No aprites spiež izņemt dabai kaitīgos plastmasas maisiņus 6
Eiropas Parlamenta (EP) izvirzītos mērķus plastmasas maisiņu izmantošanas samazināšanā aizvadītajā nedēļā apstiprināja dalībvalstu Ministru Padome. Tie stājas spēkā no nākamā gada.
Ražotāju pārstāvju paustās bažas, ka plastmasas maisiņu lietošanas aizliegums vairākās dalībvalstīs ir pretrunā ar citiem likumiem, deputāti uzklausīja, tomēr vērā neņēma. Plastmasas maisiņu lietošanu mazināt iecerēts, ceļot dabas resursu nodokļa likmi. Šādu ceļu izvēlējusies arī Latvija. Plastmasas maisiņu izmantošanu atļauts arī aizliegt.
EP deputāti vienojās, ka līdz 2019. gada beigām vieglo vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu izmantošana ir jāsamazina līdz 90 maisiņiem, rēķinot uz vienu cilvēku. Līdz 2025. gadam patēriņam ir jāsamazinās vēl būtiskāk – līdz 40 maisiņiem, rēķinot uz vienu cilvēku. Salīdzinājumam – 2010. gadā viens ES iedzīvotājs gada laikā izmantoja vidēji 176 vieglos plastmasas maisiņus. Dalībvalstīm atļauts aizliegt plastmasas maisiņu lietošanu ar nosacījumu, ka tas nepārkāpj ES vienotā tirgus vai plastmasas atkritumu normas. Jaunās normas neattiecas uz augļu un dārzeņu iepakošanu.
“Plastmasas atkritumu izplatībai nav robežu, īpaši ūdensceļos. Tas ir skaidrs nosacījums vienota Eiropas mēroga regulējuma ieviešanai,” izvēli pamato EP deputāte no Zaļo frakcijas, no Dānijas ievēlētā deputāte Margarēte Aukena.
Plastmasas industrija par EP lēmumu nepriecājas. “Iespēja aizliegt plastmasas maisiņu izmantošanu ir pretrunā ar iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvu. Parlamenta lēmums dos iespēju dalībvalstīm aizliegt ne tikai plastmasas maisiņu, bet arī citu iepakojuma materiālu izmantošanu. Nekonsekventais parlamenta lēmums ļautu dalībvalstīm ieviest atšķirīgus noteikumus par iepakojumu un varētu kavēt investīcijas, inovācijas un radīt šķēršļus tirdzniecībai ar iepakotajiem produktiem,” EP lēmumu kritizē Karls H. Foersters, asociācijas “PlasticsEurope” izpilddirektors.
EP deputātiem neizdevās regulā iekļaut arī oksobiodegradablo plastmasas maisiņu aizliegumu, to nevēlējas Apvienotā Karaliste, kuru atbalstīja Austrumeiropas valstis. Vides aizstāvji teic, ka šie maisiņi, kuru sastāvā ir dabā salīdzinoši ātri sadalošies produkti, nodara kaitējumu dabai tāpēc, ka maisiņš sadalās vien daļēji, neļauj veidoties kvalitatīvam kompostam, piesārņo dabu. M. Aukena sola cīnīties arī par šo maisiņu lietošanas aizliegumu.
Spiedīs atteikties ar augstāku nodokli
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere pieļauj, ka augstākas dabas resursu nodokļa likmes patiešām varētu mazināt ikdienā ļoti plaši izmantoto polietilēna maisiņu lietošanu. Mazos caurspīdīgos polietilēna maisiņus, kuru ražošanā izmantoti naftas produkti, veikali galvenokārt piedāvā bez maksas. “Vajadzētu rūpīgāk vērtēt, vai šajos maisiņos vienmēr ir iepakojami produkti, vai tos tālāk pārstrādā. Citās valstīs maisiņu ražošanā izmanto arī no kartupeļu, graudu un kukurūzas cietes ražotos produktus, kas dabā ātri sadalās un ir pārstrādājami,” tā VARAM eksperte.
No nākamā gada 1. janvāra Latvijā plastmasas maisiņiem piemēros par 20 – 25% lielāku dabas resursu nodokļa likmi nekā patlaban. Mazajiem, caurspīdīgajiem maisiņiem tā būs 4,80 eiro/kg, lielajiem maisiņiem 1,50 eiro/kg. “Iespējams, kad tirgotājam un pircējam būs jādomā par lielāku naudas tēriņu iepakojumam, bez kura var iztikt, patēriņš mazināsies,” cer R. Vesere. Viņa aicina pirkumiem izmantot auduma maisiņus.
Gatavi piemaksāt par dabai draudzīgu iepakojumu
Gandrīz puse jeb 43% pircēju Latvijā būtu gatavi par pārtikas produktu maksāt dažus eiro centus vairāk, ja produkts būtu iepakots videi draudzīgā, atkārtoti pārstrādājamā iepakojumā, liecina “Latvijas fakti” pēc uzņēmuma “Tetra Pak” pasūtījuma šajā gadā veiktā pētījuma rezultātiem trīs Baltijas valstīs. “Tetra Pak” vides projektu vadītāja Marija Slaidiņa uzsver – tādu iedzīvotāju skaits, kas par produktu videi draudzīgā iepakojumā būtu gatavi piemaksāt, gada laikā Latvijā ir pieaudzis par desmito daļu. “Cilvēki aizvien vairāk domā ne tikai par praktiskām lietām, piemēram, vai iepakojums ir ērti lietojams un vai tas pasargā produktu, bet arī par ikdienas izvēli plašākā mērogā – kādu ietekmi uz vidi atstāj viņu veiktā izvēle,” secina Slaidiņa.
Latvijā 65% respondentu uzskata, ka videi draudzīgs iepakojums nākamo trīs gadu laikā kļūs par aizvien svarīgāku nosacījumu produktu izvēlē. Kopš 2014. gada šādi domājošu cilvēku skaits pieaudzis par 10 procentpunktiem. Patlaban vairāk nekā pusei jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, kādā iepakojumā ir iepakots izvēlētais produkts. Tā, piemēram, 80% iedzīvotāju izvēlas sulu kartona iepakojumā, jo tas pasargā produktu no gaismas un gaisa ietekmes, ļaujot tam ilgāk saglabāties svaigam un veselīgam. Turklāt iedzīvotājiem svarīgi, ka iepakojums ir ērti lietojams un otrreiz pārstrādājams.
