Robežtelpa. Ciemos Šķaunē pie “vjetnamiešu gana” Jāņa Moisejenoka ģimenes 0
Drīz būs divdesmit gadi, kopš virsniekvietnieks kinologs JĀNIS MOISEJENOKS strādā robežapsardzes punktā Šķaunē uz zaļās robežas.
Dzimis Dagdā, vecāku mājas pāris kilometru no Šķaunes, kur atgriezies pēc dienesta armijā, kas arī aizvadīts robežsardzē. Trīs dienas pēc kārtas nākas mērot divdesmit kilometrus pa tā dēvēto zaļo robežu, kas vijas gar ceļu, tālāk pa purvu, gar upīti.
Sākumā bijis interesanti: “Deviņdesmito gadu sākumā baltkrievu robežsargi, mūs ieraugot, slēpās krūmos, it kā mēs nedarītu vienu un to pašu darbu,” atceras Jānis, “bet nu jau saskarsme kļuvusi civilizētāka, pa gabalu sasveicināmies.” Patlaban Jānis gaida, kad Robežapsardzes koledžā tiks saņemti un dalīti jaunie kucēni, kuri kļūs par kinologa ģimenes locekļiem. Ir pat nosacījums, ka kucēnam jādzīvo ģimenē, nevis jāsēž būdā pie robežapsardzes punkta. Patlaban mājās mazliet skumīgs brīdis, jo nav vairs ģimenes drauga, lielā vācu aitu suņa Fokusa, kuru Jānis bija pieņēmis gada vecumā no pensijā aizgājuša kinologa un izaudzinājis līdz septiņiem gadiem.
Pērnais bijis ražīgs gads. Fokuss saodis pēdas, un Jānim izdevies laikus paziņot robežsardzei par nelegāliem robežas pārkāpējiem. Noķertas divas vjetnamiešu grupas apmēram divu kilometru attālumā no robežas mežā pie ceļa, kur tika gaidīts transports. Vienā grupā bija vienpadsmit cilvēki, otrā – arī pavadonis, Krievijas pilsonis, pēc tautības čečens.
Vjetnamiešu nelegālās pārvadāšanas biznesā apgrozās lielas naudas summas. Krievijā vjetnamieši ierodas pavisam legāli ar lidmašīnu un pasē ielīmētām Krievijas vīzām. Tālākais ceļš, kura mērķis ir Polija, pa purviem un mežiem gan nelegāls. Kā stāsta Jānis, ja nelegālie robežas pārkāpēji jādeportē atpakaļ, tas Latvijas valstij izmaksā diezgan daudz. Visai aizrautīgi ģimenes galva stāsta par piedalīšanos kinologu biatlonā Latvijas robežsargu izlases sastāvā gan tepat Latvijā, gan Vācijā, Šveicē, Holandē, Lietuvā un citur.
Ar dzīvesbiedri Ilgu iepazinušies Ezernieku diskotēkā. Tā ir 23 kilometrus attāla vieta, Ilgas dzimtā puse. Tā nu sanāk, ka Šķaunē Ilga ieprecējusies. Viņas māte nāk no Asūnes, bet tēvs – no Baltkrievijas. Jautāti par kaimiņvalsts tuvuma ietekmi, abi teic – kopš arī Baltkrievija pārgājusi uz ciparu televīziju, tās skatīšanās vairs neesot tik aktuāla. Taču viss pārējais atkarīgs no tā, cik ļoti cilvēks pats domā ar savu prātu, pārliecināti Moisejenoki.
Baltkrievijā dzīvo Ilgas brālis, kuru viņi var apciemot biežāk, kopš ieviestas pierobežas satiksmes atļaujas, kas attiecas uz 50 kilometru pierobežas zonā dzīvojošajiem. Atļauja maksā 20 eiro gadā un dod iespēju reizi astoņās dienās šķērsot robežu. Brālis visvairāk priecājoties par latviešu maizi, savukārt šurp tiekot vests cukurs.
Kad vēl nebija likvidēta Bērziņu pamatskola, Ilga tur strādājusi par mūzikas skolotāju. Joprojām viņas instruments ir klavieres. Vecākā meita Dana Dagdas mākslas skolā apgūst zīmēšanu un mācījusies arī sporta dejas. “Agrāk no Rēzeknes uz Dagdu brauca sporta deju pasniedzēja, taču laikam tas palika neizdevīgi, un nu mums saka – vediet meiteni uz 75 kilometrus attālo Rēzekni,” situāciju raksturo Jānis.
Jaunākā meita Dace, tāpat kā mamma, spēlē klavieres Dagdas mūzikas skolā un arī dzied. Meitene lepojas ar izpildītu solo jau trešo gadu Dagdā notiekošajā ģimeņu festivālā, ko apmeklē arī baltkrievi, lietuvieši un igauņi. Ģimene bijusi uz Dagdu, kur viesojies Daugavpils teātris, taču līdz Šķaunei pāris reizes atbraucis tikai ukraiņu cirks. Abi Moisejenoki ir Šķaunes jauniešu biedrības “Laimis spuorni” (“Laimes spārni”) dibinātāji. Biedrība rīko gan sporta svētkus, gan koncertus, viens no aizraujošākajiem bijis Latvijas simtgadei veltītais velobrauciens “Apkārt Latvijai”, kurā jaunieši ar velosipēdiem kā stafetē devušies no Dagdas līdz Andrupenei, tālāk uz Andzeļiem, Ezerniekiem un atpakaļ uz Šķauni.
DOSJĒ
Lasa: “Copes Lietas”, “Sporta Avīzi”, “Kūmiņu”, “Cosmopolitan”, “Māju un Dārzu”.
Klausās: Latvijas Radio 2.
Skatās: LTV 1, LTV 7.
Vaļasprieks: makšķerēšana.
