Uz Vanšu tilta uzstādīs velosipēdu skaitītājus 0
Rīgas pašvaldība uz Vanšu tilta plāno uzstādīt velosipēdu skaitītāju, kas ne tikai sniegs precīzus skaitļus par velosatiksmes intensitāti, bet, pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) domām, arī kalpos kā lielisks motivators autovadītājiem.
“Ja no Imantas grib tikt uz centru uz plkst.9, ar mašīnu tas prasa līdz 40 minūtēm, ja gadās lielāks “korķis”. Ar velosipēdu, braucot normālā ātrumā, tās ir 19 minūtes,” šodien “Rīga Radio” raidījumā “Velopasaule” sacīja Ušakovs.
Sēžot sastrēgumā un vērojot, kā līdzās uz tablo pieaug garām pabraukušo velosipēdistu skaits, šoferiem tā būtu papildu motivācija automašīnas vietā biežāk izvēlēties velosipēdu, uzskata Rīgas mērs.
Ušakovs norādīja, ka pārsēšanās uz velosipēda maina arī autovadītāju attieksmi pret ikdienas riteņbraucējiem, jo tad šoferi zina, ko no riteņbraucējiem var sagaidīt.
Rīgas mērs atzina, ka viena no lielākajām problēmām galvaspilsētā patlaban ir tieši attieksmes jautājums, par ko jādomā visām satiksmes dalībnieku grupām – autovadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem -, kas savā starpā nesaprotas.
Ušakovs uzskata, ka būtu nepieciešams organizēt informatīvas kampaņas, lai skaidrotu velosipēdistiem, kā pareizi pārvietoties pa pilsētu.
“Katru gadu nāk klāt jauni velosipēdisti, kas nesaprot, kā pārvietoties pa pilsētu un kā izturēties pret gājējiem un šoferiem,” norādīja Rīgas mērs.
Ušakovs skaidroja, ka Rīgas centrs vēsturiski ir veidojies kā velosipēdistiem nedraudzīga vide, jo ielas ir šauras, tāpēc daudzviet pat ar milzu ieguldījumiem atrast vietu veloceliņu izbūvei nebūtu iespējams. Patlaban vienīgā iespēja droši pārvietoties pa centru, nepiedaloties kopējā automašīnu satiksmē, ir veloceliņš no Bastejkalna līdz Berģiem.
“Pārējais atkarīgs no drosmes un pieredzes. Ar minimālu pieredzi es neieteiktu braukt pa pilsētas centru, pa Valdemāra, Čaka vai Brīvības ielu,” atzina politiķis, norādot, ka tādā veidā riteņbraucējs var ne tikai pakļūt zem mašīnas riteņiem, bet arī apdraudēt kādu nevainīgu gājēju.
Arī ietves pilsētas centrā velobraucējiem nav pārāk drošas.
“Tas ir jautājums par savstarpējo cieņu un kultūru. Ārvalstīs gājēju uz veloceliņa nobrauks un pat neatvainosies. Mums gājējs uzskata, ka ietve no vienas apmales līdz otrai pieder gājējam un, ja tur parādās velosipēdists, viņš ir maita. Gājēji uzskata, ka velosipēdists ir nejaušība,” novērojis Ušakovs.
Viņš gan skaidroja, ka situāciju velokultūrā tomēr nevar salīdzināt ar Nīderlandi vai Dāniju – cilvēki Latvijā nav sliktāki, vienkārši citās valstīs velokultūra ir veidojusies gadiem ilgi, tāpēc tur tā ir loģiska un dabiska. Latvijas iedzīvotājiem tas vēl ir jāmācās, un tas prasīs laiku, uzskata Rīgas mērs.
Par bīstamāko vietu velobraucējiem Ušakovs uzskata Jūrmalas veloceliņu: “Es zinu, ka aiz līkuma var parādīties četras sievietes, kas brauks pa abām joslām un mierīgi pļāpās. Tu iebrauksi krūmos, un viņas to pat nepamanīs.”
