Uz “vērtību barikādēm” 0
Sildoties ar karstu tēju un ne mazāk kvēlām, emocionālām runām, vakar Doma laukumā tika aizvadīts pasākums ar daiļrunīgu nosaukumu – atmodas manifestācija “Par tautas dzīvību”.
Pie vainas bija vai nu klimatiskie apstākļi (termometra rādītāji svētdien Rīgā bija noslīdējuši līdz mīnus desmit grādiem), vai arī kas cits, bet pasākums spēja pulcēt tikai aptuveni 300 cilvēku.
Kā savos ievadvārdos teica aktieris Gundars Āboliņš, pasākumam neesot nekāda politiska zemteksta. Tā mērķis esot šajā barikāžu atceres laikā nojaukt tās “barikādes”, kas šķir cilvēkus vienu no otra. Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no nacionalitātes, dzimtās valodas, reliģiskās piederības vai politiskās pārliecības visi šeit dzīvojoši ļaudis ir “Latvijas cilvēki”. Viņš arī aicināja mazināt neuzticības plaisu starp politiķiem un “vienkāršo tautu”, kā arī mudināja klātesošos uzņemties atbildību un nevainot savās nelaimēs citus.
Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats savā uzrunā atgādināja par dažādiem kristīgās dzīves principiem, jo cilvēkiem esot nepieciešamība pēc ideāla un skaidra dzīves mērķa apziņas, bez kura varot pietrūkt dzīves spēka, nesot savu krustu. Viņš uzsvēra, ka likumos jābūt noteiktai atšķirībai starp labo un ļauno. Kardināls arī mudināja ievērot ģimenes vērtības, iebilstot pret abortiem un viendzimuma laulībām.
Taču visvairāk publikā tika gaidīta līdzšinējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas uzstāšanās. Tiem, kas pieraduši viņu redzēt lietišķajā un diplomātiskajā valsts kontrolieres tēlā, šī uzruna bija zināms pārsteigums.
“Jau 22 gadus atpakaļ Dievs deva mums savu svētību. Mums tika uzdāvināta brīvība, bet mēs no tās atteicāmies un par savu dievu pieņēmām “zelta teļu”. Atsakoties no savas svētības, mēs pakāpeniski sākām zaudēt savu brīvību,” teica I. Sudraba.
Viņa aicināja pieņemt “jaunu derību” par to, kā dzīvot tālāk. Tas esot jāsāk ar treknas svītras novilkšanu un patiesu grēku nožēlu, atstājot pagātni pagātnē un visiem kopā ejot uz priekšu, pārstājot apzagt savu valsti un nemaksāt nodokļus. “Tauta, kas izvēlas Dievu, ir neuzvarama tauta!” nobeigumā uzsvēra I. Sudraba.
Klātesošos uzrunāja arī mācītājs Guntis Kalme, kurš līdz šim manīts dažādos nacionāļu pasākumos. Arī šoreiz viņš uzsvēra, ka Latvijai jābūt latviskai, jo pretējā gadījumā tās pastāvēšanai zustu jēga. Pasākumā uzstājās arī studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” vadītājs Dmitrijs Trofimovs, Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Andris Siliņš, ekonomists Ivars Brīvers un profesors Ivars Kalviņš.
Tikpat dažāda kā runātāji bija arī sanākusī auditorija, kurā bija pārstāvēti dažāda vecuma cilvēki un organizācijas. Savas skrejlapas un avīzītes dalīja partija “Solidaritāte”, organizācija “Trešā republika”, domubiedru grupa “Tautai, Ticībai, Taisnībai, Tēvzemei”. Ar savu simboliku izcēlās arī Latvijas Zaļā partija. Tikpat dažādi bija arī cilvēku turētie plakāti – kāds pieprasīja referendumu par eiro, cits – okupācijas atzīšanu vai lielākas pensijas. Bija arī cilvēki, kas protestēja pret bērnu dzimumlīdztiesības grāmatiņām. Daudzos plakātos vienkārši bija emocionāli uzsaukumi tautai. Pasākums noritēja mierīgi. Tomēr bez policijas iejaukšanās arī neiztika – Doma laukumā tika aizturēts kāds jaunietis, kurš uz pasākumu bija ieradies ar nacistu svastiku, un pārmeklējot pie viņa atrasta kastete (likums aizliedz šādus priekšmetus ņemt līdzi uz publiskiem pasākumiem). Aculiecinieki zināja stāstīt, ka jaunietis runājis krieviski, bet policija par to bija nerunīga.
Bija ieradušās arī vismaz divas Saeimas deputātes – Inga Bite (RP) un Iveta Grigule (ZZS). “Labprāt izmantoju iespēju šādos pasākumos klātienē parunāt ar cilvēkiem,” teica I. Bite. Pasākumu klātienē vēroja arī Normunds Beļskis, kurš konsultējis ne vienu vien Latvijas politiķi. “Ja pašreiz valdošā koalīcija tuvākajā laikā būtiski nemainīs savu darba stilu, tad ļoti labi redzu iespēju, ka uz Latvijas politiskās skatuves radīsies vieta jaunam konservatīvi kristīgam politiskajam spēkam,” sprieda N. Beļskis.
Pasākuma organizatore, bijusī Latvijas Radio ziņu producente Eva Lūse noliedz, ka atmodas manifestāciju rīkojušajai domubiedru kopai būtu politiskas ambīcijas. Taču tiekot plānotas arī turpmākās aktivitātes.
