Pikantā piedeva 0
Saplūcu dārzā virzu. Ņemu apmēram 200 gramu virzas, sakapāju, pievienoju 2 ēdamkarotes mārrutku un ēdamkaroti izspiestu vai samaltu ķiploku. Visu samaisu, glabāju aukstumā. Pievienoju pa druskai jebkuriem salātiem, kā piedevu gatavai gaļai vai zivij.
Tēja zem ābeles
Ja šopavasar jūsu dārzā dāsni zied ābeles, varat ievākt ābeļu ziediņus. No tiem izdodas brīnumaina tēja. Ziedus parasti lasu no apakšējiem zariem. Beru krūzē un apleju ar verdošu ūdeni. Attiecības aptuvenas: tējkarote ziedu un glāze ūdens.
Mārpuķīšu sviestmaize
Uzziežu rudzu maizei sviestu vai svaigo sieru, lieku mārpuķītes ziedus citu pie cita, kamēr brokastmaizīte izskatās pēc puķu pļavas. Garšīgi!
Tinktūra kungiem
Apšu pumpuru tinktūra lieliski der profilaksei pret prostatas iekaisumu. Divām ēdamkarotēm apšu pumpuru uzlej 150 gramu degvīna un patur divas nedēļas tumšā vietā. Nolej un lieto 10–15 pilienu dienā uz pusglāzi ūdens.
# Priežu pumpuri (pine buds)
Zāļu sieva LĪGA EGLĪTE no Cēsīm iesaka palūkoties kalendārā, pirms doties pļavā un mežā.
Augus labāk vākt augošā Mēnesī, tad visas vielas darbojas aktīvāk.
Ar medu pie priedes
Priežu ziedēšanas laikā zara galā veidojas pumpurs, putekšņota piramīda. Tos vāc dažādiem nolūkiem – vāra sīrupu, gatavo tinktūru vai žāvē. Taču, kamēr priežu pumpurus atnes mājās, vērtīgie ziedputekšņi jau daļēji nobiruši. Tāpēc, ejot uz mežu, ņemu līdzi burciņu, kura līdz pusei pilna ar medu, noteikti arī karoti. Atrodu priedītes, kas jau zied, pumpurus uzreiz lieku burkā un ar karoti iejaucu medū. Tā rosos, kamēr burka pilna. Uzlieku vāku un nesu mājās.
To var izvērst par jauku ģimenes pasākumu, jo katram līdzi sava medus burciņa.
Priežu medu nolieku ledusskapja apakšējā plauktā, citādi siltumā var sākt rūgt. Ēdu pa karotītei vai lieku aiz vaiga un nosūkāju. Spēcinoši un veselīgi!
Vērtīgie zari un pumpuri
Lai savāktu sīkos bērza pumpuriņus, vajag lielu pacietību. Taču pumpura sveķainajā ārējā kārtiņā ir daudz veselīgu vielu. Šāda tēja lieliski der pret saaukstēšanos, it īpaši, ja piemet klāt aveņu kātus. Der pērnā gada atvases, kas iekšā vēl zaļganas, dzīvas. Palīdz, ja uzbrūk pavasara kaite – deguns tek, kaklā skrāpējas.
Ir vērts upmalā uzmeklēt savvaļas upeņu krūmus, tie ir līdzīgi savvaļas jāņogai, tomēr var atšķirt pēc zaru rozā nokrāsas. Sagriež zariņus sīkos posmos, apmēram kā īkšķa gals. Aplej ar karstu ūdeni un nostādina 10 minūtes. Šāda tēja dod spēku novājinātam organismam un arī labu omu – atliek tikai ieelpot jauko aromātu, kas uzvējo no krūzes.
# Ziedošs rabarbera zieds (Rhubarb flower)
Zāļu sieva LĪGA REITERE dzīvo Ventspilī, mutīgo ventiņu sievu pazīst daudzi visā Latvijā, arī 36,6 °C lasītāji. Līga lieliski pārzina augu pasauli.
“Pavasaris ir svarīgs laiks. Jāmielojas ar pirmajiem zaļumiem, jāgūst spēks pēc ziemas. Jāvāc alkšņa, apses, irbenes, kārkla, krūkļa un ozola miza. To dara, kad sētā un mežā notiek sakopšanas un tīrīšanas darbi. Kad pastiprināti tek sula, miza viegli nolobās. To vāc no jauniem zariem un atvasēm. Pirms žāvēšanas mizu sasmalcina, lai vēlāk vieglāk uzglabāt un lietot.”
Līga iesaka vākt saknes un sakneņus, piemēram, dadža, dižzirdzenes, gaiļbiksītes, lupstāja, baldriāna, vārpatas, vīgriezes un ozolpapardes melnās saknes, kā arī brūnvālītes un tauksaknes sakneņus. Rok arī pavasarī, ne tikai rudenī. Pirms sakuplo auga laksti, saknēs ir papilnam zemes labuma, spēka. Uzmanīgi izrok, noskalo, liek apžūt. Sasmalcina un aplej ar spirtu, lai gatavotu izvilkumu, vai arī izkaltē pilnībā.
Savvaļas maisījums
Tiklīdz pļavās un laukos sāk ziedēt augi, tos pamazām vācu buntītēs un žāvēju. No vairākiem augiem gatavoju labu labo garšvielu. Plūcu ziedošu ganu plikstiņu, tīruma nauduli, skābeni, maura sūreni, rabarberu ziedu, vēlāk kādu no mētrām un mārsilu.
Katru izžuvušo buntīti lieku lielākā linu maisā un saberžu, kamēr viss labums nobirst. Birzumus izsijāju un beru lielā bļodā. Visu sajaucu – un savvaļas garšviela rokā. To kaisu zupā vai mērcē, pievienoju gaļai vai salātiem, kaut vai iemaisu kefīrā un izdzeru.
