Maz ticama iespēja Skotijai kļūt par ES dalībvalsti 0
Referendums par Skotijas atdalīšanos no Apvienotās Karalistes (AK) notika 2014. gadā, kad ideja par neatkarību tika noraidīta. Taču šobrīd Skotijas vadošā partija SNP (Skotu nacionālā partija) Nikolas Stērdženas vadībā pieprasa atkārtotu neatkarības referendumu, jo, viņasprāt, AK izstājoties no Eiropas Savienības (ES), apstākļi ir mainījušies.
Sociāldemokrāti ar neatkarības saukli
SNP, kas ir centriski kreisa partija, atbalsta sociāldemokrātiju, Skotijas neatkarību, atteikšanos no atomieročiem un tuvākas saites ar ES. Partija aizejošajā britu parlamentā ir pārstāvēta ar 35 deputātiem, taču Skotijas parlamentā SNP ir vadošā pozīcijā ar 63 vietām, kas ir divreiz vairāk nekā Konservatīvajai partijai, kam ir 31 vieta. Skotu Leiboristu partijai ir tikai 23 vietas, vēl sešas ir Zaļajai partijai un liberāldemokrātiem.
12. decembrī gaidāmas britu parlamenta ārkārtas vēlēšanas, un viens no galvenajiem priekšvēlēšanu stūrakmeņiem SNP kampaņā ir Skotijas neatkarības iegūšana. Taču – par kādu cenu? Un vai paši skoti to atbalsta?
59% skotu atdalīties negrib
2014. gada referendumā par Skotijas neatkarību piedalījās 84,6% skotu, no tiem neatkarību atbalstīja 1 617 989 (44,5%), pret bija 2 001 926 (55,5%). Savukārt 2016. gada referendumā par izstāšanos no ES izstāties gribēja 38%, bet palikt – 62%.
Laikraksts “The Scotsman” raksta, ka nesen veiktā organizācijas “Scotland in Union” aptauja rāda, ka tagad jau 59% skotu gribētu palikt AK. Taču rezultātus kā neatbilstošus patiesībai noraida viens no SNP līderiem Keits Brauns, kurš apgalvo, ka jautājums par neatkarību esot ticis uzdots negodīgā veidā. Iepriekšējā referendumā tika jautāts “Vai Skotijai jākļūst neatkarīgai?”, bet aptaujā jautājums bijis formulēts kā “Vai Skotijai būtu jāpaliek AK vai jāatstāj AK?”.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 27% atbalsta Nikolas Stērdženas plānu rīkot otru referendumu tuvāko 18 mēnešu laikā, tikmēr 87% no tiem, kuri referendumu nevēlas, domā, ka 2014. gada referendums bija balsojums, kam jānotiek tikai reizi paaudzē. Organizācijas “Scotland in Union” izpilddirektore Pamela Naša atzīmē, ka “ir pagājuši tikai pieci gadi kopš referenduma, kurš, kā solīja Nikola Stērdžena, ir iespēja, kas rodas “reizi paaudzē”, un šī aptauja rāda, ka 59% skotu vēlas palikt AK.
Tātad daļa skotu, kuri balsoja par izstāšanos 2014. gadā, tagad ir mainījuši domas un atbalsta Skotijas nākotni AK, lai pasargātu sabiedriskos pakalpojumus, tādus kā NHS (britu veselības aprūpes dienests. – Aut.) un skolas no SNP drastiskas izdevumu samazināšanas. (..) Cilvēki redz, kādu haosu rada breksits, un saprot, ka Skotijai, izstājoties no AK, būs daudz sliktāk.”
Džonsons – pret, Korbins – pret, bet varbūt par
Skotijā nacionālisti šobrīd ir ļoti populāri, pateicoties breksita haosam triju gadu garumā, secina “The Guardian”. SNP līdere Stērdžena jau paziņojusi, ka pieprasīs atbalstu referenduma rīkošanai neatkarīgi no tā, kas būs pie varas pēc decembra vēlēšanām. Konservatīvā partija un britu premjers Boriss Džonsons, tāpat kā viņa priekšgājēja Terēza Meja, pilnībā noraida jebkuru AK sadalīšanas iespēju. Leiboristi Džeremija Korbina vadībā arī nav sajūsmā, jo tas būtu “slikti darbaļaudīm”, taču apgalvo, ka neturēs Skotiju Apvienotās Karalistes sastāvā pret tās gribu.
Lai Skotija likumīgi izstātos no AK, ir nepieciešams iegūt britu parlamenta piekrišanu, pamatojoties uz 1998. gada Skotijas likuma 30. paragrāfu. Šajā likumā nav īpaši noteikts, ko Skotijas valdība vai parlaments drīkst darīt, taču ir noteikts, ko nedrīkst. Tieši Skotijas un Anglijas savienība ir viens no jautājumiem, ko skoti vieni paši izlemt nedrīkst, tātad nedrīkst arī rīkot referendumu par izstāšanos bez britu atļaujas. Referendums 2014. gadā tika rīkots, lūdzot britu parlamenta atļauju, kas arī tika dota. Taču neizskatās, ka otram referendumam atļauja tiks dota. Tas kļūs skaidrs pavisam drīz.
Neatkarīgās Skotijas iespējamās problēmas
Britu parlamenta Ekonomisko lietu komiteja sagatavojusi ziņojumu par Skotijas izstāšanās ekonomiskajām sekām, īpaši atzīmējot, ka ziņojums ir neitrāls un nekādā veidā neatbalsta izstāšanos vai neizstāšanos.
Viens no svarīgākajiem apstākļiem, kas jāņem vērā izstājoties, ir kopīgais tirgus ar AK, jo jebkurš tirdzniecības samazinājums būs jūtams gan AK, gan neatkarīgajā Skotijā. Ņemot vērā tirgus izmērus, tas AK ar 67,5 miljoniem iedzīvotāju būs maz jūtams, taču daudz nopietnāks efekts gaidāms Skotijā, kur ir tikai 5,47 miljoni iedzīvotāju.
Naftas ieguves kompānijas Skotijā noteikti vēlēsies zemākus nodokļus, kas samazinās valsts ienākumus. Naftas ieguve veido nozīmīgu daļu no Skotijas ekonomikas, taču nav zināms, cik ilgi naftas rezervju pietiks, turklāt tikai nafta vien nespēs nodrošināt Skotijas labklājību, taču skaidrs, ka neatkarīga Skotija noteikti būs ieguvēja no naftas un gāzes rezervēm Ziemeļu jūrā.
Skotija būs arī atbildīga par savu valsts parāda daļu, tas varētu būt aptuveni 123% no iekšzemes kopprodukta. Valstij nāksies pašai apkalpot savu parādu, pārvaldīt tēriņus, aizņēmumus un nodokļu sistēmu tā, lai pārliecinātu starptautiskos aizdevējus, ka ir maksātspējīga.
Viens no izaicinājumiem būs arī valūta. Skotija, iespējams, vēlēsies saglabāt sterliņu mārciņu, taču, visticamāk, Anglijas banka nepiekritīs riskam, jo nebūs nekādas kontroles pār nodokļiem un budžeta izlietojumu.
Skotijas valdība vēlas, lai valsts būtu daļa no ES. Taču nav skaidrs, kādā veidā tiks nodrošināta pāreja no šībrīža statusa uz ES dalībvalsts statusu, jo šāda precedenta ES vēsturē vēl nav bijis. Visticamāk, Skotijai nāksies vēlreiz lūgt uzņemt ES un to vajadzēs apstiprināt visām ES dalībvalstīm.
Ļoti nozīmīga joma būs aizsardzība, pašlaik to nodrošina briti. Skotijā atrodas militārā bāze ar kodolieročiem, un, ņemot vērā SNP centienus aizvākt jebkādus kodolieročus no neatkarīgās Skotijas, AK nāksies rast citu risinājumu. Tas savukārt nozīmē, ka tiks zaudēta ne tikai militārā aizsardzība, bet arī vismaz 25 000 darba vietu.
Vai skoti vēlas izstāties?
Noliekot politiskās priekšvēlēšanu ambīcijas malā, ir skaidrs, ka daudzi skoti nevēlas izstāties no AK pavisam pragmatisku apsvērumu dēļ, labi saprotot, ka pamatīgi cietīs viņu darba devēju vai pašu bizness. Skotija 64% eksportē uz AK, 16% uz ES un 20% uz pārējo pasauli. Atstājot AK, lielu daļu eksporta nāktos pārorientēt uz ES. Tāpat daudzi skotu nacionālisti uzskata, ka ar atkārtotu iestāšanos ES viņu izcīnītā neatkarība neko vairs nenozīmēs, tādēļ no tā visa nav nekādas jēgas. Tomēr aptauja rāda, ka ir gana daudz to, kuri vēlētos neatkarību, pieņemot, ka naftas industrija ir spējīga uzturēt valsti.
Tajā pašā laikā gan ES, gan breksita atbalstītāji nevēlas Skotijas neatkarību, uzskatot, ka AK jāpaliek tādai, kāda tā ir tagad, jo nācijas, valstij sadaloties, pašas par sevi vairs nebūs nekas.
