Vai vainīga ādas ērcīte 0
Seja kļūst sārta, kad paplašinās un pieplūst pilni ādas virskārtai tuvie asinsvadi. Kamēr šādas epizodes ir pārejošas, piemēram, nosarkšana jaunām meitenēm vai intensīvas fiziskas slodzes dēļ, uztraukumam nav pamata. Rozācijas gadījumā asinsvadi pamazām zaudē spēju sašaurināties, tādēļ pastāvīgi ir piesarkusi seja. Kādēļ tā notiek, pagaidām nav īsti skaidrs.
Agrāk uzskatīja, ka apsārtuma izraisītāja ir ādas ērcīte jeb demodeks, kuru šīs slimības skartajiem uz ādas atrod ievērojami lielākā daudzumā nekā citiem. Taču pašlaik izplatītāks ir viedoklis, ka ērcītes iemitināšanās drīzāk ir rozācijas sekas, nevis cēlonis. Āda ir iekaisusi un novājināta, bagātīgi pieplūstošās asinis atnes vairāk barības vielu, tādēļ parazītiem vieglāk savairoties. Lai nu kāda būtu pareizā atbilde, skaidrs ir viens – ērcītes apkarojot ar speciālu antiparazitāru līdzekli, apsārtums un citas rozācijas izpausmes mazinās. To rosīšanās ādā noteikti ir kairinājums, kas slimību ja ne izraisa, tad vismaz saasina.
Ir teorija, ka rozācija ir iedzimta imūnās sistēmas īpatnība, proti, tā saasināti reaģē uz dažādiem ārējiem un iekšējiem karinātājiem. Pētījumos konstatēts, ka rozācijas slimniekiem ādā ir desmit reizes vairāk kahelicidīnu – molekulu, kas cīnās pret infekcijām.
Pierādīts, ka slimības attīstībā nozīmīga loma ir ultravioletajam starojumam. Visbiežāk rozācija skar gaišu un jutīgu ādu. Lai cik ilgi sauļotos, cilvēks ar šādu ādas tipu kāroto šokolādes brūnumu tā arī neiegūst, toties pie saules apdeguma gan var tikt visai ātri. Dabiski tumsnēja āda satur daudz pigmenta melanīna, kas kalpo kā dabisks aizsargfiltrs, neļaujot kaitīgajiem stariem nokļūt dziļākajos ādas slāņos. Savukārt bālajiem melanīna ir maz, tādēļ ultravioletais starojums ietiecas dziļi audos un izraisa asinsvadu bojājumus.
