Latvija uz Ukrainu sūtīs 10 karavīrus 10
Ministru kabinets vakar deva atļauju Latvijas karavīriem piedalīties septembrī paredzētajās mācībās Ukrainā, pēc valdības sēdes slēgtās daļas informēja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
“Pašlaik mācības vēl ir plānošanas procesā. Atkarībā no organizētāju izvēlētā scenārija un uzdevumiem tajās varētu piedalīties līdz 10 Latvijas karavīru,” teica Vējonis. Apvienotās sauszemes un gaisa spēku militārās mācības “Rapid Trident 2014” norisināsies Ukrainā no 11. līdz 28. septembrim, un tās organizē ASV armija Eiropā. Tajās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Bulgārijas, Kanādas, Dānijas, Čehijas, Vācijas, Lielbritānijas, Latvijas, Polijas, Spānijas, Grieķijas, Rumānijas, ASV, Turcijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas.
Mācības tiek organizētas, lai paaugstinātu reģionālo stabilitāti un drošību, stiprinātu partneru sadarbības spējas, veicinātu savstarpējo uzticību, vienlaikus pilnveidojot savietojamību starp ASV, Ukrainas un partnervalstu bruņotajiem spēkiem. Tās ļaušot pilnveidot NATO un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”, savstarpējo sadarbību.
Saskaņā ar likumu lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs, kuras nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstis, pieņem Ministru kabinets.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un neidentificēto lidojumu skaita pieaugumu gar Latvijas robežām, vakar valdībā notika arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāna prioritāšu pārskatīšana. Lielāka uzmanība tiks pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar pašaizsardzības un kaujas spēju stiprināšanu, konkrētu vienību kaujas gatavības paaugstināšanu un ātrās brīdināšanas spējām. NBS galvenās prioritātes joprojām ir pretgaisa aizsardzības spēju attīstība, zemessardzes stiprināšana un armijas mehanizācijas projekts. “Tā kā aicinām uz plašāku NATO klātbūtni Latvijā, tad mums kā uzņemošajai valstij ir attiecīgi jāpalielina ieguldījumi infrastruktūrā,” informēja ministrs.
Šajā kontekstā valdība vakar izskatīja arī informatīvo ziņojumu par pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanu, akceptējot konkrētus veicamos soļus – gaisa telpas novērošanas sensoru-radaru iegāde un uzstādīšana, pretgaisa aizsardzības sistēmu un ieroču iegāde, tostarp arī patruļkuģu aprīkošana ar attiecīgām iekārtam. “Ja mēs to visu realizēsim, tad spēsim nodrošināt zemo lidojumu identifikāciju Latvijas gaisa telpā,” solīja Vējonis. Pēc provizoriskām aplēsēm, pretgaisa aizsardzības uzlabošanas projekts varētu prasīt 158 miljonus eiro nākamo astoņu gadu laikā. Šie izdevumi iekļaujas Saeimā apstiprinātajā Valsts aizsardzības finansēšanas plānā, tādēļ Finanšu ministrijai pret tiem neesot bijuši nekādi iebildumi.
