Antonio Tajāni: “Neviens Kataloniju nekad neatzīs kā neatkarīgu valsti.” 25
Katalonijas reģionālajam parlamentam piektdien nobalsojot par neatkarības pasludināšanu, sestdien Spānijas Senāts apstiprināja Katalonijas varas iestāžu atlaišanu un tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Vakar Barselonā gājienā Katalonijas vienotības ar Spāniju atbalstam piedalījās simtiem tūkstošu cilvēku.
Pudždemons aicina saglabāt mieru un savaldību
Katalonijas valdība 1. oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan Spānijas tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Madride centās nepieļaut tā norisi. Referendumā no 5,5 miljoniem balsstiesīgo piedalījās 43%, no kuriem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Vairākums neatkarības pretinieku referendumu boi-kotēja, dodot argumentu Madridei apstrīdēt referenduma rezultātu kā kataloņu absolūtā vairākuma atbalstu reģiona neatkarībai. Par vienpusējo neatkarības deklarāciju nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse no Katalonijas reģionālā parlamenta 135 deputātiem: 70 bija par, desmit – pret, bet divas vēlēšanu zīmes nebija aizpildītas. Trīs opozīcijas partiju deputāti, kas ir pret Katalonijas neatkarību, protestā pameta parlamenta sēžu zāli vēl pirms balsojuma.
No amata atceltais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons aicinājis kataloņus izrādīt pacietību un ticību nākotnei un “demokrātiski pretoties” Madrides rīkojumiem atlaist viņa valdību un reģionālo parlamentu. Viņš paudis pārliecību “turpināt kopīgi strādāt pie brīvas valsts būvniecības” un aicinājis kataloņus “saglabāt mieru, savaldību un pašcieņu” pret Spānijas valdības izvērsto pretdarbību. “Mēs nenovirzīsimies no mūsu mērķa (neatkarības), būsim neatlaidīgi un nepieļausim vardarbību un apvainojumus, cienot visu cilvēku jūtas, simbolus un viedokļus, jo tikai tā mēs varam uzvarēt,” teica Pudždemons iepriekš ierakstītā televīzijas uzrunā.
Neatkarības jautājums sašķeļ kataloņus
Atbilstoši Spānijas valdības vadītāja Marjana Rahoja rīkojumam Katalonijas pārvalde uzdota Spānijas vicepremjerei Sorajai de Santamarijai, kurai uzticēts vairums atlaistās Katalonijas valdības pienākumu. Spānijas valdība arī atlaidusi Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku Džuzepi Trapero, Katalonijas policijas vadību pārņemot Spānijas iekšlietu ministram Huanam Soido. Madride paredzējusi slēgt Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, lai “neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju”, uzsvēra Rahojs. Spānijas premjerministrs izsludinājis jaunas reģionālās vēlēšanas 21. decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu “normālo stāvokli”. “Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.
Vakar vairāki simti tūkstoši cilvēku Barselonā piedalījās gājienā Katalonijas un Spānijas vienotības atbalstam. Gājiena dalībnieki nesa Spānijas un Eiropas Savienības karogus, plakātus “Mēs visi esam Katalonija”, kā arī skandēja “Lai dzīvo Spānija!” un “Pudždemonu cietumā!”. Pēc policijas vērtējuma, gājienā piedalījās aptuveni 350 000 cilvēku. Katalonijas Pilsoniskā biedrība, kas organizēja demonstrāciju, paziņoja, ka gājiena dalībnieku skaits sasniedzis 1,1 miljonu. Katalonijas galvaspilsētā pēdējās nedēļās notikuši vairāki neatkarības atbalstītāju, kā arī tās pretinieku gājieni. Diemžēl vakar masu saietā Barselonā neiztika bez atsevišķām dūru cīņām starp Katalonijas neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem, bet tās neizvērsās plašākās sadursmēs.
Daži analītiķi izteikuši bažas, ka vardarbība varētu notikt pirms 21. decembrī paredzētajām ārkārtas vēlēšanām Katalonijā, jo paredzēts izvirzīt apsūdzības neatkarības kustības vadītājiem valsts nodevībā un musināšanā uz dumpi.
ES nav vajadzīgas jaunas šķelšanās
Spānijas lēmums Katalonijā rīkot jaunas vēlēšanas ir pareiza lieta, paziņojis Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni, piebilstot, ka “neviens Kataloniju nekad neatzīs kā neatkarīgu valsti”. “Vēlēšanas ļaus kataloņiem izlemt, kādu valdību viņi vēlas. Visam ir jānotiek atbilstoši Spānijas konstitūcijai,” norādīja Tajāni. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers brīdināja par draudiem, ka līdz ar Katalonijas neatkarības pasludināšanu 28 valstu blokā var rasties jaunas plaisas. “ES nav vajadzīgas jaunas plaisas, jaunas šķelšanās,” teica Junkers. “Mums nevajadzētu iesprausties procesā, kas ir Spānijas iekšējās debates, bet es negribētu, lai ES nākotnē sastāvētu no 95 dalībvalstīm,” viņš piebilda, brīdinot, ka šīs krīzes dēļ iedrošinātas var tikt arī citas separātistu kustības. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks iepriekš signalizējis, ka bloks neatzīs Katalonijas parlamenta balsojumu par reģiona neatkarību no Spānijas.
“Spānija arī turpmāk būs mūsu vienīgais sarunu biedrs,” apliecināja Tusks. ASV, Britānija un Vācija neatzīst Katalonijas reģiona neatkarību, pēc balsojuma Katalonijas parlamentā par reģiona neatkarību no Spānijas paziņoja Vašingtonas, Londonas un Berlīnes oficiālie pārstāvji.
