Uz vidusskolu absolventiem tēmē gan augstskolas, gan arodskolas 0
Ko jaunu Latvijas augstskolas un profesionālās izglītības iestādes gatavojas piedāvāt jaunajā mācību gadā? Izrādās, tuvākajā nākotnē vidusskolu absolventi būs “uz izķeršanu”, jo vairākas koledžas un arodskolas sāks piedāvāt izglītības programmas arī vidējo mācību iestāžu beidzējiem.
Savukārt augstskolas aizvien vairāk piedāvās iespēju studēt internetā un apgūt modernākās komunikācijas iespējas.
Sagaidot nākamo studiju gadu, Latvijas augstskolas nav aizrāvušās ar jaunu studiju programmu veidošanu, tās vairāk domā, kā uzlabot jau esošās programmas un padarīt efektīvāku studiju procesu. Pilnīgi jaunas studiju programmas piedāvās tikai trīs aptaujātās augstskolas.
Tā Vidzemes Augstskola (VA) radījusi jaunu 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu “Koka ēku celtniecība un ekobūves”. Tā paredzēta jauniešiem, kam interesē videi draudzīgu risinājumu pielietošana efektīvas celtniecības nolūkos. Programma sagatavos vidēja līmeņa vadītājus būvniecības jomā, stāsta augstskolas pārstāve Ieva Dmitričenko. Šāda studiju programma izveidota, gan jūtot sabiedrības pieprasījumu, gan tāpēc, ka VA cenšas būt zaļa augstskola.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piedāvās jaunu bakalaura studiju programmu “Reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženierija”. Tās mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par teritoriju attīstības ekonomiskiem un inženiertehniskiem aspektiem, pilsētekonomiku un urbanizācijas procesa ietekmi uz reģionu attīstību.
RTU Rīgas biznesa skola toties sāks studentu uzņemšanu bakalaura studiju programmā “Vadība starptautiskos uzņēmumos”, kurā studijas noritēs angliski. Programma izveidota sadarbībā ar Norvēģijas Biznesa skolu.
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola radījusi divas jaunas maģistra studiju programmas – “Starptautiskās finanses” un “Veselības vadība”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti.
Starptautiska atzinība
Valsts lielākā augstskola – Latvijas Universitāte (LU) – jaunas studiju programmas nav veidojusi, taču strādā, lai jau esošās padarītu konkurētspējīgākas, arī starptautiski. LU lepojas, ka pērn Humanitāro zinātņu fakultātes profesionālā maģistra studiju programma “Rakstiskā tulkošana” tika sertificēta kā Eiropas Maģistra līmeņa tulkošanas programma. Baltijā šādas kvalitātes zīmes ir vēl tikai divām citās augstskolās realizētajām programmām, uzsver augstskolas pārstāve Ilona Vilcāne.
Savukārt jau šā gada sākumā bakalaura studiju programmu “Ķīmija” pozitīvi novērtējuši Eiropas ķīmijas tematiskā tīkla eksperti, kas rekomendējuši programmu Ķīmijas eirobakalaura nosaukuma piešķiršanai. Programmā akcentēta ne tikai ķīmijas pamatnozaru apgūšana, bet īpaša vērība ir arī angļu valodai un specializācijai Latvijai aktuālās ķīmijas apakšnozarēs.
Studijas internetā
Augstskolas aizvien aktīvāk studiju procesā izmanto virtuālās vides sniegtās iespējas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāvis Aigars Ieviņš stāsta, ka pērn LLU sekmīgi īstenota pirmā e-studiju programma “Sabiedrības pārvalde”, kurā studējošie nodarbības pilnībā apgūst tālmācības ceļā. Tuvākā gada laikā paredzēts pabeigt darbu pie vēl citām humanitāro zinātņu studiju programmām elektroniskajā vidē. LLU pasniedzēji aktīvi domā par e-vides izmantošanu studiju procesā. Tiek veidoti interaktīvie testi, lekciju materiāls. Tāpat komunikācija ar studējošajiem arvien biežāk notiek virtuālajā vidē.
Augstskolu pārstāvji arī uzsver, ka mācību iestādes pēdējo gadu laikā nepārtraukti tiek modernizētas. A. Ieviņš teic, ka šogad paredzēts turpināt iegādāties dažādas pētnieciskās iekārtas, turklāt notiks Veterinārmedicīnas fakultātes jaunās klīnikas būvniecība, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes un Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras virziena kompleksa renovācija un jaunu ēku būvniecība Valdekas pils rajonā, Jelgavā. Šajās ēkās paredzēts ievietot modernu, studijām noderīgu aparatūru.
Tikmēr RTU jau šā gada nogalē cer iekārtoties pirmajā modernizētajā ēkā RTU studentu pilsētiņā, kurā būs telpas Arhitektūras un pilsētplānošanas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātēm, kā arī Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, jautāta, kādas svarīgas pārmaiņas nākamgad gaidāmas augstākās izglītības jomā, atgādina, ka turpināsies studiju virzienu starptautiska izvērtēšana, kuras rezultātā plānots mainīt augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, piešķirot papildu finansējumu augstskolām, kuras piedāvā kvalitatīvākas studijas. G. Rēvalde arī norāda, ka turpinās augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas veicināšana. Nesenās izmaiņas Augstskolu likumā paredz, ka vismaz pieciem procentiem akadēmiskā augstskolu personāla jābūt mācībspēkiem no ārvalstīm.
Vidusskolu absolventi arodskolās
Kā zināms, tie jaunieši, kuri beiguši vidusskolu, bet nav devušies studēt, bieži kļūst par bezdarbniekiem, jo viņiem nav ne kāda amata prasmju, ne arī darba pieredzes. Tāpēc koledžas un citas profesionālās izglītības ie-stādes Eiropas sociālā fonda finansēta projekta ietvaros piedāvās šiem absolventiem pusotra gada laikā apgūt profesiju.
“Nākamajā mācību gadā centīsimies vairāk piesaistīt vidusskolu absolventus,” atzīst Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs. Četrgadīgās izglītības programmas autotransportā, grāmatvedībā un lauku īpašumu apsaimniekošanā, ko patlaban apgūst pamatskolu absolventi, pārveidos, lai tās būtu piemērotas vidusskolu absolventiem un apgūstamas pusotra gada laikā.
Savukārt pamatskolu absolventiem izveidota jauna, pieprasīta autoelektriķa izglītības programma. Šādu programmu ierosināja ieviest darba devēji, jo autoservisos nepieciešami speciālisti, kuri specializējušies auto elektronikā.
Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžā apmācītie vidusskolu absolventi toties varēs strādāt ražošanas uzņēmumos, kas saistīti ar ķīmiju, stāsta koledžas direktors Juris Gerasimovs.
Pēc darba devēja pieprasījuma
J. Gerasimovs stāsta, ka jaunajā mācību gadā pamatskolu absolventus uzņems tieši tajās izglītības programmās, kuras īstenot pieprasa darba devēji – Ķīmijas un tās saskarnozaru ekspertu padome. Piemēram, izveidota jauna izglītības programma, kurā mācīsies topošie analītiskās ķīmijas tehniķi. Šīs programmas absolventi četru gadu laikā iegūs vidējo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Tā kā darba devēji pieprasa arī kosmētikas un parfimērijas ražošanas tehnologus, drīzumā koledžā varētu tikt ieviesta šāda programma.
Laidzes Profesionālā vidusskola pēc darba devēju – Talsu komersantu kluba – ierosinājuma sāks apmācīt pārtikas tehnologus. Patlaban skolā gan iekārtas ir tikai miltu un konditorejas izstrādājumu tehnologu apmācībai, tāpēc nākamajā mācību gadā pamatskolu absolventi pirmoreiz tiks uzņemti tieši šādā izglītības programmā. Četru gadu laikā viņi tiks pie vidusskolas diploma un tehnologa kvalifikācijas.
Alsviķu Profesionālās vidusskolas direktora vietniece Dace Ķimele toties saka: jauniešiem būtu vērts pievērst uzmanību tam, ka vasarā notiks uzņemšana izglītības programmā, kur varēs apgūt apavu labošanu. Šajā retajā izglītības programmā uzņemšana nenotiek katru gadu.
Bez pamatskolas diploma
Daļa izglītības iestāžu paplašina piedāvājumu arī tiem jauniešiem, kuriem kādu iemeslu dēļ nav izdevies iegūt pat pamatizglītību. Tā Laidzes Profesionālā vidusskola iecerējusi uzņemt jauniešus, kuriem ir tikai astoņu klašu izglītība. Trīs gadu laikā viņi varēs iegūt pamatizglītību un apmetēja kvalifikāciju. “Nav jau to bērnu,” atzīst vidusskolas direktore Rita Pole. “Tāpēc jādara viss, lai piesaistītu vēl kādu audzēkni. Pirms iepriekšējā mācību gada mums zvanīja un jautāja, vai nevar iestāties skolā arī tad, ja nav pamatizglītības. Tāpēc nolēmām, ka veidosim izglītības programmu jauniešiem, kam ir grūtības mācīties. Pieredze gan liecina, ka šādās programmās mēdz iestāties arī jaunieši, kuri labi mācās, taču nāk no trūcīgām ģimenēm un spiesti pēc iespējas ātrāk apgūt profesiju un iesaistīties darba tirgū.”
Alsviķu Profesionālajā vidusskolā piedāvās apgūt būvstrādnieka profesiju jau pēc 7. klases pabeigšanas. “Šo izglītības programmu varētu izvēlēties tie, kas atkārtoti paliek uz otru gadu. Lai beigās nesanāk tā, ka jaunieši paliek bez izglītības un profesijas, viņi varēs nākt uz mūsu skolu,” stāsta skolas pārstāve D. Ķimele.
Mācību iestāžu direktori uzsver, ka koledžas un skolas tiek modernizētas. Malnavā par Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem iekārtotas autotransporta un auto mehānikas mācību laboratorijas, izremontēta un labiekārtota bibliotēka, iegādāti jauni datori. Laidzē iecerēts pilnveidot materiāltehnisko bāzi jauno būvnieku apmācībai.
Tā kā Laidzes Profesionālā vidusskola atrodas pierobežā, tai būs iespējams piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kas paredzēti tieši pierobežas attīstībai. Savukārt Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas studiju daļas vadītāja Linda Alondere pastāstīja, ka, piesaistot ERAF projekta līdzekļus, modernizēta studiju vide lekciju auditorijās un praktisko iemaņu laboratorijās. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka šogad turpināsies ERAF fonda līdzekļu ieguldīšana profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā. Pērn tika izveidotas 12 nozaru eks-pertu padomes, kurās tiek lemts, kas profesionālajā izglītībā būtu maināms, lai tā atbilstu darba tirgus prasībām. 2012. gadā nozaru ekspertu padomēm jāturpina strādāt.
VIEDOKLIS
Kādas studiju programmas vai izglītības programmas būtu jāievieš?
Marina Skļara, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozaru nacionālā koordinatore profesionālās izglītības un nodarbinātības jomā: “Vērojot darba devēju pieprasījumu pēc speciālistiem, var secināt, ka joprojām trūkst inženieru visas jomās, kā arī speciālistu ar profesionālo vidējo izglītību un eksaktām zināšanām, piemēram, iekārtu mehāniķi, ķīmiķi u. c. Studentu un audzēkņu apmācībai jākļūst elastīgākai, lai jaunietis, beidzot izglītības programmu, var atrast darbu. Tas nozīmē, ka praktiskā apmācība iet roku rokā ar nozares attīstību un jauno tehnoloģiju rašanos. Nepieciešama lielāka sadarbība starp nozaru darba devējiem un izglītības iestādēm, kā arī jārod risinājumi iespējai pārkvalificēties īsā laikā, ja to pieprasa darba tirgus. Nepieciešams ieviest nacionālā līmenī moduļu izglītību, kas ļaus dažādot profesionālās izglītības specializāciju.”
