāzijas un Rolands Lopatko no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas) un divas bronzas (Mārtiņš Dāvis Apsītis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Mairis Bērziņš no Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas) medaļas.
Uzdevumus pielāgo virtuālajai videi
Valsts izglītības satura centra pārstāve Agnese Sviderska stāsta, ka pandēmijas dēļ olimpiāžu uzdevumu veidotājiem nācies būt radošiem un ātri uzdevumus pielāgot virtuālajai videi, kas visiem veiksmīgi arī izdevies.
“Lai starptautiskās olimpiādes notiktu tiešsaistē, organizatori uzdevumu pildīšanai nodrošina speciālas tīmekļa vietnes. Katras komandas attiecīgajā dalībvalstī skolēniem nepieciešams nodrošināt tehnisko aparatūru, tāpēc, piemēram, Latvijas komanda olimpiāžu uzdevumus pilda kādas mācību iestādes datorklasē. Lai olimpiāde notiktu godīgi, dalībniekus vienmēr uzrauga komandu vadītāji, taču olimpiāžu organizatori patur tiesības sacensību laikā ierakstīt skolēnu datora ekrānos notiekošo, kā arī lūgt attiecīgajā telpā izvietot videokameras. Arī Latvija tiešsaistes režīmā šogad jūlijā organizējusi Baltijas 26. informātikas olimpiādi,” teic A. Sviderska.
Septembrī tiešsaistē notiks vēl trīs starptautiskās olimpiādes: informātikā, ekonomikā un matemātikā.
