4
Bet varbūt islāmticīgie tiešām domā, ka mēs, eiropieši, viņu izpratnē esam grēcinieki un ka mūs nepieciešams pamācīt, lai mēs dzīvotu “pareizi”…
Tas jau vairs nav islāms, bet ideoloģija. Un nepareizā ideoloģija saka, ka tu esi daudz grēkojis, lai tu “būtu tīrs”, tev jāveic kāds “izcils darbs”, kļūstot par teroristu pašnāvnieku. Ar tautas jeb sadzīvisko islāmu šai domāšanai nav nekādas saistības. Vēsturiski dažādas ideoloģiskas kustības izmantojušas reliģiju savās interesēs. Mēs to ļoti labi zinām no dažādām sektām. Arī viduslaikos svētajai inkvizīcijai nebija nekāda sakara ar svētumu. Ticība ir vienkārši ticība, bet tā nav jāuztver kā likums.
Savulaik Bavārijā jūs bijāt izglītības ministre. Kas rosināja jūs pievērsties terorisma jautājumam?
Bavārijā pie šī jautājuma sākām strādāt jau pirms desmit gadiem. Tolaik bija jautājums par islāmticības stundām skolās, mums bija problēmas ar konkrētiem cilvēkiem, kuri vēlējās tajās ienest savu ideoloģiju. Mēs redzējām šīs nodarbības kā brīvas izpausmes vietu, kurā pastāv izvēles brīvība. Pie mums parādījās salāfistu mošejas. Atklājām, ka ne visas biedrības ir mērenas. Tagad Bavārijā ir maz salāfistisku struktūru, jo mēs toreiz ņēmām vērā gan pedagoģiskos, gan drošības aspektus. Problēmas, protams, Bavārijā joprojām ir.
Latvijā jūtam līdzi terora aktiem Vakareiropā. Pie mums, Baltijas valstīs, valda zināma distance un drošības sajūta. Jūsuprāt, patiesa vai maldīga sajūta?
Drošības sajūta, par kuru runājat, Eiropā jau ir zudusi. Islāmistu teroristu fokuss gan ir valstis Vakareiropā, tas saistāms ar Francijas, Britānijas un mazāk Vācijas koloniālo vēsturi. Paldies, Dievam, ziemeļus nav skāris terorisma vilnis. (Intervija notiek pirms terora akta Stokholmā. – Ģ. V.). Jūs vēl brīvības ziņā esat jaunībā, jo savulaik bijāt piespiedu izolēti padomju telpā. Bet jūs nevarat būt pilnībā droši. Nesen bija terora akts Sanktpēterburgā. Teroristu mērķis ir lielpilsētas, un ar laiku viņu mērķu loks var izplesties.
