Uz viesmīlīgo Lietuvu 0
Piecas vietas, kas noteikti jāredz, pēc pašu kaimiņu ieskata, ir Viļņa, Kuršu kāpas, Augštaitijas nacionālais parks, Krusta kalns un Palanga (www.lithuania.lt). Taču var izplānot arī neparastākus maršrutus.
Piemēram, apmeklēt dažādu laikmetu Lietuvas galvaspilsētas: paslēpto (nav droši zināma atrašanās vieta) Vorutu, seno Kernavi, gleznos Traķus, sirsnīgo Kauņu un dižo Viļņu. Kernave atrodas 35 km no Viļņas pie Neres upes. Brīnišķīgajā piecu pilskalnu apkārtnē cilvēki mitinājušies jau pirms 12 tūkstošiem gadu. Koka pilsētu 13. gs. karu laikā nodedzināja Vācu ordeņa Livonijas atzara karotāji un pēc tam tā spēku vairs neatguva. Kernavi ar dziļi dusošo spēku iecienījuši mūsdienu pagāni, kuri šeit veic rituālus un svin Rasas svētkus. Pēc vieniem avotiem, tie veltīti lielajai dievei Lado, pēc citiem – dievei Rasai, vasaras ziedu aizbildnei. Šo vietu vēl nav nobružājis masveida tūrisms.
Laikam viena no skaistākajām ainavām Lietuvā ir Traķu pils ar ezeriem un salām. Arī šis neieņemamais cietoksnis savulaik ticis sagrauts un padomju gados diezgan robusti restaurēts. Kad apskatīts pils muzejs, var patrenēties loka šaušanā ar patiešām labu instrumentu. Kādreiz Lietuvas karaļa Vītauta gvardē dienējuši karaīmi, no Krimas nākusi cilts, piederīga jauktai jūdaisma islāma ticībai. Traķos var aplūkot karaīmu tradīcijās celtās mājas ar obligātiem trīs logiem ielas pusē, krodziņā nobaudīt viņu nacionālo ēdienu un stipru karaīmu medalu. Kad dzēriens baudīts, spēka pietiks, lai zobenu pacilātu.
Arī Kauņa bijusi galvaspilsētas godā. To tāpat kā Kernavi sendienās nodedzināja Vācu ordeņa bruņinieki. Kauņā jāapskata vecpilsēta, pils un cēlā sapņotāja Čurļoņa muzejs. Dēmoniski un pašironiski noskaņoti indivīdi labprāt aplūkos Velnu muzeju.
Šodienas Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ir katra kaimiņvalsts apmeklētāja galamērķis. Lieliskā senpilsētas arhitektūra, Ģedimina tornis un bagātais muzeju klāsts dara pilsētu īpaši pievilcīgu. Centrālajā laukumā blakus zvanu tornim un katedrālei atrodas liela akmens ziedokļa plāksne. Ne velti lietuvieši uzsver: lai arī bijuši vieni no Eiropas pēdējiem pagāniem, viņu dievinātās Saules kults organiski iekļāvies kristiešu reliģijas rituālos.
“Viļņā noteikti jāapmeklē Užupes republika. Šai brīvo mākslinieku komūnai ir pat savs karogs un konstitūcija. Pastaiga pa šo kvartālu rada neaizmirstamu iespaidu,” iesaka zaļo tūristu apvienības “Ceļavējš” priekšstāvis Jānis Balodis.
“Viena no skaistākajām un iespaidīgākajām ainām, ko esmu redzējis Lietuvā, ir krāšņais krusta gājiens Žemaiču Kalvarijā, kas notiek katru gadu ap 10. jūliju,” iesaka lietuviešu izcelsmes kinoproducents Pāvils Raudonis.
Vēsturē pieminētās karaļa Mindauga galvaspilsētas Vorutas atrašanās vieta precīzi nav noteikta. Attapīgie mazpilsētas Anīkšču iedzīvotāji izpētījuši un nosprieduši, ka tas varētu būt vietējais Šeiminiskiļu pilskalns. Kāpēc ne? Ja tūristus nepārliecinās pilskalns, tad vienaldzīgus noteikti neatstās “Anikšču vīna” brūvētais upeņu vīns “Voruta”, kas atzīts par nacionālo mantojumu un 2009. gadā Jaltā ieguva “Zelta grifu”. Varu apstiprināt, patiešām gards un stiprs! Vīna cisternas pamatīgi patukšo, kad ik gadu pilsētā risinās četru dienu alternatīvās mūzikas festivāls “Devilstones”.
Lietuvā prasmīgs koktēlnieks arvien bijis lielā cieņā. Lielisks brīvdabas skulptūru parks izveidots Kuršu kāpā Jodkrantē, Raganu kalnā. Tur labākie lietuviešu mākslinieki darinājuši vairākus desmitus pasaku tēlu, ar īpašu humoru apcerot velnu un raganu attiecības.
Bet šā kalna pretmets, cēlais Krusta kalns atrodas 12 km no Šauļiem. Tam ir milzīgs maģiskais valdzinājums un uz tā skatāma pārsteidzoša krustu, krucifiksu, altāru, rožukroņu un krustiņu bagātība. Kādreiz šeit esot atradies sens zemgaļu (žemaišu) templis. Svētā vieta laika griežos pārveidojas un turpina sniegt cilvēkiem mierinājumu.
Pašā kalna galā guļ pamatīga akmens plāksne, kas ļoti līdzīga senajam ziedoklim. Daudzi figurālie kalna krusti ir īsts koktēlniecības mākslas meistardarbs. Pie Krusta kalna ir maza franciskāņu kapela, no kuras loga paveras īpaši iespaidīgs skats uz kalnu.
Arī tuvējos Šauļos (www.siauliai.lt) ir ko redzēt. Uz Saules pulksteņa 18 m augstā postamenta, zeltītas lodes balstīta, slejas četrus metrus augsta skulptūra Strēlnieks (Šaulis). Muskuļotais loka šāvējs ieguvis “zelta puisēna” vārdu. Ja kāds vēl šaubās, vai Saules kauja notikusi Šauļos, Salduves parkā uzstādīts vēl viens lietuviešu kokgriezēju šedevrs – piemineklis Saules kaujai. Mūsdienīgā pilsēta lepojas ar Eiropā trešo vecāko bulvāri kājāmgājējiem un daudzām noderīgām ražotnēm. Piemēram, kažokādu rūpnīciņa “Kailiu Mitas” ir teju vienīgā reģionā, kas ģērē bebrādas un trušādas, te izgatavotie kažoki un interjera ādas izstrādājumi ir izskatīgi un tīkami. Kamēr dāmas laiko kažokus, vīri var doties degustēt lietuviešu alu, kam patiesi nav ne vainas.
Lietuvā ir arī daudz iespēju atpūsties un veseļoties. Jūrmalas pērle ir Palanga, bet straujāk augošais kūrorts ir Druskininki – pilsēta, ko ieskauj ezeri, upes un uz kontinentālajām kāpām augošs priežu mežs. Populārajā sanatorijā “Egle” (www.medicalspa.lt) atrodas dubļu vannas, SPA centrs un baseina komplekss ar pirtīm. Šeit piedāvā vairāk nekā 100 terapeitisko un profilaktisko procedūru. Speciālisti “Egli” uzskata ne tikai par lielāko ārstniecisko SPA Austrumeiropā, bet arī labāko Eiropas kūrortu muskuļu un skeleta sistēmas, nervu, sirds un asinsvadu sistēmas, endokrīnās, ginekoloģiskās, ādas, elpošanas, gremošanas sistēmas, prostatīta, kā arī smaganu slimību ārstēšanā.
“Iecienītākās procedūras ir dubļu vannas, zemūdens masāžas, klasiskās masāžas, helioterapija un minerālās vannas,” potenciālos atpūtniekus kārdina “Egles” vadītājs Edgars Briedis.
Pilsētā atrodas ne tikai lielākais akvaparks Lietuvā, tur ir pat telpās ierīkota slaloma trase. Viesi var apmeklēt asprātīgi veidoto Grūtas parku (www.grutosparkas.lt), kurā savākti padomjlaiku komunistiskā kulta pieminekļi. Nesen tur ezera krastā atklāts kempings “Šilaučai”. Noteikti jāaplūko arī Meža muzejs, kur izstādīti daudzu tautas meistaru kokgriezumi.
Toties mazo tūristu vecākiem vērts atcerēties par Klaipēdas delfināriju, kur var ne tikai izklaidēties, bet arī veseļoties.
Ēdieni
Lietuviešu nacionālie ēdieni ir trekni. Ļoti iecienīts ir kartupelis. Piemēram, cepelīns ir eļļā cepta kartupeļu klimpa, pildīta ar malto gaļu. Kugelis ir kartupeļu un vistas gaļas sacepums. Kartupeļu desa vedarai – cūku zarnas, pildītas ar kartupeļiem, sīpoliem un ķiplokiem.
Uzziņa Par pirmo Lietuvas karali uzskata Mindaugu. Tomēr kā sauca tautu? 1253. gadā latīniski rakstītā dokumentā, viņš dēvēts kā “Mindaugs, no Dieva žēlastības Letovijas HYPERLINK “http://lv.wikipedia.org/wiki/Karalis“karalis” (Mindowe dei gratia rex Lettowiae). Vēlākos tekstos parādās nosaukums Litovija. Netālu no Šauļiem atrodas Radvilišķi, no tiem Rozalinas virzienā var sameklēt Vismantu ciemu. Stāsta, ka tajā vēl 19. gs. sākumā vienkopus dzīvojošie zemgaļi izmantoja mezglu rakstus. Daži avoti min, ka tie ir pēcteči zemgaļiem, kas 13. gs. devās prom no Tērvetes, citi – kāda Bauskas muižnieka kārtīs paspēlētie Grenctāles ļaudis. Kuršu kāpā, Nidā pie baznīcas atrodas kapsēta, kurā saglabājušās no ozola dēļiem gatavotas kuršu kapu zīmes. Senos laikos dzimtas piederības zīme bija grafiska. Ar to apzīmogoja arī dzimtai piederošo kapu kopiņu. Kapsētas stūrītī atrodas savrupa zīmju grupa, kas veltīta jūrniekiem, kuri, pirmo reizi izbraukuši jūrā, gāja bojā vētrā. Nidas pilsētiņā ir daudz kuršu māju brūni zilās krāsās. Tradīcija vēsta, ja kādu no mājas iemītniekiem paņēmusi jūra, durvis un slēģus krāso jūras un viļņu krāsā – zilā ar baltu. |
