Jutīgas acis – arī simptoms 0
Rozācijas pirmās pazīmes parasti parādās aptuveni 30 gadu vecumā. Tā pamazām progresē un posmā no 40 līdz 50 gadiem izpaužas visspilgtāk.
Sākumā novēro vaigu pietvīkumu, kas periodiski uzrodas un izzūd. Tas notiek dažādu kairinātā- ju – stresa, fiziskas slodzes vai pikanta ēdiena – ietekmē. Rozācija visbiežāk attīstās tiem, kuri jau agrā jaunībā, nokļūstot neveiklā situācijā, mēdz izteikti nosarkt. Tomēr par slimības sākumstadiju var runāt tikai tad, ja brūkleņogu krāsa saglabājas vismaz desmit minūtes. Vēlāk nosarkst ne tikai vaigi, bet arī deguns un piere.
Ar laiku pietvīkšanas epizodes kļūst aizvien biežākas un ilgākas, līdz apsārtums vairs nepāriet. Seja pastāvīgi izskatās kā saulē apsvilusi. Nereti ir dedzināšanas sajūta, ādas sausums un zvīņošanās.
Pie dermatologa svarīgi vērsties laikus, pirms izveidojušies neatgriezeniski ādas bojājumi, piemēram, deguna piebriešana un deformācija.
Kaitei progresējot, pievienojas nelieli, sārti izsitumi. Lielākoties tiem nav satura, tomēr dažkārt virsotnē izveidojas sīks strutu pūslītis. Pumpiņām ir neregulāra forma, parasti tuvu cita citai izaug vairākas, un to robežas mēdz saplūst.
Smagākos gadījumos, ja kāda sejas zona ir ilgstoši iekaisusi, tur sāk pastiprināti veidoties saistaudi un rētaudi. Āda sabiezē, it kā uzburbst, kļūst raupja, bet apsārtums plešas arvien lielāks. Visbiežāk deguns kļūst acīm redzami lielāks un deformējas. Retāk izmaiņas skar zodu vai pieri. Šī stadija neattīstās visiem, mierina daktere Vība. Tas notiek, ja kaites skartajā apvidū ieperinājusies kāda infekcija, piemēram, ādas ērcīte, un necenšas ar to cīnīties.
Daļai rozācijas slimnieku bieži šķiet, ka acīs iebiruši gruži, lai gan izrādās, ka tur nekā nav. Tas tādēļ, ka asinsvadi paplašinās arī plakstiņos. Mēdz būt paaugstināta jutība pret gaismu un sausuma sajūta. Lielākoties šīs sūdzības izpaužas vienlaikus ar pārmaiņām ādā, taču aptuveni 20 procentos gadījumu acu problēmas ir pirmais rozācijas sim-ptoms.
